Lauku sētas

Palīgēka Ielīcās Valkas rajona Vijciema pagastā. Ielīcās izveidotais etnogrāfiskais muzejs nav palīdzējis saglabāt senatnīgās ēkas, tās stāv pamestas.
2002. gada 7. septembris.

Doles salā (Rīgas rajona Salaspils pagasts) izveidotais etnogrāfiskais muzejs aizsargā 19. gadsimta beigās celto Daugavas zvejnieku sētu - Mellupus. Vērtīgā ēka tiek labi uzturēta.
2002.gada 26.jūlijs

Kategorijā "Lauku sētas" iekļauti 277 pieminekļi.
Datu bāzē tiek iekļautas pirms 20. gadsimta celtas un/vai arhitektoniski vērtīgas zemnieku vai zvejnieku mājas, un to apbūve.
Latviešiem raksturīgas atsevišķas viensētas, nevis ciemati. Izņēmums ir Latgale - te biežāk cilvēki veido skrajus ciematus. Šīs tradīcijas nosaka gan lauku ainavu, gan arī pašu lauku sētu arhitektūru. Lauku sētas veidojušās ilgā laikā - dažādiem "modīgiem" jaunievedumiem vairums laucinieku bieži vien ir pretojušies, cenšoties vairāk pieturēties savu senču pārbaudītajām vērtībām. Ambiziocākie savukārt centušies kaut kā izcelties, pārņemot celtniecības elementus no bagātajiem muižniekiem. Tā lauku sētu ieejas fasādēs parādās stilizētas koka kolonnas - izrādās, tās nemaz nav tik grūti uztaisīt - un aizvien vairāk cilvēkiem gribas šādi uzlabot savas mājas, klēts un citu ēku izskatu.
Šajā grupā ir grūti noteikt izcilākos pieminekļus. Izcila ir Zaķīšu rija Valmieras rajona Burtnieku pagastā. Tā ir klasiska rija ar milzīgu, piramīdveidīgu jumtu - neparasti eleganta, ideāla celtne.
Daudzas vērtīgas lauku sētas ir pārvietotas uz etnogrāfiskajiem brīvdabas muzejiem.
Autentiskas lauku sētas pieder pie visvairāk apdraudētajiem kultūras pieminekļiem Latvijā - šādas ēkas visbiežāk ir pamestas...
Šo pieminekļu skaits varētu sasniegt ap 1500.