Dzirnavas
          
         
          
            
 
            Rīgas HES celtniecība tika pabeigta 1974. 
            gadā, un šķiet, vēl ilgi Latvija nepiedzīvos tik liela mēroga celtniecības 
            darbus. Daugava šeit sasniedz Piejūras līdzenumu, un hidroelektrostacija 
            appludinājusi lielas zemes platības. Iznīcināti vērtīgi arheoloģiskie 
            pieminekļi un skaistas ainavas. Tomēr hidroelektrostacija dod ievērojamu 
            daļu tik nepieciešamās elektroenerģijas.
            2002.gada 10.augusts
         
         
          
            
            Sinoles muižas ūdensdzirnavas Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. 
            Pāri Gaujai uzceltais aizsprosts novirzīja Gaujas ūdeni uz dzirnavām 
            pa īpašu gultni, kura redzama attēlā.
            2001.gada 13.maijs
           
           
         
        Kategorijā "Dzirnavas" iekļauti 118 
          pieminekļi.
          Datu bāzē tiek iekļautas vēsturiskās ūdensdzirnavas 
          un vējdzirnavas. Te iekļautas arī jaunāku laiku celtnes - trīs lielās 
          Daugavas hidroelektrostacijas 
          - katra no tām ir tiešām grandioza celtne, kuras ir vērts pieminēt un 
          redzēt.
          Liela daļa dzirnavu ir interesanti pieminekļi vizuāli, taču īpašu vērtību 
          tām piešķir senās tehnoloģijas. Ja kādam šķiet, ka senatnē cilvēki nespēja 
          izdomāt sarežģītus mehānismus, viņam būtu vērts iepazīties ar dažu Latvijas 
          vējdzirnavu uzbūvi - smagās vējdzirnavas spēja pašas pagriezties izdevīgākajā 
          virzienā, to spārni ilgu gadsimtu gaitā bija padarīti maksimāli efektīvi, 
          un atkarībā no vēja stipruma paši mainīja savu pretestību, dzirnavām 
          bija bremzes, tās pašas cēla smagos maisus, un, protams, mala miltus, 
          tos vienlaicīgi šķirojot pēc rupjuma. Meistari darināja dzirnavas bez 
          jebkādiem rasējumiem, projektu apstiprināšanām un līdzīgām formalitātēm 
          - ak, vecie, labie laiki!
          Diemžēl tehnikas progress dzirnavas ir iznīcinājis lielākā mērā, kā 
          citus arhitektūras pieminekļus - tehnoloģijas 20. gadsimtā strauji mainījās 
          - dzirnavas vai nu pārbūvēja vai arī aizmirsa un pameta. Kad 1980jos 
          gados attapās, cik interesantas ir dzirnavas, gandrīz visos gadījumos 
          jau bija par vēlu. Biežāk saglabājās ūdensdzirnavas 
          - tās vienkārši bija piemērotas dzīvošanai. Savukārt vējdzirnavas tagad 
          pārsvarā ir drupās.
          Kopumā šajā kategorijā varētu tikt iekļauti ap 300 pieminekļi.