Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
53. numurs (2016/2017)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.11.2017

Ieva Kalniņa

Latviešu literatūrzinātne starp trim vaļiem

Latviešu literatūrzinātne atrodas starp trim vaļiem – internacionalizāciju, nacionālo un sociālo atbildību un finansēm. Ārpus Latvijas ir apm. piecpadsmit literatūrzinātnieku

 

Māra Grudule

Romānu sērija Mēs. Latvija, XX gadsimts starpnacionālā aspektā

Visu sešu romānu autorus primāri interesē indivīds un viņa izvēles. Etniskā dažādība visbiežāk tiek izmantota laiktelpas raksturojumam, pārliecinoši atklājot Latviju kā multikulturālu zemi

 

Ieva E. Kalniņa

Anna (Asja) Lācis versus Jūlijs Lācis: saruna nesamierināmas citādības valodā

Šīs attiecības izgaismo citādu Annu Lācis, cilvēciskā aspektā noceļot viņu no pjedestāla. Jūlijs Lācis deva Annai Lācis vārdu Asja, ar kuru viņa ir pazīstama pasaulē

 

Iveta Leitāne

Tiesību diskurss latviešu literatūras klasikā. Cilvēku tiesa, Dieva tiesa un dabiskās tiesības

Neņemot vērā deficitāros tiesu procesus, kas attēloti latviešu literārajā klasikā, dabisko tiesību pēdas tajā ir atpazīstamas, un cilvēku tiesas saikne ar Dieva tiesu ir uzrādāma

 

Ojārs Lāms

Starpkultūru literatūra. Viļa Lācīša romāns Stroika ar skatu uz Londonu

Permanentu skumju un sērošanas līniju latviešos autors ar ironisku vieglumu tiecas dekonstruēt. Tādā ziņā Londonas tēls iegūst arī gluži inversu nozīmi, jo tā ir iespēja tikt prom

 

Ieva Kalniņa

Biogrāfiskā romāna tipi mūsdienu latviešu literatūrā

Pētot romāna vēstījumu, struktūru un attieksmi pret biogrāfiju, tos var iedalīt četrās grupās: dokumentālās, reālistiskās, revizionistiskās iztēles romāni un iztēles metabiogrāfijas

 

Mārtiņš Laizāns

Vizuālā dzeja latviešu literatūrā

Pēdējo piecu gadu laikā ir vērojama pastiprināta pievēršanās vizuālajai dzejai, turklāt arī literatūras kritikas pārstāvju attieksmes maiņa vizuālās dzejas vērtējumā – no negatīvas uz pozitīvu

 

Jūlija Dibovska

Literārā kinematogrāfiskuma problēmas Alberta Bela prozā

Literārā kinematogrāfiskuma elementu lietojuma paradigma mainās – līdz ar cenzūras pazušanu autora darbos centrālajā vietā izvirzās ne literārie eksperimenti, bet gan idejiskums

 

Aija Priedīte

Pagātne šodienā jeb šodiena pagātnē. Mans laikabiedres skatījums

Abu pētījumu fokuss – kā darbojas valsts orgānu sistemātiskas faktu sagrozīšanas mehānismi, kas ir smagi un iznīcinoši ieroči karā ar Rietumu un demokrātijas vērtībām

 

Andrejs Veisbergs

Grāmatu tulkojumi varas maiņu gados (1939–1946)

Politiskās situācijas metamorfozēs tulkotāji piemērojās pārmaiņām, sadarbojās un pretojās režīmiem. Okupāciju laikā tulkojumu joma dažreiz bija politiski neuzticamu cilvēku patvērums

 

Jānis Sīlis

Valoda un sabiedrība Latvijā: ieskats dažos sociolingvistisko pētījumu virzienos un pētnieku prioritātēs

Pēdējo 19 gadu sarakstos esmu fiksējis 445 sociolingvistiskas publikācijas, kuru autori ir Latvijas valodnieki. Interesi izrādījuši arī Apvienotās Karalistes, Izraēlas un Krievijas pētnieki

 

Ilgars Grosvalds

Latviešu sievietes rakstniecībā (1860–1944)

Pirmā latviešu rakstniece bija Krišjāņa Valdemāra māsa Marija Medinska. Viņas uzskatu izveidē liela nozīme bija arī draudzībai ar Frici Brīvzemnieku un Āronu Matīsu

 

Valters Ščerbinskis

Nacionālā enciklopēdija. Ideja un īstenošanas pamatprincipi

Vēlākajos okupācijas laikos gan Konversācijas vārdnīca, gan Latvju mazā enciklopēdija latviešiem bija arī zināms simbols un atgādinājums par neatkarības laikmetu

 

Marta Ābula

Plaģiāts akadēmiskajā vidē

Latvijas augstskolām būtu jāpārņem ārvalstu pieredze, ne tikai formāli definējot plaģiāta būtību, bet izglītojot studentus un docētājus par veidiem, kā izvairīties no plaģiāta

 

Juris Dreifelds

Latvijas tieslietu sistēma vērtējumu svaros

Uzņēmēji devuši samērā zemas atzīmes tiesu sistēmai. Milzīgu kaitējumu nodarījusi maksātnespējas administrācija. Tiek kritizēti tiesu specializācijas trūkumi komerciālo lietu izskatē

 

Ilmārs Latkovskis

Latvieši savā sulā un globālā migrācija

Noriets pēc uzplaukuma draud ikvienai kultūrai, ja tā pārlieku norobežojas no citām ietekmēm un neseko līdzi globālajām tendencēm. Latvijai jābūt gatavai globālajiem izaicinājumiem

 

Einārs Cilinskis, Dagnija Blumberga

Latvijas klimata politika un valsts attīstības plānošanas sistēma

Apkopojot Latvijas zinātnieku spēkus vienotā komandā, nākamos plānošanas dokumentus būtu iespējams veidot, piedāvājot lēmumu pieņēmējiem dažādas alternatīvas

 

APSKATI

Dens Dimiņš
Lāčplēsis ārpus “latvju plašajām ārēm”

Ieva Rodiņa

Raiņa un Aspazijas jubilejas gada atspulgi Latvijas teātrī: biogrāfiskais aspekts

Māra Kiope

Fenomenoloģija mūsdienu pasaulē: jauna pieredze

Kaspars Zellis

Kvalitatīvs monogrāfisks pētījums, kura parādīšanās ir retums

Elmārs Pelkaus

Divzirgu arkla vaga

Ainārs Dimants

Ījaba politikas teorija

Dzintra Bungs

Secinājums: jāpiedāvā iespēja Ukrainai pievienoties ES

Dzintra Bungs

Kremļa tēls – Krievija kā aplenkts cietoksnis

Gints Šīmanis

Reportāžas no tāliem ūdeņiem

Andris Grīnbergs

Ar zeltu oderēti mākoņi

 

HRONIKA

Akadēmiskā vienība Austrums

Akadēmiskā vienība Latviete

Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība Dzintars

Studentu biedrība Fraternitas Rusticana

Studentu biedrība Šalkone

 

IN THIS ISSUE