No „ZvD” 218.numura  HRONIKA

Anita Bakēvica

(fragmenti)

Latvijas Universitātē (LU) Daudznozaru bibliotēkā: datorika, juridiskās zinātnes, teoloģija Raiņa bulvārī 19 pieejams Astronomijas institūta (AI) bibliotēkas krājums.

AI krājuma iekļaušana LU Bibliotēkas kopējā krājumā pamatota ar LU Astronomijas institūta Domes lēmumu (19.12.2008. prot. Nr. 4) – sākot ar 2009. gadu, LU Bibliotēkas struktūrā iekļaut AI bibliotēku. Bibliotēkas darbinieki uzsāka krājuma pārņemšanu, veicot inventarizāciju un ievadot informāciju par izdevumiem elektroniskajā kopkatalogā. 2012. gada 16. martā pārņemšanas darbi tika pabeigti. Darba gaitā apstrādāti 30 tūkstoši eksemplāru. Daļa no tiem (galvenokārt vecāka gadagājuma periodiskie izdevumi) pārvietoti uz LU Bibliotēkas Repozitāriju Lielvārdes ielā 24, bet 13 tūkstoši eksemplāru pieejami AI bibliotēkā.

Krājuma sakārtošana veikta, izdevumi izvietoti pēc Universālās Decimālās Klasifikācijas (UDK) zinātņu nozarēm. Periodiskie izdevumi sakārtoti alfabēta secībā pēc nosaukumiem, un interesenti var izmantot šo bagātīgo informācijas klāstu gan zinātniskiem, gan populārzinātniskiem mērķiem.

LU Astronomijas institūts izveidots 1997. gadā, apvienojot LU Astronomisko observatoriju un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Radioastrofizikas observatoriju. Institūta krājumā iekļauti izdevumi gan no Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības (VAĢB) Rīgas (vēlāk Latvijas) nodaļas, gan LU Astronomiskās observatorijas (izveidota 1922. g. uz Rīgas Politehnikuma observatorijas bāzes), gan individuālas kolekcijas un dāvinājumi. Veicot krājuma apstrādi, pēc zīmogiem, ekslibriem un veltījuma ierakstiem varēja secināt, kā attiecīgie izdevumi nonākuši krājumā.

Krājumā ir gan zinātniskas monogrāfijas, mācību grāmatas, lekcijas, tēzes, rakstu krājumi, populārzinātniski izdevumi, kā arī dažādu ar astronomiju saistītu iestāžu zinātniskās publikācijas, pētījumu rezultāti, atskaites, cirkulāri. Valodu aptvērums ir ļoti plašs: lielākā daļa izdevumu ir krievu valodā, tad seko vācu, angļu un franču valoda. Jāsecina, ka procentuāli maz  izdevumu ir latviešu valodā.

Periodisko izdevumu nosaukumu skaits krājumā ir 160, bet AI bibliotēkas telpās izvietoto eksemplāru skaits ir vairāk nekā 6000. Lielākā daļa periodisko izdevumu ir krievu valodā (ap 60 nosaukumu) un angļu valodā (ap 50 nosaukumu). Mazāk ir žurnālu vācu un franču valodā un pavisam neliela daļa spāņu, igauņu, itāliešu, ķīniešu, poļu un rumāņu valodā, bet latviešu valodā ir apmēram 10 nosaukumu. Zināmākais no tiem ir žurnāls Zvaigžņotā Debess, kas iznāk kopš 1958. gada un ko izdod Latvijas Zinātņu akadēmija kopā ar Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu.

Pārsvarā Astronomijas institūta bibliotēkā pieejamos periodiskos izdevumus izdod dažādu valstu augstākās izglītības iestādes un institūti, piem., Krievijas Zinātņu akadēmija (Российская академия наук), kā arī astronomiskās observatorijas, piem., Eiropas Dienvidu observatorija (European Southern Observatory) un astronomijas asociācijas un biedrības.

Zinātņu nozaru aptvērums ļoti plašs: astronomija, ģeodēzija, topogrāfija, kartogrāfija, debess mehānika, kosmosa pētniecība, fizika un matemātika. Pieejamas gan astronomiskās kartes, gan izdevumi par navigāciju. Plašs izdevumu klāsts ir par dažādu valstu observatorijām – gan informācija par pašu observatoriju, gan par pētniecisko darbību. Daudz informatīva materiāla ir par astronomiskajiem teleskopiem un novērojumos izmantojamiem aparātiem un instrumentiem, kā arī par metodēm, kā tiek veikti astronomiskie novērojumi, par Saules sistēmu,  planetoloģiju, starpplanētu vidi, komētām, meteoriem, meteorītiem.

Krājumā ir daudz izdevumu, ar kuriem varētu lepoties katra bibliotēka. Piemēram,  gadagrāmata vācu valodā „Berliner Astronomisches Jahrbuch”, kas izdota no 1776. līdz 1960. gadam un ir visilgāk izdotais periodiskais izdevums astronomijas nozarē. Senākais šī izdevuma sējums, kas pieejams LU Astronomijas institūta bibliotēkas krājumā, ir par 1784. gadu, bet jaunākais – par 1957. gadu.

Ievērojama ir arī krājumā esošā gadagrāmata angļu valodā „NAUTICAL ALMANAC”, kur fiksēti debess ķermeņu stāvokļi un kuras pirmais izdevums iznāca 1766. gadā. Bibliotēkas  krājumā ir 143 šī izdevuma eksemplāri. Atrodami arī izdevumi latīņu valodā.

Krājumā atrodami arī kartogrāfiskie izdevumi – atlanti, zvaigžņu kartes: gan ārzemju izdevumi, gan pašu mācībspēku darbi, piemēram,  ilggadējā observatorijas darbinieka Alfrēda Žagera (A. Žaggera) darbi. A. Žagers veica  pētījumus astrometrijā.

Astronomijas institūta krājums veidojies daudzu gadu desmitu garumā, un krājuma papildināšana galvenokārt notikusi apmaiņas ceļā – sadarbības partneriem tika sūtīti ZA astronomu izdevumi, pretī saņemot sadarbības partneru izdoto literatūru. Par plašo un aktīvo sadarbību liecina saglabājušās apmaiņas kartītes, kuras pēc apmaiņas veikšanas bija jānodod Zinātņu akadēmijas arhīvā kā starptautiskās sadarbības liecinieces. Saglabājušās apmaiņas kartītes, kas datētas ar 1957. gadu, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav nodotas arhīvā, bet noteikti varētu atrast arī kartītes ar senāku datējumu. Tātad var teikt, ka Astronomijas institūta bibliotēkas krājums veidojies jau krietni ilgāk par pusgadsimtu.

Saglabājusies arī kartotēka, kas satur informāciju par iepriekšējo gadu ZA observatorijas sadarbības partneriem. Padomju periodā sadarbība notikusi ar 277 iestādēm 45 pasaules valstīs. Iepirkumus no ārvalstīm bija iespējams veikt tikai par valūtu, un, kā jau tajos laikos, sarakste ar ārzemju partneriem stingri tika kontrolēta. PSRS Zinātņu akadēmijas Astronomijas padome piešķīra valūtu tikai astronomisko plašu iegādei. Zinātniskās literatūras pasūtīšanu veica Latvijas ZA Fundamentālā bibliotēka. Šis bagātais materiālu klāsts joprojām daļēji glabājas Riekstukalnā.

Padomju laikā sadarbība bijusi ļoti plaša un aktīva. [..]

1996. gadā tika atzīmēta Zinātņu akadēmijas 50 gadu jubileja, un Zvaigžņotā Debess ir publicējusi informāciju, ka Riekstukalna Observatorijā izveidojies bagātīgs zinātniskās bibliotēkas krājums, kas satur gandrīz 70 000 vienību (90% literatūras svešvalodās). Daudz seniespiedumu ar vēsturisku vērtību. Krājums papildinājies galvenokārt apmaiņas ceļā. Pēdējos gados saņemti arī t. s. humānie sūtījumi. Literatūras apmaiņa līdz 1996. gadam bija apmēram ar 160 sadarbības partneriem no dažādām pasaules valstīm.

Pēdējos gados sadarbības partneru  skaits ir 50 iestādes dažādās pasaules malās. Apmaiņas ceļā pašlaik tiek sūtīts tikai žurnāls Zvaigžņotā Debess – LZA un LU AI populārzinātnisks gadalaiku izdevums, ko ar 1958. gada rudeni sākusi izdot LZA Astrofizikas laboratorija, bet no 1953. gada kopīgi ar VAĢB Latvijas nodaļu tika izdots arī Astronomiskais kalendārs (tagad Zvaigžņotās Debess rudens laidienu pielikums).

Zvaigžņotās Debess laidienos tiek publicētas pateicības (sk., piemēram, ZvD, 2008, Rudens, 9. lpp.) iestādēm un personām, kas atbalstījuši un nodrošinājuši šī žurnāla izdošanu: atbalsts bijis gan no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Universitātes, gan izdevniecībām Zinātne un Mācību grāmata, finansējumu piešķīrusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija.

[..]

Apmaiņas ceļā tiek saņemti izdevumi no daudzām valstīm – tai skaitā arī no Ķīnas. Dažreiz pat pie mums Latvijā ne vienmēr precīzi tiek norādītas adreses, tad sūtījumos no Ķīnas uz aploksnes adrese ir uzrakstīta korekti.

[..]

Apstrādājot krājumu, varēja veikt pētniecisku darbu, jo daudzos izdevumos atrodami dažādi zīmogi, kas liecina par to, kādā ceļā izdevums nokļuvis Astronomijas institūta krājumā. Dažos izdevumos var atrast Fr. Candera muzeja zīmogu, zīmogu M.Dīriķa grāmata. Astronoms Matīss Dīriķis (1923-1993) bija viena no spožākajām personībām VAĢB darbības vēsturē.

Var minēt daudzu ievērojamu zinātnieku uzvārdus, piemēram, slavenās Struves dzimtas pārstāvjus: Struve Friedrich Georg Wilhelm (1793-1864), Struve Otto Wilhelm (1819-1905), Struve Karl Hermann (1854-1920) un Struve Gustav Ludwig (1858-1920), kuru darbi ir atrodami AI bibliotēkas krājumā gan oriģinālvalodā, gan tulkojumi.

Plašs ir arī latviešu autoru darbu klāsts. Minēšu tikai dažus: K. Šteins, A. Žaggers, S. Slaucītājs, E. Lejnieks, E. Gēliņš un daudzu citi.

Cerams, ka arī Riekstukalna observatorijas bagātīgais izdevumu klāsts atradīs plašu interesentu auditoriju.

Izmantotā literatūra:

1. Baltic Astronomy, 2000, vol. 9. No. 4, 616. lpp.

2. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija, 1977, 22., 23.lpp.

3. Zvaigžņotā Debess, 2006, Rudens, 67. lpp.

4. Zvaigžņotā Debess, 2008, Rudens, 9. lpp.