No „ZvD” 213.numura  SKOLU JAUNATNEI

Ausma Bruņeniece, Inese Dudareva

(fragments)

Gadsimtiem ilgi cilvēki ir lūkojušies zvaigznēs un sapņojuši par ceļojumiem ārpus Zemes robežām.  Zviedrijas Nacionālajā zinātnes un tehnoloģiju muzejā (Tekniska museet) ir iespējams izsekot cilvēka piedzīvojumiem Kosmosa izpētē pēdējo 50 gadu garumā unikālā izstādē A Human Adventure.

Izstādē var apskatīt vairāk nekā 250 oriģinālus eksponātus vai to kopijas no NASA, vairums no kuriem iepriekš nav rādīti plašākai publikai. Izstādes eksponāti izvietoti 2000 m² platībā. Te var redzēt iedvesmojošu stāstu, kā cilvēki ir realizējuši sapni iekarot Visumu, kādas tehnoloģijas ir izmantojuši. Kosmosa kuģa Atlantis kabīne, kopija no Mēness visurgājēja, kura oriģināls joprojām atrodas uz Mēness, dzinēji, skafandri, teleskopi, satelīti u.c. izstādes eksponāti ir tikai daži no šī stāsta apliecinājumiem.

Cauri ekspozīcijai

Ekspozīcija sākas ar cilvēku sapņiem par kosmosa iekarošanu. Par visdrosmīgākajiem pareģojumiem var izlasīt Žila Verna romānā Ceļojums uz Mēnesi. Verna iztēlē radītā kosmosa kuģa nosaukums bija Kolumbiāda, tas startēja no Taunas zemesraga, kas atrodas netālu no Kanaveralas zemesraga, kur vēlāk startēja kosmosa kuģis Apollo 11. Kolumbiāda romānā lidoja ar ātrumu 40 000 km/h un nolaidās uz Mēness pēc 97 lidojuma stundām. Apollo 11 – pirmais kosmosa kuģis, kas nogādāja cilvēkus uz Mēness,  lidoja ar ātrumu 38 500 km/h, tā nolaišanās modulis Zemi sasniedza pēc 102 lidojuma stundām, un kuģa vadības moduļa nosaukums bija Kolumbija.

Tālāk var izsekot sacensībai par kosmosa iekarošanu starp divām lielvarām – ASV un PSRS. Atrodoties šajā ekspozīcijas daļā, jūties kā stadionā pa vidu starp diviem skrejceļiem – zilo un sarkano (sk. vāku 3.lpp.), kur paralēli uz pretējām sienām var hronoloģiski izsekot soli pa solim katras valsts sasniegumiem. 1957. gads – pirmā pavadoņa palaišana kosmosā no PSRS. Dzīvnieku sūtīšana kosmosā, lai izpētītu, kā bezsvara stāvoklis ietekmē dzīvās radības kosmosā, – peles, pērtiķi, suņi – ASV, PSRS. 1961. gada 12. aprīlis – pirmais cilvēks kosmosā no PSRS Jurijs Gagarins, 1961. gada 5. maijs – otrais cilvēks kosmosā un pirmais amerikāņu astronauts kosmosā Alans Šepards tikai 23 dienas pēc J. Gagarina lidojuma, 1969. gads – pirmie cilvēki uz Mēness no ASV utt.

„Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei”

1969. gada 20. jūlijā Neils Ārmstrongs teica šo nu jau slaveno frāzi, sperot soli uz Mēness virsmas. Ekspozīcija atklāj, kā tika sagatavots šis vēsturiskais solis un kas tam sekoja. Apmeklētāji var nostāties blakus dabiska izmēra nolaižamiem aparātiem un kosmiskajām kapsulām no misijām Apollo, Gemini un Mercury un Mēness visurgājējam.

Izstādē var izsekot kosmisko lidaparātu attīstībai, sākot ar pirmajiem raķešu prototipiem līdz šodienas starptautiskajām kosmiskajām stacijām un kosmiskajiem teleskopiem. Raķešu modeļi ir izgatavoti mērogā 1:72.

Te var iepazīt, kā astronauti dzīvoja un strādāja lidojumos. Ko viņi ēda? Kāds bija astronautu un kosmonautu apģērbs? Kādas ir labierīcības kosmosā, kādas iespējas nomazgāties un gulēt bezsvara apstākļos? Kādus eksperimentus veica kosmosā? Cilvēkiem arī kosmosā ir nepieciešama pārtika. Tā tiek speciāli gatavota, sabalansēta, lai tajā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas un lai to varētu viegli uzglabāt bezsvara apstākļos. Kad kosmosā sāka lidot arī citu valstu piederīgie, tas atspoguļojās arī pārtikā. Mūsdienās astronauti var ēst arī istabas temperatūrā uzglabājamus augļus un dārzeņus, spageti, reizēm arī bifšteku, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamajām olbaltumvielām. Galvenais nosacījums, lai pārtika, kuru izlieto, ir bez atlikumiem.

Skafandrs paredzēts, lai nodrošinātu cilvēkam kosmosā komfortablus apstākļus, nodrošinātu skābekli elpošanai, strādājot ārpus kosmosa kuģa. Tā kā, pārsniedzot tā saucamo Armstronga līniju virs 19 km, atmosfēra ir ļoti plāna un atmosfēras spiediens uz cilvēku ir niecīgs, tad skafandram ir jānodrošina atmosfēras spiediens, vienlaikus ļaujot cilvēkam šajā skafandrā kustēties, jāregulē temperatūra, jāaizsargā no kosmosa daļiņām, jābūt komunikāciju sistēmai. Te ir apskatāmi vairāku lidojumu oriģinālie skafandri – no misijām Gemini 6 un Gemini 11, Apollo 12.

Vai mēs, lietojot mikroviļņu krāsni, mobilo telefonu, vienreizējās autiņbiksītes un dažādus bezvadu instrumentus, kas mums šodien liekas pats par sevi saprotams, iedomājamies, ka šie priekšmeti un dažādi materiāli ir radīti un pilnveidoti kosmosa apguves programmās un tikai pēc tam iekļāvušies mūsu ikdienas dzīvē?

[...]