No „ZvD” 210.numura  AMATIERIEM 

Andrejs Alksnis

(fragmenti)

Vēl pirms pāris gadiem zinātnieki nebija pievērsuši uzmanību parādībām, kas novērojamas,  niecīgiem Saules sistēmas ķermeņiem ieskrienot Jupiterā. Pirmais šādu parādību 2009.gada 19.jūlijā pamanīja astronomijas amatieris Antonijs Veslijs (Anthony Wesley) Austrālijā, Jaundienvidvelsā Marambeitimenas (Murrumbateman) pilsētas nomalē, novērodams Jupiteru ar savu mājas observatorijas jauno Ņutona sistēmas 37 cm diametra teleskopu un elektronisko kameru. Jau gribēdams beigt novērošanas seansu, viņš ieraudzījis uz Jupitera diska malas neparast tumšu plankumiņu.

Kā ziņo A.Veslijs, turpmākajās 15 minūtēs Jupitera rotācijas dēļ un atmosfēras apstākļiem uzlabojoties, aizdomīgais objekts kļuvis labāk saskatāms un izskatījies pilnīgi melns. Tas atgādinājis 1994.gadā redzētās deformācijas uz Jupitera virsmas, kādas bija radījusi Šūmeikeru-Levi devītās komētas (SL 9) fragmentu ietriekšanās Jupiterā¹. Novērotājam arvien vairāk radusies pārliecība, ka nupat redzamais tumšais objekts varētu būt nesen notikuša līdzīga trieciena rezultātā izsviestas vielas paliekas. Pašu trieciena brīža uzliesmojumu viņš nebija pamanījis. Pārliecināts par atklātā objekta nozīmību, A.Veslijs nolēma izziņot trauksmi Starptautiskajā ārējo planētu novērošanas programmā², citiem astronomiem – gan amatieriem, gan profesionāļiem, pa elektronisko pastu nosūtot ziņu par novērojamo parādību un pievienojot attiecīgo Jupitera elektronisko attēlu. Tai pašā naktī neparasto parādību apstiprināja novērotāji Toširo Mišina (Toshiro Mishina) un Seiiči Jonejama (Seiichi Yoneyama) Jokohamā Japānā.  

Jupitera triecienbrūces novērošanā iesaistījās daudzas observatorijas, tostarp ar pasaulē lielākajiem teleskopiem: NASA 3 m diametra infrasarkanā teleskopa iekārtu, Keck-II 10 m diametra teleskopu, Gemini ziemeļu teleskopu. Pat Habla kosmiskais teleskops (HST), kas gan vēl atradās pārbaudes stadijā pēc nesen veiktā remonta, tika pavērsts uz Jupiteru, lai uzņemtu tumšo plankumu. Turpmāk ar HST uzņemtajos attēlos redzams, kā plankums izplešas, un saskatāms arī triecienķermeņa gruvešu grīstes kunkuļainums, ko radījusi Jupitera atmosfēras turbulence. Izsekojot gruvešu apgabala formas un platības maiņai, speciālistiem izdevās provizoriski novērtēt, ka trieciens noticis ap 10 stundu pirms A.Veslija pirmajiem novērojumiem un triecienķermenis bijis vairāku simts metru diametrā.

Pēc nepilna gada 2010.gada 3.jūnijā, ciemojoties pie sava drauga Broukenhillā, A.Veslijam laimējās noķert līdzīgas parādības pašu uzliesmojumu – parādību, kas analoģiska bolīdu krišanai uz Zemes. [..]

Otro Jupitera bolīdu divarpus mēnešus vēlāk 2010.gada 20.augustā atklāja Masajuki Tačikava (Masayuki Tachikawa) – astronomijas amatieris Kumamoto pilsētā Japānā un nekavējoties apstiprināja cits Japānas amatieris Aoki Kazuo Tokijā. Šis uzliesmojums ildzis ap 1,5 sekundes un arī nav atstājis paliekas, kas varētu būt konstatējamas ar lieliem teleskopiem.

Kaut gan šāda lieluma triecieni agrāk uz Jupitera nebija novēroti, no dažiem apsvērumiem tika spriests, ka tādus triecienus Jupiters saņem reizi gadā, no citiem – ap 100 sadursmju gadā. Tagad iegūtie novērojumi liek domāt, ka pēdējais spriedums ir tuvāks īstenībai.

Jupiters 2009.gada 19.jūlijā,  kādu to šai digitālajā attēlā ieguvis A.Veslijs Marambeitmenā Austrālijā. Augšā tuvu diska malai redzams tumšais plankumiņš, kas izrādījās triecienķermeņa, domājams asteroīda, radīta brūce. Anthony Wesley, Murrumbateman, Australia

Jupitera uzņēmums 23. jūlijā (kreisajā pusē) iegūts ar Habla kosmiskā teleskopa platleņķa kameru 3 četras dienas pēc plankuma atklāšanas, kura lielums tai laikā novērtēts ap 8 tūkstoši km. Attēlā ar taisnstūri iezīmēts lauks, kas parādīts labajā pusē dažādos momentos. Redzamas triecienķermeņa gruvešu izplatības lauka izmaiņas vairāku dienu laikā. NASA, ESA, M. Wong, H.B. Hammel, I. de Pater, and the Jupiter Impact Team

_____

¹ Šūmeikeru-Levi komētas atklāšanu, tās orbītas noteikšanu, pētīšanu un sadursmes paredzēšanu savā laikā izsmeļoši aprakstījis Uldis Dzērvītis Zvaigžņotās Debess Nr. 146 rakstā Jupitera āmurs jeb kā Šūmeikeru-Levi komēta sadūrās ar Jupiteru.

² Starptautiskā ārējo planētu novērošana (International Outer Planet Watch – IOPW) ir programma, kas paredzēta, lai veicinātu un koordinētu uz ārējām planētām notiekošo izmaiņu novērošanu.