Vai MARSA KANĀLI ir KALNU GRĒDAS?

Marsa kanālus pirmoreiz ieraudzīja 1877. gadā Dž.Skjaparelli. Viņa novērojumus apstiprināja arī citi astronomi. Šie kanāli rūpīgi kartografēti. Tomēr Marsa fotogrāfijās, sevišķi tajās, kas iegūtas ar lielākiem teleskopiem, tie vairs nav redzami. Kas tad ir kanāli – optisks māns vai tiešamība?

Atbildi uz šo jautājumu gaidīja no Mariner-4 Marsa fotogrāfijām. Diemžēl, kā jau rakstīja A.Balklavs (Vai tomēr kanāli? - ZvD 1967. gada ziema), iegūtie attēli skaidru atbildi nedeva. Tajos ļoti labi saskatāmi tikai daudzie meteorītu krāteri, bet kanālu vietās it kā samanāmas seklas ieplakas.

Gluži pretējus rezultātus devusi Marsa radiolokācija, kas 1965. gada opozīcijas laikā izdarīta Kalifornijas Tehnoloģiskā institūta Reaktīvo dzinēju laboratorijā. Aprēķinu rezultāti lika izdarīt negaidītu secinājumu – Marsa jūras atrodas par 6-10 km augstāk nekā kontinenti!

(Saīsināti pēc N.Cimahovičas raksta 28.-29.lpp.)

Uz vāka 4. lpp.: Rīgas pils 19. gs. sākumā. Redzams tornis, kurā Keislers ierīkoja pirmo Rīgas astronomisko observatoriju.

OBSERVATORIJA RĪGAS PILS TORNĪ pirms 150 GADIEM

Šo observatoriju bija iekārtojis Rīgas guberņas ģimnāzijas direktors Vilhelms Fridrihs Keislers. Viņš dzimis 1777.gada 1./12/.februārī Bavārijā mācītāja ģimenē. 1797.gadā beidzis ģimnāziju Koburgā un tad divus gadus mācījies Jēnas universitātē. 1804.gadā viņš apmetās Rīgā, sākumā strādāja par mājskolotāju birģermeistara Erdmaņa ģimenē. 1807.gadā Keisleru iecēla Rīgas guberņas ģimnāzijā par matemātikas un fizikas virsskolotāju un, sākot ar 1819. gadu – par šīs ģimnāzijas direktoru. Viņš bija aktīvs zinātnes propagandists un bieži uzstājās ar publiskiem priekšlasījumiem par fizikas un astronomijas jautājumiem. Keislers miris 1828. gada 6./18/.jūnijā.

Jādomā, ka Keislers sāka nodarboties ar astronomiju Pēterburgas akadēmijas koresp.loc. Briknera ietekmē. 1814. gadā Brikners nomira un viņa instrumentus nopirka Keislers un novietoja kādā ēkā pie Rīgas vaļņa dienvidrietumu malas. Šī vieta bija visai nepiemērota novērojumiem. Keislers saprata, ka labi būtu ierīkot observatoriju tieši pils t.s. Svētā gara tornī, no kura paveras skats uz atbilstošu debess daļu. Pēc Keislera nāves Dollonda pasāžinstrumentu nopirka Maskavas universitātes observatorija. Citu instrumentu un ierīču liktenis bija bēdīgs – tos samaitāja nerātni bērni, kas mēdza rotaļāties neapsargātās observatorijas telpās.

(Saīsināti pēc I.Rabinoviča raksta 35.-36.lpp.)

CANDERA TĒVS

Sakarā ar ievērojamā padomju reaktīvās tehnikas pamatlicēja Fridriha Candera 80. dzimšanas dienu gribu minēt dažus vārdus par viņa tēvu – ārstu, kurš ar savu ģimeni ilgus gadus dzīvoja Rīgas pilsētas nomalē – Zasulaukā. Ļaudis viņu uzskatīja par ārstu-savādnieku tādēļ, ka tajā laikā, kad neviens vīrietis nestaigāja ar kailu galvu pat vissiltākajā laikā, Canders vienīgais vienmēr staigāja bez cepures; kad neviens ārsts neārstēja slimniekus bez maksas, Canders ņēma maksu tikai no bagātniekiem, bet trūcīgos strādniekus ārstēja pilnīgi par velti, dažiem pat zāles par savu naudu nopirka.

Toreiz, 1906.gadā es pakritu uz ceļa un, tā kā biju zaudējis daudz asiņu, paliku guļot bez samaņas. Canders turpat uz vietas sniedza pirmo palīdzību: ar ormani par savu naudu aizveda mani uz mājām un ārstēja.

Citi ārsti brauca pie slimniekiem ar ormaņiem, bet Canders vienmēr gāja tikai kājām. Viņš bija priekšzīmīgs cilvēks un ārsts.

(Saīsināti pēc J.Gornova 1967.gada 23.augusta vēstules 48.lpp.)