(..)

EVA jeb Ekstra Vehicular Activity (tulkojumā no angļu valodas ārpus kuģa aktivitāte jeb iziešana atklātā kosmosā) ir mūsdienās jau ļoti ierasta lieta, kuras laikā veic kosmosa stacijas būvniecības darbus, uzstāda un noņem eksperimentālo aparatūru, veic dažādus citus izmēģinājumus utt., taču parasti visā misijas laikā astronauts ir cieši saistīts ar kosmosa kuģi vai kosmisko staciju, izmantojot vai nu atsaiti, vai arī stiprinājumus uz robota rokas vai mobilās platformas. Izņēmums ir atsevišķas Space Shuttle misijas, kurā astronauti izmantoja Manned Maneuvering Unit (sk. tālāk rakstā). Jebkuras EVA laikā liela uzmanība tiek pievērsta drošībai, un praktiski šāda noklīšana nav iespējama, izņemot gadījumus, ja tiek pieļautas rupjas kļūdas (nenostiprināta atsaite, piemēram) un drošības noteikumu pārkāpumi.

Astronauts brīvā lidojumā ar MMU tālu no sava kosmosa kuģa un arī „tālu no palīdzības”, ja tāda rastos nepieciešama. MMU ir īpaši svarīga loma pavadoņu satveršanas un apkopes operācijās. NASA attēls

Bet, ja tiešām šāds incidents notiek, vai tas nozīmē, ka astronauts uz ilgiem laikiem paliks riņķot Zemes orbītā? Nē. Tas vēl nebūt to nenozīmē. Ir dažādas metodes, kā noklīdušam astronautam būtu iespējams atgriezties kosmosa kuģī vai vismaz tā ciešā tuvumā, lai atkal tiktu drošībā..

Manevrēšana. Ir misijas, kad ir nepieciešama astronautu manevrēšana nelielā attālumā no kosmosa kuģa arī bez saites ar to. Mūsdienās šādiem nolūkiem izmanto jau pieminēto Manned Maneuvering Unit (MMU), kas ir uz muguras uzliekams mugursomai līdzīgs autonomais pārvietošanās līdzeklis, kurš apgādāts ar nelieliem aukstas gāzes raķešdzinējiem, lai veiktu manevrēšanu nelielā attālumā ap Space Shuttle kosmosa kuģi bez fiziskas saites ar to (darbības attālums parasti nepārsniedz 100 m, teorētiski līdz 1 km), bet šo MMU izmanto tikai sarežģītās operācijās, tādās kā satelītu satveršanā, konstrukcijas darbos utt. Vairākus MMU modeļus izmēģināja gan ASV, gan Padomju Savienība, taču plašu lietojumu un uzticamību ieguva tikai attēlā redzamais MMU.

Iepriekšējās misijās kā Gemini vai Voshod nebija iespējams ietilpināt MMU mazajā kosmosa kuģī, tāpēc astronauti EVA laikā lietoja tā saucamo Zip-gun, kas bija ar apmēram kilogramu saspieta skābekļa pildīta gāzes pistole. Šaujot gāzes impulsus, astronauts varēja mainītu gan savu atrašanās vietu, gan orientāciju. Tomēr pistoles lietošana bija „piņķerīga” un prasīja ļoti labu sagatavotību. Tātad, ja ir MMU vai Zip-gun, astronautam ar atgriešanos kuģī problēmām nevajadzētu rasties. Vēl jo vairāk, NASA lietojamam MMU ir sprauslu konfigurācija, kas ļaus iekārtu precīzi vadīt arī gadījumos, kad atsevišķas sprauslas ir bojātas.

(..)

Edvards Vaits ārpus kosmosa kuģa Gemini-4 ar Zip-gun manevrēšanai paredzētu gāzes pistoli labajā rokā. NASA attēls

Beidzot rakstu, vēlos vēl pieminēt faktu, ka, vismaz publiski pieejamajos informācijas avotos, neizdevās atrast gadījumu kosmosa izpētes vēsturē, kad kāds būtu pazudis kosmosā vai vismaz noticis kāds šāda tipa incidents. Pagaidām šādas situācijas redzētas vien mākslas filmās. Atsevišķi ASV un Padomju Savienības astronauti vienās no pirmajām misijām saskārās ar orientācijas un manevrēšanas grūtībām, īpaši Gemini 4 misijas laikā, kur pirmo reizi kāds ASV astronauts izgāja brīvā kosmosā. Lai gan Edvards Vaits (Edward White) nezaudēja saikni ar kuģi, tomēr stāstīja, ka atgriešanās kosmosa kuģī bijusi sarežģīta un prasījusi gan pūliņus, gan stresu. Tam par pamatu bija nepilnīga treniņu programma, kas tika pilnveidota uzreiz pēc šīs misijas, lai astronauti labāk varētu orientēties un mācētu pārvietoties bezsvara stāvoklī, lietot atsaiti, Zip-gun pistoli. Šīs pašas misijas laikā viņš pamanījās pazaudēt arī rezerves cimdu, kurš nebija nostiprināts un, atverot kosmosa kuģa lūku, netraucēti aizpeldēja melnajās debesīs.
(..)