RENTGENA un GAMMA-STARU ASTRONOMIJA

Zvaigznēs, galaktikās un kosmiskajā telpā rit vareni procesi, kuru gaitā liela daļa enerģijas tiek izstarota elektromagnētiskā starojuma veidā, kas ir svarīgākais astronomiskās informācijas avots. Diemžēl, astronomus ārkārtīgi ierobežo Zemes atmosfēra. Ir tikai divi “logi” – optiskais un radio, - caur kuriem kosmiskais starojums var sasniegt Zemes virsmu, reģistrējošo aparatūru un ierīces. Visu citu viļņu garumu elektromagnētisko starojumu atmosfēra pilnīgi absorbē.

Taču pat neliela novērojumiem pakļauta spektra robežu paplašināšana sola ļoti daudz. Tāpēc ļoti nepieciešams pacelt novērojumu tehniku ārpus Zemes atmosfēras. Kosmisko rentgena un γ starojumu var novērot ar teleskopiem, kuru uzbūves principi ir stipri atšķirīgi no optisko un radioteleskopu uzbūves, jo ne γ, ne rentgena stari nelūst un neatstarojas no objektīvu lēcām vai spoguļiem. Tāpēc šo teleskopu galvenā sastāvdaļa ir šo staru jutīgs elements, piemēram, Geigera skaitītājs. 

Lai ar rentgena vai γ staru teleskopu izdarītu spektrālnovērojumus, skaitītāju priekšā novieto dažāda biezuma ekrānus – filtrus, kas absorbē visus šo staru kvantus, kuru enerģija E<E_o. Mainot ekrānus un līdz ar to kritisko enerģiju E_o, var iegūt informāciju par kosmiskā rentgena un γ starojuma spektrālo sastāvu. 

Saule bija pirmais debess ķermenis, kura rentgena starojums tika izpētīts plašās robežās (0.1-100 Ǻ), izmantojot raķetēs uzstādītas ierīces. 

(Saīsināti pēc A.Balklava raksta 6.-20.lpp.)