Piektdien, 23. septembrī, par godu starptautiskajam ķīmijas gadam un Eiropas Zinātnieku naktij Latvijas Universitātē notika vairāki aizraujoši pasākumi. Zinātnieki, pētnieki un studenti stāstīja par aizraujošo ķīmijā, vadīja eksperimentus, rīkoja diskusijas, viktorīnas, lekcijas, izstādes, izrādes un daudz ko citu.

Aizraujošā ķīmija

Galvenajā ķīmijai veltītās nakts notikumu vietā – Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē apmeklētāju netrūka. Fakultātes ķīmiķi, kas pasākumu vadīja, nakts garumā dabūja krietni pasvīst. „Sākumā nodomāju, ka būs grūti cilvēkus pārsteigt un ieinteresēt, jo sabiedrībā pastāv priekšstats, ka ķīmiķis ir ekscentriska paskata onkulis, ar milzīgu frizūru vai vismaz brillēm, tāds Deksters vai Einšteins, kas sajauc mēģenēs krāsainus šķidrumus un uztaisa lielu sprādzienu. Bet modernās ķīmijas norises ir noslēptas ierīču dzīlēs, un rezultāti vērojami tabulās, līknēs, ciparos un grafikos,” paskaidroja ķīmijas asociētais profesors Pēteris Mekšs. Viņa kabinetā varēja aplūkot hromotogrāfus, kas ir vieni no efektīvākajiem instrumentiem maisījumu sadalīšanas, kvantitatīvas un kvalitatīvas analīzes jomā. Ar to palīdzību var analizēt gan gāzveida, gan šķidras, gan arī cietas vielas. Piemēram, Pēteris Mekšs Zinātnieku nakts laikā deva iespēju noskaidrot gaisa sastāvu, bet viņā palīgs, zinātniskais asistents un doktorantūras students Antons Podjava, kas raksta savu disertāciju par maisījumu analīzi, ar klātesošiem pārbaudīja, vai kafija un tēja satur kofeīnu. „Apmeklētāju bija tik daudz, ka mums beidzās tējas un kafijas krājumi,” ar neviltotu pārsteiguma sajūtu par apmeklētāju skaitu stāstīja Antons. Lai gan tas nebija vienīgais, kas radīja grūtības. „Visgrūtāk man bija tikt galā ar pavisam maziem bērniem, kuriem par ķīmiju gandrīz nav nekāda priekšstata, bet tādu šonakt bija ļoti daudz, mammas nāca pat ar zīdaiņiem. Mēģināju ļoti sarežģītas lietas maksimāli novienkāršot, ceru, ka man tas izdevās,” paskaidroja Antons.

Ķīmija un krāsas

Ķīmijas fakultātes gaiteņos tika izvietotas ne tikai seno laiku ķīmijas priekšstatu bildes, bet arī kādi neierasti spilgti zili kristāli, kas ļoti piesaistīja klātesošo acis. „Šīs krāsas un formas ir ļoti izaicinošas. Meitenes nāk un prasa, vai šādu smukumu var iestrādāt kādā gredzenā vai auskarā, bērni slepus no vecākiem pat mēģināja iebāzt mutē, bet es paskaidroju, ka tas ir bīstami. Daudzi interesējas arī par pašu kristālu audzēšanas procesu,” paskaidroja Kirils Simakovs, šīs fakultātes bakalaura programmas students, kurš pats audzē kristālus mājas apstākļos un dienās sapņo kļūt par pirotehniķi. Līdzīgus brīnumus – dažādas formas un izmēru dabīgi izveidoto luminiscējošo minerālu kolekciju varēja vērot arī Latvijas Dabas muzejā.

Ne mazāk krāsaini gāja arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē – te varēja uzzināt par kukaiņu sazināšanās ķīmiju un attiecību veidošanu, noskaidrot ūdens tīrības līmeni, iepazīties ar ūdens dzīvniekiem un aļģēm, noskaidrot gaļas šķēles un sviestmaizes toksiskuma līmeni un sadalīt koka lapu fermentus dažādās rudenīgās krāsās ar ziepju un benzīna palīdzību. „Lielākoties paši studenti izdomāja Zinātnieku nakts izklaides apmeklētājiem, izvēloties tādas, kuras ir saprotamas pašiem un varētu būt interesantas klātesošiem,” pastāstīja Jevgēnija Ņečajeva, augu fizioloģijas katedras doktorantūras studente, kuras rokās no vienkrāsainas lapas daļām par pārsteigumu visiem mēģenē veidojās krāsaini slāņi. Arī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā visa vakara garumā varēja iepazīties ar dažādu augu un to sastāvā esošo vielu dažādību.

Jūtu ķīmija

Laikam krāsaino rudens lapu pigmentu apburti, biologiem nolēma pievienoties arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes doktoranti ar vienreizējo kolektīvas spontānās prozas akciju „Tu domā — man nav jūtu?!”, kuras laikā tika uzburti apstākļi kolektīvas spontānās prozas radīšanai un publiskai lasīšanai, iesaistot dažādas digitālās tehnoloģijas un pat tviteri. Tie, kas notiekošo nokavēja, varēs ar tapušiem stāstiem iepazīties LU portālā, kā arī dot tiem savu vērtējumu.

Bet komunikācijas zinātnes doktorantūras pārstāvji nebija vienīgie, kas deva priekšroku tieši jūtu ķīmijai - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notika verbāli muzikāls pasākums, kas vienā mēģenē jauca kopā gan valodas ķīmiju, gan literatūras sadzīves, gan metaforisko ķīmiju. Tā, piemēram, Janīna Kursīte stāstīja par jūtu ķīmiju latviešu folklorā, bet Ieva Kalniņa – par vielu ķīmiju un dažādām dzirām latviešu klasiskajā literatūrā.

Zinātnieku nakts ķīmija

„Kvalitātes un satura ziņā Zinātnieku nakts nebūt nav sliktāka par Muzeju nakti vai Balto nakti. Vienīgi apmeklētāju ir mazāk, bet, manuprāt, arī tam ir savs milzīgs pluss – nav jāstāv milzīgās rindās un jāgrūstās, lai kaut ko apskatītos,” apgalvo Jānis Krūmiņš, kādreizējais Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes students. Zinātnieku nakti viņš izbauda kopā ar draugiem, tāpēc speciālo maršrutu nav sastādījis un katru nākamo apskates punktu uzvēlās impulsīvi. Savu fakultāti Jānis gan vēl nav paspējis apmeklēt, jo īsti neatceras tās jauno atrašanas vietu. Jāpiebilst, ka Vēstures un filozofijas fakultāte, kas nesen ir pārvākusies uz savu jauno mājvietu Mārstaļu ielā 28/30, šogad Zinātnieku nakts programmā piedalījās pirmo reizi, stāstot par ieročiem, arheoloģiju un vēstures dzimšanu.

Rīgā notiekošos pasākumus apmeklēja arī ciemiņi no citām Latvijas pilsētām. Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē skolēni no Ventspils 1. ģimnāzijas kopā ar savu pasniedzēju ar sajūsmu vēroja eksperimentus ar kokakolu un kafiju, Bioloģijas fakultātē jaunieši no Baldones izložņāja piepūšamo resnās zarnas modeli, lai apskatītu iespējamās norises un sameklētu polipus tajā, savukārt klubā NABAKLAB Zinātnieku naktij veltīto piedāvājumu pozitīvi novērtēja arī ciemiņi no muzikālās Liepājas.

Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas atbalstīts pasākums, kas Eiropā notiek jau septīto gadu pēc kārtas. Šogad Zinātnieku nakts pasākumi vienlaicīgi norisinājās 32 Eiropas valstīs un 320 pilsētās.