22. oktobrī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē Berlina auditorijā turpinājās pagājušajā ceturtdienā iesāktais diskusiju cikls par problēmām Latvijas augstākajā izglītībā.

Tika apspriestas divas savstarpēji saistītas tēmas: Augstākā izglītība un pētniecība Rīgā un reģionos: problēmas un risinājumi un Universitāšu loma augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

Diskusijā piedalījās un pirmās tēmas ietvaros runāja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs (AIP) Jānis Vētra un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Jānis Vētra savā desmit minūšu garajā monologā īpašu uzsvaru lika uz kvalitātes un pieejamības sabalansēšanu starp Rīgas augstskolām un reģionālajām. „Runājot par Latvijas reģionālajām augstskolām, situācijā, kad par mērķi tiek uzstādīta kvalitāte, automātiski samazinās pieejamība, taču, ja par primāro izvirza pieejamību, tad kvalitāte jau paliek sekundāra.” Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pieejamība ir bijusi dominante pār kvalitāti, tādejādi kvalitāti atstājot katra paša ziņā. Vētra atzina arī to, ka pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis sūdzību skaits no studentiem, kuri ir neapmierināti ar kvalitāti augstākajās mācību iestādēs. AIP priekšsēdētājs akcentēja šobrīd aktuālo dabiskās atlases tendenci un konkurences pieaugumu augstskolu starpā. „Neuzticības plaisa, kas šobrīd pastāv starp valsts varu un izglītības iestādēm tuvākajā nākotnē saglabās savus pašreizējos apmērus” tā par nākotnes prognozēm Vētra.

Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis sava viedokļa izklāstu sāka ar spriedumu, ka Latvijā nevar būt par daudz izglītotu cilvēku un ka izglītota sabiedrība ir viena no galvenajām tendencēm, kurai nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību. Par galveno problēmu šobrīd Latvijā augstākās izglītības jomā Barševskis minēja augstskolu internacionalizāciju. „Mēs nespējam ārzemju mācībspēkiem piedāvāt algu, par kādu viņi būtu ar mieru pie mums strādāt. Tas ir iemesls kāpēc mūsu augstskolās nav bieži sastopama ārvalstu lektoru parādīšanās un tas nesekmē mūs kvalitatīvo izaugsmi.”

Par Universitāšu lomu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā runāja Latvijas Universitātes rektors profesors Mārcis Auziņš un Liepājas Universitātes rektors Oskars Zīds.

Mārcis Auziņš savā runā akcentēja strukturālo reformu nepieciešamību tuvākajā laikā, ja vēlamies, lai situācija uzlabotos. Kā vienu no galvenajām problēmām viņš minēja speciālistu trūkumu dažādās nozarēs, līdz ar to mēs nevaram izmantot mūsu pašu resursus, bet nākas meklēt tos ārpus Latvijas.

Savukārt Oskars Zīds piedāvāja 3 rīcības modeļus, lai uzlabotu esošo situāciju. Pirmkārt, nepieciešamība izvērtēt savas iekšējās un ārējās vājās vietas un veikt programmu auditu. Otrkārt, nepieciešams palielināt doktorantu sakaitu, jo „rezervistu soliņš” ir gaužām tukšs un nākas iztikt ar vieniem un tiem pašiem mācībspēkiem. Vajadzīgs jauns un kvalificēts darbaspēks. Treškārt, augstskolām nepieciešama savstarpēja sadarbības programma un jāatsakās no domas par sava labuma gūšanu uz citu rēķina.

Nesaudzīgajā jautājumu un diskusiju daļā iesaistījās LU SZF dekāns profesors Juris Rozenvalds, Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte, arī Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns un LU SZF socioloģijas un politikas zinātnes nodaļas studenti.

Šis pasākums izvērtās par tiešām vērtīgu domu un viedokļu apmaiņu, un ir nepieciešams apzināties, ka šāda veida diskusijas ir ceļš viens no veidiem kā tuvoties izaugsmei un kvalitatīvai attīstībai nākotnē.

Fotogrāfijas