21.oktobrī Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā zālē notika publiskā diskusija par izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās darba grupas izstrādātā informatīvā ziņojuma projektu „Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē”.

Diskusijas mērķis bija iepazīstināt ar darba grupas paveikto un ekspertu, sociālo un sadarbības partneru un valsts pārvaldes pārstāvju lokā apspriest priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijā, sekmējot šo jomu stratēģisko attīstību un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos ilgtermiņā.

Diskusijā augstskolu, zinātnes, uzņēmēju un studentu pārstāvji izteica ļoti dažādus un salīdzinoši atšķirīgus viedokļus gan par reformas mērķiem, gan par tās saturu, taču klātesošie bija vienisprātis, ka pie paredzētā finansējuma samazinājuma augstākajai izglītībai 31% apmērā 2010.gadā reformām nav nozīmes.

Pasākuma atklāšanas daļā pirmais uzstājās ēkas saimnieks – Rīgas Tehniskās universitātes rektors, akadēmiķis Ivars Knēts, vispirms nododot „visiem sveicienus no trešās vecākās universitātes Baltijas valstīs aiz Viļņas un Tartu”. Tālākā uzrunā I.Knēts atzina, ka pašreizējā situācijā visvairāk cieš valsts finansētie studenti, un uzsvēra, ka Latvijā valsts finansēto augstskolu nav par daudz – „jo vairāk izglītotu studentu, jo augstāk attīstīta valsts”. RTU rektors kategoriski iebilda pret to, ka Latvijā izglītība ir sliktas kvalitātes, kā nereti izskan presē. Visas augstskolas strādājot ar lielu atdevi neatkarīgi no pastāvošajiem apstākļiem, par piemēru minot pagājušā gadsimta 90.gadus, kad nepietika naudas apkurei un studenti sēdēja aukstās auditorijās.

Darba grupas līdzpriekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre profesore T.Koķe uzrunā atgādināja, ka jāsāk ar mērķa apzināšanos, ko vispār gribam sasniegt. Darba grupa, kas izstrādā priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē, esot vienojusies par četriem augstākās izglītības un zinātnes darbības mērķiem: 1) studiju un pētniecības starptautiskās kvalitātes nodrošināšana; 2) resursu izmantošanas efektivitātes un atdeves paaugstināšana; 3) internacionalizācija un globālās konkurētspējas veicināšana; 4) integrācija ar tautsaimniecību, inovāciju un zināšanu pārneses attīstība.

Uzrunājot diskusijas dalībniekus, T.Koķe akcentēja, ka izglītības un inovāciju sasaistei jābūt augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju darbības stratēģiju pamatā. Savukārt, izejot no šīm stratēģijām, izvirzāmi katras iestādes mērķi, lai tās pozicionētos saskaņā ar noteiktu tipoloģiju jeb klasifikāciju – uz zinātni orientētas universitātes, profesionālās, reģionālās vai specializētās augstākās izglītības iestādes. Tas sekmētu augstākās izglītības institūciju iespēju ilgtermiņā rēķināties ar konkrētu atbalstu un vienlaikus pašām izmantot iespējas, lai dažādotu finansēšanas avotus.

Ministre savā uzrunā pieskārās arī augstskolu reitingiem, sakot, ka, no vienas puses, esam neapmierināti, ka Latvija joprojām neparādās starptautiskajos augstskolu reitingos, bet, no otras puses, viņa kā ministre vēlētos sagaidīt no augstākās izglītības mācību iestādēm, rektoriem, senātiem, izvērtējumu – kas ir tas, kas traucē un kas būtu jādara, lai risinātu šo jautājumu.

Noslēgumā T.Koķe uzsvēra: „Galamērķis, ko sasniegsim rīt, ir atkarīgs no tiem soļiem, ko mēs veiksim šodien.” Tādēļ viņa aicināja uz konstruktīvu un atbildīgu rīcību, paužot un izvērtējot priekšlikumus par augstākās izglītības un zinātnes attīstību, vadīties no nozaru attīstības interesēm, no potenciālo studentu un jauno zinātnieku interesēm.

Pēc T.Koķes vārds tika dots darba grupas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram A.Kamparam. Kaut arī viena no viņa uzrunā izteiktajām atziņām bija par to, ka „konkurēt var tikai uz zināšanām balstīta ekonomika” un viņš nenoliedza nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem augstākajai izglītībai nākamā gada budžetā, A.Kampars nesolīja, ka tas varētu tikt atrasts, vien aicinot augstskolas iesniegt savus ierosinājumus, uz kā rēķina augstākajai izglītībai varētu tikt atvēlēts vairāk naudas.

Jāpiebilst, ka arī izglītības un zinātnes ministre T.Koķe ļāva noprast, ka šobrīd izglītības nozarē galvenā prioritāte ir skolotāju algu saglabāšana šā gada līmenī, jo šīs algas jau ir pietiekami niecīgas. Tomēr vienlaikus viņa solīja, ka nepiepildīsies augstskolu vadības prognozes par to, ka budžeta grupā nākamgad vairs netiks uzņemts neviens students. „Uzņemšana par budžeta līdzekļiem nākamgad noteikti būs, varbūt mazāka nekā iepriekš,” sacīja ministre.

Pēc ievadrunām par darba grupā paveikto ar prezentāciju „Strukturālo reformu pamatojums, mērķi un galvenie uzdevumi” uzstājās Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, darba grupas loceklis Roberts Ķīlis.

Viņš pievērsa uzmanību trim lietām – situācijas konstatācijai un iespējamiem risinājumiem, strukturālās reformas mērķiem un strukturālās reformas saturam, kāds izstrādāts darba grupā.

Visa cita starpā R.Ķīlis atgādināja, ka Latvijas augstskolās izmaksas uz vienu studentu ir zemākās Eiropas Savienībā. Turklāt 44 no 60 augstākās izglītības iestādēm Latvijā ir koncentrējušās galvaspilsētā – Rīgā, un tā ir viena no izglītības sektora problēmām. Tika pieminēta arī likumsakarība, ka zems finansējums nerada augstu efektivitāti.

Pēc prezentācijas sekoja paneļdiskusija par nepieciešamajām izmaiņām augstākās izglītības un zinātnes struktūras pilnveidošanā Latvijā, kurā savus priekšlikumus un pārdomas izteica gan izveidotās darba grupas locekļi, gan citi ar izglītību un zinātni saistīti ļaudis, kas nedarbojas darba grupā.

Daugavpils Universitātes (DU) rektors, profesors, darba grupas loceklis Arvīds Barševskis uzsvēra, ka izglītotu cilvēku nevar būt par daudz un „augstskola nav iestāde, ko var vienkārši aizklapēt. Tās izveidē nepieciešams ilgs laiks.” Viņš bija nobažījies par to, ka šobrīd augstskolas sāk pamest mācībspēki, kuru atalgojums draud dramatiski sarukt.

A.Barševskis norādīja, ka daži darba grupas izvirzītie reformas mērķi ir labi formulēti, daži – grūti izpildāmi, daži – nav izpildāmi pašlaik, jo to neļauj likumdošana, pieminot studiju internacionalizācijas problēmu.

Pēc DU rektora domām, augstskolas var apvienoties brīvprātīgi, taču ar varu nekas nesanāks. Turklāt „steidzami jāpieņem Augstākās izglītības likums, un tikai pēc tam var diskutēt, kas tajā jāmaina,” stings savā nostājā bija A.Barševskis.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā, docents Andris Teikmanis atgādināja, ka Latvijas mākslas augstskolas ir pret vienas universitātes izveidi. Darba grupas ziņojumā viņu pārsteidzis, ka tajā nav objektīva pašreizējās situācijas izvērtējuma – netiek pieminētas privātās augstskolas un koledžas. A.Teikmanis, domājot par mākslas studijām Eiropas Savienībā un to nozīmi jebkuras valsts attīstībā, mudināja „veidot starptautisko kontekstu, lai nesanāk pašmāju brūvējuma versija”. Turklāt viņš piebilda, ka augstākajā izglītībā būtu jārod publiskā un privātā līdzfinansējuma līdzsvars un Latvijas Mākslas akadēmija iestājas par augstskolu finansiālu neatkarību.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors, akadēmiķis Elmārs Grēns uzsvēra, ka diskusijā pārstāv Latvijas Zinātnes padomi un ka zinātne nepieciešama arī tautas pašapziņas un intelektuālā līmeņa noturēšanai, nevis tikai izglītībai un tautsaimniecībai, kā parasti tiek norādīts. Viņš piekrita, ka zinātnes universitāte nav tikai termins un tā ir obligāti nepieciešama lieta Latvijā. Protams, ne katra par tādu kļūšot, un, pievienojot universitātei zinātniskās institūcijas, tā uzreiz nekļūst par zinātnes universitāti. „Universitātei jākļūst atvērtai, tad pievienotie institūti veiks savu uzdevumi,” atzina akadēmiķis. Pagaidām Latvijā esot trīs potenciālās zinātnes universitātes – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, darba grupas loceklis Vitālijs Skrīvelis, kas ir praktizējošs uzņēmējs, atklāti un stingri klātesošajiem paziņoja, ka ne augstākā izglītība, ne zinātne nav tās nozares, kur uzņēmēji pašlaik ir gatavi ieguldīt naudu, jo šīs nozares atražojas lēni. Uzņēmēji, protams, grib atbalstīt pieminētās jomas, jo apzinās, ka tās, piemēram, ir jauno speciālistu kalve, tāpēc „jāveido tiešais kanāls” – lai uzņēmējiem, kas finansiāli atbalsta izglītību un zinātni, būtu iespēja to izdarīt bez starpniekiem un lai viņi par to saņemtu nodokļu atlaides.

Latvijas Universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka būtiskākais ir jautājums par konkurētspēju, lai mēs paši nenogrimtu pašapmierinātībā: „Jābūt vadlīnijām, lai mūs nesvaida kā skaidiņu lielajā un pašlaik stipri viļņojošajā okeānā.” Viņš norādīja, ka nepārtrauktās reformas ir apnikušas, taču tās ir nepieciešamas, lai šajos laikos izdzīvotu. „Esam panākuši augstākās izglītības pieejamību, tagad jāpanāk konkurētspēja – izcilība, lai mēs spētu konkurēt Eiropā, vienoti un mērķtiecīgi izmantojot resursus, kas mums ir pieejami,” piebilda I.Muižnieks.

Anna Cīrule, kas ir Latvijas Studentu apvienības prezidente un darba grupas locekle, atzina, ka valstij jābūt stratēģijai, kā darboties turpmāk, un jākoncentrējas uz konkrētām lietām, ko gribam panākt, lai virzītos uz rezultātu. „Būtu jāievieš princips, ka valsts nauda seko kvalitātei,” uzsvēra A.Cīrule un piebilda, ka finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai nav pieļaujams, jo reforma tad nav iespējama un tai nav nozīmes.

Tālākā diskusijas gaitā varēja izteikties ikviens klātesošais. Šo iespēju izmantoja Ventspils Augstskolas pārstāvis A.Jaunzems, kas pastāstīja par kvalitātes kontroles iespējām augstākajā izglītībā. Akadēmiķis J.Stradiņš, skanot klātesošo skaļām ovācijām, jau runas sākumā paziņoja, ka augstākās izglītības kvalitāte, pēc viņa domām, ir adekvāta Latvijas valstij. RPIVA rektore D.Markus ierosināja „atvieglot Latvijas Universitātes ceļu uz zinātnes universitāti”, pārņemot visas pedagoģijas studiju programmas savā pārziņā.

Noslēgumā darba grupas līdzpriekšsēdētājs A.Kampars atgādināja, ka visi diskusijā izskanējušie ierosinājumi un viedokļi ir piefiksēti un tiks iesniegti Ministru kabinetam.