Ar pētījuma „Baltijas valstu darbaspēka migrācija: pieredze un perspektīvas” rezultātiem profesors M.Hazans iepazīstināja 21.aprīlī. Tajā aplūkota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darbaspēka migrācijas dinamika un nākotnes scenāriji Eiropas ekonomiskās zonas valstu kontekstā pēdējo deviņu gadu laikā. Būtiski, ka pētījumā iekļautas arī krasās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītās izmaiņas.

Raksturojot pieaugošo migrantu plūsmas Lielbritānijas un Īrijas virzienā no vienas puses un kontinentālās Eiropas virzienā no otras puses skaidri atklājas dažas atšķirības. Pirmajā gadījumā līderpozīcijā ar lielu atrāvienu ir Lietuva, tai seko Latvija, Polija un Slovākija. Otrajā gadījumā pārliecinošās līderpozīcijās ir Polija, bet tālāk rindojas Lietuva, Slovākija, Ungārija, Igaunija, un tikai tad Latvija.

T.s. ekonomisko sentimentu indekss atklāj neparastu ainu – neskatoties uz to, ka ienākumu līmenis ir audzis, nākotnes prognozes šobrīd ir ļoti pesimistiskas. Summējot vairākus rādītājus M. Hanzans secina, ka pēdējais imigrācijas vilnis, kas faktiski jau sākās pērn, nebūs mazāks kā 2005. – 2006.gadā. Par labu šim pieņēmumam liecina vairāki faktori. Migrācijas zemēs izveidojušies spēcīgi sociālie tīklojumi – izbraucējiem ir draugi, radi, paziņas, kas var sniegt informatīvu un praktisku atbalstu. Pētnieks uzskata, ka cilvēki šodien jau ir pārvarējuši migrācijas psiholoģisko barjeru.

M. Hazans vērsa uzmanību uz to, ka studentu plūsmas ir pārorientējušās – kopš 2000.gada samazinājies to jauniešu skaits, kas devās studētu uz Krieviju, un vienlaikus izteiktu augšupejošu līkni rāda dati par Baltijas studentu skaita pieaugumu tādās valstīs kā Vācija un Lielbritānija. M. Hazans uzsvēra, ka visticamāk šī tendence turpinās attīstīties. Viens no iemesliem – daudzās Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieejamas bezmaksas studijas.

Iezīmējot nākotnes perspektīvas pētnieks norādīja, ka jauno migrācijas vilni raksturos vairākas pazīmes. Tajā bezdarbam būs lielāka loma kā migrācijas faktoram. Darbu ārzemēs atrast būs grūtāk nekā iepriekš, taču vieglāk nekā šobrīd Baltijā. Par labu Baltijas migrantiem nāk tas, ka Lielbritānija nesen pastiprināja imigrācijas ierobežojumus attiecībā uz valstīm ārpus Eiropas ekonomiskās zonas. Eksperts arī paredz, ka daudz vairāk būs tādu imigrantu, kas gatavi pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. Tāpat esot sagaidāms, ka palielināsies uz pašnodarbinātību un savu biznesu orientēto migrantu īpatsvars, un kas īpaši svarīgi – palielināsies t.s. smadzeņu aizplūde. Te gan jāpiebilst, ka par vispārēju smadzeņu aizplūšanu jeb izglītotu Baltijas iedzīvotāju masveida migrāciju līdz šim nav bijis pamata runāt, jo pēdējo gadu laikā palielinājies to migrantu skaits, kuriem ir vidējā izglītība.

Baltijas migrantiem īpaši raksturīgs jēdziens smadzeņu izputināšana (brain waste). Gandrīz puse (dati par 2006. – 2007.g.) no Latvijas viesstrādniekiem ar augstāko izglītību strādāja profesijās, kurām viņi bija pārāk izglītoti. Igaunijas un Lietuvas viesstrādnieku vidū šī proporcija bija vēl lielāka – attiecīgi 60 un 70%. Pētnieks norādīja, ka šis rādītājs pēc starptautiskajiem standartiem ir ļoti augsts.

Pētījuma līdzautore ir Tartu Universitātes asoc. prof. Kaia Philips. Tas jūnijā tiks publicēts Springer izdevniecības grāmatā „EU Enlargement and the Labor Markets”.

Pētījuma prezentācijas materiāls