Raidījumā "Remarka", 19. februārī, viesojās Jaunā Rīgas teātra jaunākās izrādes „Pirmie aplausi” režisors Gatis Šmits un aktieris Kaspars Znotiņš, kas dalījās pieredzē par darbu pie fantāzijas par Livonijas Indriķa hronikā minēto pirmo teātra izrādi Rīgā.

Izrāde ir izpelnījusies dažādas atsauksmes un varētu teikt, ka vērtīgākās izrādes ir tās, kuras daļa skatītāju uzņem ar sajūsmu, bet daļa nesagaida izrādes beigas. Kā jūs, kā cilvēki, kas ir uz skatuves un aiz skatuves, uztverat šādu divējādu attieksmi? Gatis Šmits: Svarīgi ir tas, ka izrāde neatstāj cilvēkus vienaldzīgus. Tas ir pirmkārt. Otrkārt - es nedomāju, ka šī izrāde kaut kādā veidā, ļoti radikāli, polarizētu publiku. Arī no "Latviešu mīlestības" cilvēki iet laukā no zāles. No otras puses - šī izrāde tā arī ir veidota, mēs zinājām, uz ko ejam. Agrāk vai vēlāk to arī sapratu, ka šis ir tas gadījums, kurā vajag droši iet līdz galam un nemēģināt par katru cenu žēlot vai izpatikt skatītājam. [..] Atbildot uz jautājumu - tas ir labi, jo tas nozīmē, ka izrāde uzrunā cilvēkus.  Kaspars Znotiņš: Šis ir interesants gadījums. Tā ir, ka es beidzot pa ilgiem laikiem paskatījos atsauksmes. Sen nebiju ieskatījies, ko runā, bet mani interesēja skatītāju atsauksmes tieši par šo izrādi. Tā sajūta, ka es apzinos, ka ir kaut kāda zona tajā izrādē, kuru skatītāji nesaprot, kuru viņi grib saprast un nesaprot - tad mani interesē, kā viņi reaģē uz tām zonām, ko viņi nesaprot. Mēs jau zinām, ka viņi nesaprot. Tāpēc tas ir interesants gadījums.

Remarka #21 (Gatis Šmits, Kaspars Znotiņš 19.02.2013) by Radionaba on Mixcloud

Dalīties