12. aprīlī „Zinātnes kafejnīcas” ietvaros Latvijas Universitātē notika pasākums, veltīts pirms 50 gadiem notikušajam Jurija Gagarina lidojumam kosmosā. Kā esam nonākuši līdz lidojumiem kosmosā, kādas pārslodzes rodas cilvēka organismā, turp dodoties, vai būtu iespējams dzīvot uz Marsa un vai ikviens no mums var rīt pat doties kosmiskajā ceļojumā – atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedza dažādu nozaru eksperti.

Informācijas Tehnoloģiju un servisa kompānijas IBM IT speciālists Ints Ķešāns vadīja klausītājus nelielā vēsturiskā ekskursijā, lai sniegtu vispārīgu priekšstatu par to, kā esam nonākuši līdz iespējai lidot kosmosā. Kā I. Ķešāns pastāstīja – lai varēt lidot, no sākuma nepieciešama teorija, aprēķini un mērījumi, tad var sākt strādāt pie raķešu dizaina, visbeidzot nonākot pie pašu raķešu būvēšanas procesa. Pats lidošanas process gan esot dārgs, sarežģīts un bīstams, tomēr neviens no šiem iemesliem nav atturējis kosmosā doties daudzus simtus cilvēku – šī brīža statistikas dati apliecinot, ka 513 cilvēki lidojuši kosmosā.

LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras docente, Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta vadošā pētniece dr. biol. Līga Plakane atklāja kosmisko ceļojumu ietekmi uz cilvēka organismu. Viņa pastāstīja, ka pirms astronautu sūtīšanas kosmosā, to veselības stāvoklis, fiziskā un garīgā sagatavotība tiek rūpīgi pārbaudīta, veicot dziļu medicīnisku izmeklēšanu. Kosmiskajām misijām astronauti tiekot sagatavoti un trenēti gadiem un, tikai atzīstot viņu veselības stāvokļa atbilstību un stabilitāti, tiekot dota atļauja doties kosmosā.

Tāpat L. Plakane stāstīja, ka gravitācijas trūkums ir pirmais, kas skar cilvēku, nonākot kosmosā - pirmajās dienās rodoties dezorientācija, bet adaptēšanās notiek pāris dienu laikā. Atrodoties kosmosā, cilvēka ķermenī rodas neirovestibilārie, sirds un asinsvadu traucējumi, ķermeņa šķidruma pārdale, palielinās iekšējo orgānu izmēri, tiek kavēta asins šūnu jaunrade un rodas anēmija, kā arī notiek kaulu un muskuļu masas samazināšanās.

„Ja nesagatavots cilvēks ar augstām fiziskām darba spējām un attīstītu muskuļu masu dodas kosmiskajā misijā, tad atgriežoties, salīdzinot ar trenētu cilvēku, darba spējas, muskuļu masa ir samazināta desmitkārtīgi”, pastāstīja L. Plakane.

PhD Jānis Jaunbergs, A/S „Grindeks” Aktīvo farmaceitisko vielu laboratorijas Sintēzes grupas vadītājs un Marsa biedrības biedrs klātesošajiem stāstīja par iespējām dzīvot uz Marsa. Viņš demonstrēja pilnīgajā tukšumā eksistējošo „daudzistabu dzīvokli”, māju uz Mēness, kas derīga trim diennaktīm, un māju uz Marsa, kas, salīdzinājumā ar divām iepriekšminētajām, ir vispateicīgākā dzīvošanai. Tur gaisa temperatūra esot vidēji 30 – 60 grādi un ir atmosfēra. J. Jaunbergs tāpat stāstīja, ka marsietim galvenais, lai izdzīvotu, ir enerģija, ko var iegūt attiecīgi izmantojot saules baterijas, vēju un plutoniju. Uz Marsa arī varot audzēt pārtiku, jo ir daudz saules, lai gan tā divreiz vājāka kā pie mums. Un, ja kādam rodas vēlme doties uz Marsu, tad esot jārēķinās ar sešiem līdz astoņiem mēnešiem ceļā, pastāstīja J. Jaunbergs.

Lai arī cik tāla un „parastajam cilvēkam” neaizsniedzama liktos iespēja ceļot kosmosā, LU Astronomijas institūta pētnieks dr. paed. Ilgonis Vilks šādus „kosmiskos sapņus” padarīja pavisam reālus, iepazīstinot ar mūsdienu jauninājumiem šajā nozarē. Viņš pastāstīja, ka kosmosā ikvienam ir iespēja nokļūt kā tūristam. „Ikvienam” gan nosacītā nozīmē, jo šāda iespēja kuram katram nebūtu pa kabatai un arī veselības stāvoklis var kļūt par šķērsli. Šobrīd pastāv orbitālais tūrisms, kas piedāvā ceļojumus uz Starptautisko kosmisko staciju, taču aktīvi tas atsāks darboties tikai 2013. gadā. Jāņem vēra, ka šāds brauciens izmaksātu dārgi – sākotnēji tas maksāja 20 miljonus ASV dolāru, bet šobrīd summa sasniedz jau 35 miljonus, stāstīja I. Vilks.

Orbitālo tūristu neesot daudz – tikai septiņi, starp kuriem viena sieviete. Tie ir dažādu tautību un valstu pārstāvji. Pirmais no tiem bijis ungāru izcelsmes amerikānis, kurš 2001. gadā veicis deviņu dienu ilgu ceļojumu. I. Vilks arī pastāstīja, ka vidējais ceļojuma ilgums esot no desmit dienām līdz divām nedēļām.

Ceļojumus, kurus nākotnē kosmosā iespējams piedzīvot mums, sauc par suborbitālajiem lidojumiem – tie ir pāris stundu ilgi lidojumi, kuru laikā iespējams redzēt melnas debesis un sešas minūtes baudīt bezsvara stāvokli. „Šī tūrisma sapņa īstenošanai vistuvāk atrodas Virgin Galactic. Ir mājas lapa, kurā jāpiesakās lidojumam. Redzams, ka vairāk kā 410 cilvēki ir izdarījuši pirmo iemaksu” novērojis I. Vilks, bet pilnas šāda lidojuma izmaksas sasniedzot 200 000 ASV dolāru.

Pēc „Zinātnes kafejnīcas” apmeklējuma izrādījās, ka sapnis par ceļojumu kosmosā nemaz nav tik nereāls un dažs no mums nākotnē varbūt pat savām acīm redzēs to, ko pirms 50 gadiem redzēja Jurijs Gagarins. Šajā reizē der atcerēties, ka „Neviens sapnis nekad nav par lielu. Neviens sapņotājs – par mazu”.