Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks. Foto autors: Aivars Siliņš.
Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks. Foto autors: Aivars Siliņš.
Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks. Foto autors: Aivars Siliņš. Domnīcas “Certus” pētnieciskais direktors, LU asociētais profesors un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Daunis Auers.
Foto: Toms Grīnbergs. Pie mikrofona - pilsētvides attīstības ekonomists no Nīderlandes Vilems Van Vindens (Willem Van Winden), pa labi no viņa - Domnīcas “Certus” pētnieciskais direktors, LU asociētais profesors un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Daunis Auers. 
Foto: Toms Grīnbergs. Foto: Toms Grīnbergs.
AKTUĀLI! Arhitektūras konferencē akcentē universitātes un zinātnes nozīmi pilsētas attīstībā
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
05.10.2017

“Šodien ar Latvijas Universitātes (LU) Akadēmisko centru mēs veidojam nākamo gadsimtu skolu, kurā jāizšķiras ne vien par konkrētiem ēku risinājumiem un Universitātes pamatfunkcijām, bet arī - kā ierakstīt zinātni pilsētas kontekstā,” uzrunā Reinholda Šmēlinga konferencē par arhitektūru un pilsētplānošanu zināšanu ekonomikā uzsvēra LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

R. Šmēlinga konferences, kas Rīgā notiek no 4. līdz 6. oktobrim, uzmanības centrā ir arhitektūras un pilsētvides pielāgošana mūsdienīgu zinātnes centru attīstībai zināšanu ekonomikas laikā. Īpašs akcents konferencē likts uz Pārdaugavu un tās attīstību, ņemot vērā, ka tieši Pārdaugavā tuvāko gadu laikā koncentrēsies Latvijas lielāko augstskolu infrastruktūra, arī LU Akadēmiskais centrs.

LU rektors pauda, ka jaunā LU Akadēmiskā centra veidošanas process ir izaicinošs gan būvinženieru, gan arhitektu, gan finansējuma piesaistes izpratnē. “Vieta, kur atrodas LU Akadēmiskais centrs, nav viegli ieguldīta pilsētas infrastruktūrā, tāpēc sekosim, kā ap to attīstīsies gājēju, velosipēdu, dzelzceļa un citu transportlīdzekļu ceļi. Sadarbosimies ar Rīgas domi un varbūt izdomāsim vēl kādus infrastruktūras brīnumus,” norādīja LU rektors ar cerību, ka koncepts izdosies gan atklāts, gan visām iesaistītajām pusēm tīkams.

Konferencē ar lekcijām uzstājās gan Latvijas, gan ārvalstu ietekmīgi eksperti, lai apmainītos ar viedokļiem un diskutētu, kā radīt pilsētu, kurā veiksmīgi un efektīvi iedzīvoties zināšanām.

 

Spēcīga universitāte ir zināšanu ekonomikas pamatā

Konferences dalībnieki bija vienisprātis – lai akadēmiskie un pētniecības centri attīstītos, ar infrastruktūru vien nepietiek; vajadzīgs rūpīgs plānojums, gudri cilvēki, inovācijas un augsti sasniegumi pētniecībā, kas ļautu teritorijai kļūt pievilcīgākai uzņēmējiem jeb tā sauktās zināšanu ekonomikas dalībniekiem.

Zināšanu ekonomikas nozīmi savā uzrunā ieskicēja pilsētvides attīstības ekonomists no Nīderlandes Vilems Van Vindens (Willem Van Winden). Viņš norādīja, ka zināšanu ekonomikas ieguldījums sabiedrības labklājībā un tās klātbūtne pilsētās kļuvusi neapstrīdama – valdības, pilsētas domes un sabiedriskie partneri dara daudz, lai veicinātu zināšanu radīšanu, inovācijas un to pielietojumu gan privātajā, gan publiskajā vidē, vairojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un radītu tiem jaunas darba vietas.

V. V. Vindens akcentēja, ka ekonomika labāk plaukst tajos reģionos, kur atrodas spēcīga universitāte. “Universitātes kļuvušas par ļoti spēcīgiem inovāciju ekonomikas virzītājiem, jo piesaista pašus gudrākos prātus no visas pasaules, kuri, iespējams, pilsētā paliks un sniegs tai savu ieguldījumu. Gudri studenti un spēcīga pētniecība piesaista jaunus uzņēmumus, veidojot pilsētu pievilcīgāku speciālistiem un ekspertiem,” pauda pilsētvides ekonomists.

Vēl V. V. Vindens akcentēja, ka svarīgi universitātēm ir veidot savas filiāles pilsētu rajonos vai valsts reģionos, jo “universitātei jākalpo tai sabiedrības daļai, kurai ir grūti – tas ir viens no integrācijas veidiem”.

 

Iezīmē ideālo studentu pilsētiņu

Vērtējot, kādai jāizskatās ideālai studentu pilsētiņai, eksperti pauda, ka tai jābūt daudzveidīgai un interesantai – tajā nedrīkst valdīt vien akadēmisks gars, tai jāiedveš vairāk dzīvības. “Plašas mācību un darba telpas, ilgtermiņa un īstermiņa mājokļi, parki, skvēri, kafejnīcas, kongresa ēkas un citas vietas, kur pulcēties lielam skaitam cilvēku – tie ir vien daži elementi,” pauda arhitekts un pilsētplānotājs Franks Verners (Frank Werner), tūlīt gan piebilstot, ka nav vienota standarta, kā studentu pilsētiņu veidot, “Galvenokārt jāvērš uzmanība tam, lai pilsētiņa būtu atvērta ne vien studentiem, bet visai sabiedrībai, un lai tā būtu ērti savienota ar pilsētas centru.”

Savukārt arhitekts Niklāvs Paegle, kurš pēdējos 12 gadus iesaistījies projektos Eiropas un pasaules lielākajās pilsētās, norādīja, ka mūsdienās inovācijām arhitektūrā robežu vairs nav – studentu pilsētiņas plāno arvien interesantākas, piemēram, Serbijā, Belgradā, plānotais Zinātnes veicināšanas centrs tiek celts uz pīlāriem sešus metrus virs zemes, lai atstātu vairāk vietas cilvēkiem un netraucētu viņu kustību.

Eksperti izceļ, ka galvenais ieguvums no studentu pilsētiņām ir vairot iespējas starpdisciplinaritātei. “Ja es šobrīd gribu, piemēram, sadarboties ar savu kolēģi no citas fakultātes, man jādodas pāri visai Rīgai, tāpēc ir tikai loģiski, ka universitātes fakultāšu un institūciju apvienošana ir konkurētspējas garants,” pauda Domnīcas “Certus” pētnieciskais direktors, LU asociētais profesors un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Daunis Auers.

 

Rīgai potenciāls kļūt par zināšanu pilsētu

Atsaucoties uz “Certus” veiktajiem pētījumiem, Daunis Auers norādīja, ka jau šobrīd ārzemju studenti, kuri par savu studiju un dzīves vietu ir izvēlējušies Rīgu, ir ļoti apmierināti. Taču, plānojot Pārdaugavas attīstību, jādomā rūpīgi un atbildīgi, jo jau pavisam drīz tur pulcēsies lielākā daļa Latvijā studējošo.

Plašāku Pārdaugavas attīstības redzējumu konferencē piedāvāja arhitekte Ilze Paklone, kura, balstoties uz augstskolu – Rīgas Stradiņa universitātes, RISEBA, Rīgas Tehniskās universitātes un LU – dziļu analīzi, rosināja Daugavas kreisā krasta teritoriju veidot par zināšanu apkaimi ar īpatsvaru uz inovāciju un zinātni.

“Starp visām augstskolām gan pastāv līdzīgas saiknes, piemēram, studiju programmas, gan ir sava unikalitāte. Skatoties uz šī brīža plānošanas dokumentiem un attīstības tendencēm, Pārdaugavā plānota mājokļu zona, bet es teiktu, ka Pārdaugavu vajadzētu veidot kā zināšanu un inovāciju teritoriju,” norādīja I. Paklone.

Triju dienu konferenci “Kā veidot veiksmīgu pilsētu? Arhitektūra un pilsētplānošana zināšanu ekonomikā” piedāvā Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar LU un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvēto INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona sadarbības projektu Live Baltic Campus.