Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Zinātņu māja. Publicitātes attēls.
Zinātņu māja. Publicitātes attēls.

AKTUĀLI! Zinātņu māja: Kur studijas un zinātne līdzdarbosies
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
05.10.2017

27. septembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā tiek ielikts jaunceļamās Zinātņu mājas pamatakmens ar kapsulu – vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā ielikts arī šis “Alma Mater” numurs, kurā stāstīts par to, kāda būs šī ēka un cik liela ir tās nozīme.

Blakus Dabas mājai, kas uzcelta pirms diviem gadiem, Torņakalnā atkal izveidots būvlaukums – tur uzsākta Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra nākamās celtnes – Zinātņu mājas – būvniecība, ko paredzēts pabeigt nākamā gada rudenī.

Zinātņu mājas celtniecība sākta šā gada vasarā, piesaistot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Ēka kļūs par mājvietu divām fakultātēm (Medicīnas fakultātei un Fizikas un matemātikas fakultātei) un sešiem institūtiem (Fizikas institūtam, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtam, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtam, Atomfizikas un spektroskopijas institūtam, Materiālu mehānikas institūtam un Astronomijas institūtam) un gluži tāpat kā Dabas māja piedāvās studentiem un mācībspēkiem modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru gan studijām, gan zinātnei, gan pētniecībai. Paredzēts, ka ēku ikdienā apdzīvos divi tūkstoši studentu un līdz pat 430 darbinieku.

Zinātņu māja veicinās efektivitāti un sinerģiju

Ēkas plānošana pusotra gada garumā notika ļoti ciešā sadarbībā gan ar studentiem, gan fakultātēm, gan institūtiem, kuri sniedza savus ieteikumus un dalījās idejās, lai ēkā būtu pieejams tas, kas viņiem visvairāk nepieciešams. Līdz ar Zinātņu mājas pabeigšanu visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni būs koncentrēti vienuviet LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, tā nodrošinot gan infrastruktūras, gan cilvēkresursu efektīvu izmantošanu un veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju – darbs kļūs vienotāks, radošāks un efektīvāks, pārliecināti ir LU Torņakalna attīstības projekta darba grupas speciālisti.

“Šobrīd aktuāla ir starpdisciplinaritāte –­­ gan pētniecības, gan studiju virzieni krustojas un sadarbojas, un tikai tā var veicināt inovāciju. Ja fakultātes un institūti ir izkaisīti plašākā teritorijā, cilvēkus attālums apgrūtina. Var jau, protams, sazvanīties, sarakstīties e-pastā, braukāt... Bet labāk taču, ka viss ir tepat – blakus mājā, blakus laboratorijā,” pārdomās dalās Edīte Megne, LU Torņakalna attīstības projekta darba grupas vadītāja.

Vienot LU struktūrvienības bija arī viens no projektētāju – arhitektu biroja “Sestais stils” –galvenajiem uzdevumiem. “Apvienojot daudzās fakultātes un radot zinātnei piemērotu vidi, cilvēki tiek piespiesti iziet no viņu šūniņas, ir spiesti komunicēt ar citiem dažādos veidos. Arvien vairāk studentu un zinātnieku strādā arī darba grupās, nevis tikai auditorijās vai slēgtos darba kabinetos. Turklāt, ja vide ir pievilcīga gan mācībspēkiem, gan studentiem, arī viņos pieaug vēlme iziet no auditorijas, lai, piemēram, apsēstos un diskutētu domubiedru grupas sastāvā. Veidosies komunikācija, kas mūsdienu cilvēkam interneta laikmetā ir ļoti svarīga,” stāsta Zinātņu mājas arhitekte no arhitektu biroja “Sestais stils” Vita Polkovņikova.

Turklāt komunikāciju plānots atvieglot arī fiziski – Zinātņu māju 2. stāva līmenī ar Dabas māju savienos siltināta pāreja, lai nodrošinātu ērtu studentu, zinātniskā un akadēmiskā personāla kustību starp abām ēkām. Tas arīdzan ļaus efektīvi koplietot abu ēku telpas, iekārtas un aprīkojumu.

Ēkā būs jaušamas futūristiskas noskaņas

Līdzīgi kā Dabas māja, kura pašlaik ir viens no apmeklētākajiem arhitektūras objektiem Rīgā, arī Zinātņu māja ar iespaidīgo ārējo veidolu, moderno interjeru un plašajām pētniecības iespējām liks pārsteigumā ieplest acis vairumam tās apmeklētāju.

Arhitekti no biroja “Sestais stils” ēku plānojuši veidot futūristiskās noskaņās. Uzmanība tiks pievērsta arī vissīkākajām detaļām – lai viss asociētos ar eksaktajām zinātnēm. “Jo īpaši interesantu centāmies veidot ēkas ārējo izskatu, šurpu turpu izbīdot plaknes un noapaļojot stūrus. Izvēlēti arī interesanti fasādes apdares materiāli, lai tie atgādinātu zinātni. Piemēram, paredzēti iekārti akustiskie griesti ovālā formā, kas visnotaļ atgādina šūnas vai neitronus,” stāsta arhitektu biroja “Sestais stils” arhitekte Alise Jēkabsone.

Tomēr pirmais, kas, ieejot ēkā, pavērsies acīm, būs liels un plašs iekšpagalms jeb ātrijs. Atšķirībā no Dabas mājas, Zinātņu mājā tas atradīsies iekštelpās, un pret to būs novietoti visi kabineti un laboratorijas. Ātrijs paredzēts ļoti gaišs – gaismu tajā ienesīs gan gaišā koka apdare, gan virs ātrija izbūvētie stikla griesti. Savukārt ātrija centrā plānots izbūvēt galvenās kāpnes, kas būs multifunkcionālas – iepretim tām būs nolaižams ekrāns, ko varēs izmantot gan lekcijām, gan dažādiem pasākumiem. “Tas veidots ar mērķi vienot un iesaistīt cilvēkus – lai ikviens, kurš iet ātrijam garām, bez bažām var notikumā līdzdarboties. Lielais ātrijs noteikti kļūs par vietu, kur notiks lieli pasākumi vai izstāžu atklāšanas,” prognozē arhitekte Alise Jēkabsone.

Tas ir Latvijā vēl nebijis risinājums, taču ideja nav pilnīgi jauna. “Esam to noskatījuši citās Eiropas studentu pilsētiņās un zinām, ka tas strādā ļoti labi. Ja ar liftu uzbrauks līdz pašai augšai, no turienes visu varēs ļoti labi gan redzēt, gan dzirdēt,” pieredzē dalās LU Infrastruktūras departamenta Attīstības projektu daļas vadītāja Ineta Tumaševska. Viņa norāda, ka uz lielajām kāpnēm rīkotie pasākumi citiem gājējiem netraucēs, jo kustība būs nodrošināta pa kāpnēm, kas vīsies ap ātriju līdz 7. stāvam. Ikdienā savukārt lielās kāpnes būs galvenā vieta, kur visiem satikties un patērzēt.

Līdzīgi kā Dabas mājā, arī Zinātņu mājā būs vairākas studentiem, zinātniekiem un akadēmiskajam personālam kopīgi lietojamās telpas – atvērtā auditorija, atvērtās darba zonas un apspriežu telpas, kā arī atpūtas zonas, kur studenti, darbinieki un pētnieki varēs pagatavot sev tēju vai kafiju un satikties, organizēt radošas diskusijas vai kopīgi strādāt pie pētījumu, projektu, inovatīvu risinājumu idejām. “Pasaules prakse rāda, ka šīs atvērtās un kopīgās telpas būtiski veicina sinerģiju starp zinātni un studijām. Tiekoties aci pret aci, cilvēki apmainās ar idejām, paaugstinās viņu radošais un inovatīvais potenciāls, kas nepieciešams inovatīvu ideju un pētījumu izstrādē,” stāsta E. Megne. Savukārt brīžos, kad noritēs intensīvs darbs zinātnisko rakstu un publikāciju sagatavošanā, pētnieki varēs netraucēti strādāt darba kabinetos.

Tāpat par nozīmīgu vietu gan atpūtai, gan sarunām studentiem un pētniekiem noteikti kļūs Zinātņu mājas 7. stāvs – tajā būs visiem pieejama labiekārtota un apzaļumota terase ar soliņiem. Atveldzēt elpu dabā radošiem prātiem ir ļoti svarīgi, uzsver arhitekte A. Jēkabsone, tomēr terasei ir arī tīri praktisks nolūks – apzaļumotie balkoni ļaus Dabas un Zinātņu mājai vizuāli sasaukties, radot vienotu arhitektonisko rokrakstu, turklāt no tiem pavērsies brīnišķīgs skats uz akadēmisko ēku laukumu.

Lāzeru centrs un telpa bez mikrobiem – vien dažas no iespaidīgākajām laboratorijām

Zinātņu mājā paredzēts izbūvēt Latvijas Universitātē pirmo tā saukto tīro telpu jeb laboratoriju ar piesārņojuma kontroli. Pateicoties īpašai gaisa ventilācijas sistēmai, telpā būs ļoti zems putekļu, mikrobu un dažādu ķīmisko vielu daļiņu līmenis. Tīrajā telpā paredzēts gatavot šūnu un audu materiālu, ko izmantos gan klīniskiem mērķiem, gan arī pētniecības procesā, piemēram, veicot jaunu šūnu un audu materiālu pētījumus un meklējot to pielietojumu reģeneratīvajā medicīnā. Lai neienestu telpā sadzīves piesārņojumu, ieiet tajā varēs tikai ar sterilu apģērbu, bet pētāmie objekti telpā tiks ienesti caur īpašām slūžām.

Uz jauno Zinātņu centru pārcelsies arī Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs, kas pašlaik veic zinātniskus pētījumus, meklējot arvien jaunus lāzeru izmantošanas ceļus. Lāzerus mūsdienās, piemēram, plaši izmanto medicīnā, pamatā ķirurģijā, kosmētiskajās operācijās un redzes korekcijā, kā arī ādas vēža diagnostikā un ārstēšanā, piemēram, fotodinamiskajā terapijā, kad vēža šūnas tiek apstarotas ar sarkanajiem lāzera stariem. Lai arī jau pašlaik Lāzeru centrā norisinās pasaules līmeņa pētniecība, darbinieki ar nepacietību gaida pārvākšanos uz Zinātņu māju, jo centra telpās paredzami uzlabojumi faktiski jebkurā pētniecības aspektā – klimata kontrole, augsta gaisa tīrība, uz darba galdiem novērstas mehāniskas svārstības, kas netraucēs pat visjutīgākos mērījumus.

Kopumā studentu un pētnieku ikdiena Zinātņu mājā aizritēs 78 zinātniskās un mācību laboratorijās, tostarp farmācijas, farmakoloģijas un ķīmijas laboratorijās, medicīnas, t. sk. mikroskopijas, laboratorijās; fizikas laboratorijās un Lāzeru centrā; materiālzinātņu laboratorijās, histoloģijas un patoloģijas laboratorijās, cilvēka anatomijas mācību laboratorijās un mulāžu un simulāciju laboratorijās studijām medicīnā. Jaunās laboratorijas aprīkos ar augsta līmeņa pētniecības iekārtām, lai zinātnieki varētu veikt pētījumus daudz augstākā kvalitātē nekā līdz šim. Turklāt laboratorijas būs unikālas ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas valstu mērogā.

“Prognozējam, ka jaunā infrastruktūra veicinās ārzemju zinātnieku interesi sadarboties ar LU un veidot kopējus starptautiskos pētniecības projektus. Pētniecības infrastruktūra ir būtisks elements, kas raksturo zinātniskās institūcijas konkurētspēju. Moderna, interesanta un radoša mācību vide veicinās arī vietējo un ārvalstu studentu piesaisti. To pierāda arī citu Eiropas augstskolu pieredze – mērķtiecīgi attīstot studiju programmas un infrastruktūru, ārvalstu studentu piesaiste ir veiksmīgi īstenojusies,” atzīst LU Torņakalna attīstības projekta darba grupas vadītāja Edīte Megne.

Ar Zinātņu māju skaidrāk iezīmēsies arī akadēmiskais laukums

Zinātņu māja būs secīgs turpinājums LU Akadēmiskā centra attīstībā, ievērojot tās pašas kvalitātes un principus, kas īstenoti Dabas mājā. Zinātņu mājas arhitekte no arhitektu biroja “Sestais stils” Vita Polkovņikova stāsta: kad būs gatava Zinātņu māja, jau daudz skaidrāk iezīmēsies viena no lielākajām studentu pilsētiņas iecerēm – centrālais pagalms jeb akadēmiskais laukums. “Visas LU Akadēmiskā centra ēkas būs novietotas tā, lai izveidotos akadēmiskajam laukumam domātas plašas publiskās daļas. Kustība pret laukumu dos kopīgu gaismu un sajūtu, ka Universitāte ir apdzīvota teritorija,” precizē V. Polkovņikova.

Akadēmiskais laukums, pēc arhitektu vīzijas, būs labiekārtots un apzaļumots. To plānots veidot tā, lai tur varētu organizēt dažādus pasākumus un publiskās lekcijas, tajā skaitā arī izlaidumus. Zem centrālā laukuma plānots izveidot autostāvvietu un velosipēdu novietnes.

Pēc Zinātņu mājas pabeigšanas LU Akadēmiskā centra attīstība turpināsies, koncentrējot Torņakalnā pārējos LU pētniecības un studiju virzienus. Līdz 2020. gadam plānots uzbūvēt un aprīkot Rakstu māju, kurā studēs un strādās sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un studiju virzienu pārstāvji.

Paredzēts, ka LU Akadēmiskā centra teritorijā atradīsies kopumā četras studiju un pētniecības ēkas (Zinātņu māja, Dabas māja, Rakstu māja un Tehnoloģijas centrs), dienesta viesnīcas un apartamenti, kā arī jaunizveidota sporta infrastruktūra.

Fakti par Zinātņu māju:

·         Būvniecība sākta 2017. gada vasarā, to plānots pabeigt 2018. gada rudenī

·         Kopējā platība – 19 800 m2

·         Ēkā ikdienā uzturēsies 2000 studentu un līdz 430 darbinieku

Zinātņu mājā tiks izvietoti

o   seši institūti:

·         Fizikas institūts

·         Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts,

·         Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts,

·         Atomfizikas un spektroskopijas institūts,

·         Materiālu mehānikas institūts,

·         Astronomijas institūts

o   divas fakultātes:

·         Medicīnas fakultāte,

·         Fizikas un matemātikas fakultāte

o   8 semināru telpas (katrā 10–20 vietas)

o   15 auditorijas (lielā auditorija ar 300 vietām, 6 vidējas auditorijas ar vietu skaitu virs 50 un 8 mazās auditorijas ar vietu skaitu zem 50)

o   2 datorklases ar 48 darba vietām

o   78 zinātniskās un mācību laboratorijas

o   bibliotēka un lasītava

 

 Ar rakstu var iepazīties arī žurnālā