Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Attēlā: Latvijas blīvākā un ar dzelzs oksīdu bagātākā (85,4%) limonīta dzelzsrūda, kas atrasta Ābeļu muižas teritorijā pie Jēkabpils (Angelīnas Zabeles foto).
Attēlā: Latvijas blīvākā un ar dzelzs oksīdu bagātākā (85,4%) limonīta dzelzsrūda, kas atrasta Ābeļu muižas teritorijā pie Jēkabpils (Angelīnas Zabeles foto).

MĒNEŠA PRIEKŠMETS LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja mēneša priekšmets oktobrī – limonīts
Angelīna Zabele, LU Ģeoloģijas muzeja krājuma glabātāja
02.10.2017

Par LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja oktobra mēneša priekšmetu ir izvēlēts LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais Latvijas dzelzsrūdas – limonīta paraugs no Latvijas derīgo izrakteņu rūdu kolekcijas. Paraugs ievākts 1928. gadā Ābeļmuižas teritorijā pie Jēkabpils un pārstāv visbagātāko limonīta dzelzsrūdu Latvijā. Šāda tipa rūda tika izmantota hercoga Jēkaba dzelzs manufaktūrās, lai iegūtu metālu naglu un citu nelielu priekšmetu izgatavošanai, arī lielgabalu liešanai.

Purva rūda ir viens no Latvijas derīgajiem izrakteņiem, ko izmantoja jau akmens laikmeta cilvēki. Purva rūda ir dzelzs rūda, kas veidojas zemes virskārtā nelielā dziļumā, kur no pazemes ūdens, kas satur izšķīdušus dzelzs savienojumus, tam saskaroties ar gaisu, izgulsnējas dzelzs hidrāti. Reizēm pēc veidošanās vietas un apstākļiem izdala vairākus šādu rūdu paveidus - purva rūdu, velēnu jeb pļavu rūdu, ezeru rūdu un zemjainu dzelzs okeri jeb rāvu ap dzelzsavotiem, bet šāds dalījums bieži ir nosacīts. Interesants ir fakts, ka pēc izrakšanas ilgākā laikā purva rūda pakāpeniski var atjaunoties.

Purva rūda sastāv no dzelzs oksīdu un hidroksīdu grupas minerāliem, kuru kopums izsenis ir pazīstams ar nosaukumu „limonīts”, un dažādiem piemaisījumiem, kā māli, smiltis, karbonāti, mangāna savienojumi un organiskās vielas. Tādēļ purva rūdas krāsa var mainīties no gaiši dzeltenas un dzeltenbrūnas līdz sarkanbrūnai un melnai.  Latvijā apzinātas vairāk kā 200 purva rūdas iegulu vietas. Visbiežāk rūda veido 20-30 cm, reti līdz 50-70 cm biezas lēcas 20-50 cm dziļumā no zemes virsas, kas, vairākām ligzdām saplūstot kopā, var aizņemt līdz 3,5 ha platību.

Praktiskai izmantošanai ir būtiski, vai limonīts kā dzelzsrūda ir blīvos veidojumos, vai arī sastopams kā irdena zemjaina masa jeb krāsu zeme. Latvijā blīvo purva rūdu dzelzs ieguvei sāka izmantot jau apmēram 500 gadus pirms mūsu ēras. Visplašāko pielietojumu tā guva hercoga Jēkaba „dzelzsāmuros” kā Baldonē, Biržos, Engurē, Ēdā un citur. 20. gs. sākumā sasmalcinātu purva rūdu izmantoja Rīgas gāzes fabrikā deggāzes attīrīšanai. Šādiem nolūkiem to pat nelielos apjomos eksportēja.

Irdenā limonīta pielietojums Latvijā konstatēts jau akmens laikmeta apbedījumos kā Zvejnieku kapulaukā. Savukārt 20. gs. krāsu zemes izmantotas minerālkrāsu ražošanai. Tā 1939. gadā saražots pat 10 tonnu dažādu toņu brūno krāsu, kuras daļēji arī eksportētas, galvenokārt uz Zviedriju. Mūsdienās purva rūdas vairs netiek izmantotas, jo iegulas ir nelielas un rūdu tehniskie rādītāji – mainīgi.     

Oktobra mēneša priekšmets un pārējā LU Ģeoloģijas muzeja ekspozīcija aplūkojama darba dienās Alberta ielā 10, iepriekš sazinoties ar muzeja vadītāju Viju Hodirevu pa tālruni 29112907 vai e-pastu: Vija.Hodireva@lu.lv