Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Zinātnieku nakts 2017. Foto: Toms Grīnbergs.
Zinātnieku nakts 2017. Foto: Toms Grīnbergs.
AKTUĀLI! Zinātnieku naktī Latvijas Universitātes sajūtu stacijās – patīkami pārsteigumi
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
30.09.2017

Zinātnieku naktī, 29. septembrī, Latvijas Universitātes 24 sajūtu stacijās valdīja liela rosība – skolēni, studenti un citi interesenti ielūkojās zinātnieku darba norisēs un pārliecinājās, cik zinātne ir pārsteidzoša un aizraujoša.

LU šogad apmeklētājiem piedāvāja iedziļināties cilvēka sajūtās un maņās. Līdz pat plkst. 23.00 LU galvenajā ēkā Dabas mājā, Fridriha Candera – Kosmosa izpētes muzejā, Pedagoģijas muzejā, Filozofijas un socioloģijas institūtā, Kronvalda bulvāra 4 sajūtu stacijās, Akadēmiskajā bibliotēkā, Fizikas un matemātikas fakultātē, Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, Botāniskajā dārzā, Sociālo zinātņu fakultātē, Bioloģijas institūtā un Bioloģijas institūta Papes ornitoloģisko pētījumu centrā apmeklētāji varēja piedalīties dažādos eksperimentos, ieklausīties stāstos un dalīties ar idejām diskusijās.

Uzmanība, emocijas, reakcija

LU galvenās ēkas foajē Psihofizioloģisko procesu izpētes laboratorija piedāvāja apmeklētājiem pārbaudīt uzmanību. Ar datorizētas programmas palīdzību ikviens varēja pārbaudīt uzmanības precizitāti un reakcijas ātrumu un vai tas atbilst savam vecumam un izglītībai. Savukārt ar virtuālu braucienu ar motociklu vai automašīnu varēja pārbaudīt savu uzmanību, reaģējot uz dažādiem šķēršļiem.

Iespējams, pārsteidzošāko rezultātu uzrādīja programma, kurā ar modema palīdzību no pirksta varēja nolasīt informāciju – pulsu, temperatūru, asins plūsmu un sviedru daudzumu un atkarībā no iekšējā emocionālā stāvokļa parādījās attiecīgs attēls uz ekrāna – puzle, saulriets vai seja. “Piemēram, jūs šobrīd smaidāt, bet, ja mēs pieliksim jūs pie aparāta un iekšējais stāvoklis varbūt ir satraukts, tad cilvēks jums pretī, kas ir jūsu atspulgs, nesmaidīs,” skaidroja LU pētniece Irēna Trubina.

Pulsa mērīšana ar vebkameru

Pārbaudīt, cik daudz organismā atrodas dzīvsudrabs, kā kamerā veidojas attēlu krāsas un ieraudzīt optiskās ilūzijas Zinātnieku naktī varēja Atomfizikas un spektroskopijas institūtā (ASI).

Apmeklētājiem pārsteidzoša likās iespēja ar vebkameras palīdzību noteikt sirdsdarbības pulsu. Ar algoritmu palīdzību vebkamera atpazīst seju, kura pamana sirdsdarbības radītās krāsu pulsācijas un tās var ieraudzīt uz datora ekrāna.

“Metodes priekšrocība ir tā, ka pulsu var mērīt no attāluma, nepieskaroties ādai. Šo metodi var izmantot medicīnā attālinātai pacientu diagnostikai, melu detektoros, kā arī apsardzes un militārās sistēmās,” skaidroja ASI pētnieki.

Skolēnus interesē zinātne

LU Dabas māja Zinātnieku naktī piedāvāja visplašāko programmu – tajā apmeklētāji varēja iepazīties ar zinātnes pētījumiem un atklājumiem bioloģijā, ģeogrāfijā, Zemes zinātnēs, ķīmijā un optometrijā.

Uz Dabas māju skolēni ieradās ar norīkotiem autobusiem. Piemēram, Kuldīgas Centra vidusskola mēroja ceļu līdz Rīgai, lai Universitātes sajūtu stacijās apmeklētu Dabas māju un Botānisko dārzu.

“Mēs skolēniem piedāvājām braukt un viņi teica, ko to vēlas. Mēs skolā paši organizējam Zinātnieku naktis un pētniecības darbus – lielie rāda mazākajām klasītēm savus pētījumus, nodarbojamies ar laboratorijas darbiem, mums ir āra klases un laboratorijas,” stāstīja Kuldīgas centra vidusskolas matemātikas skolotāja Gunta Jankovska, piebilzdama, ka Zinātnieku naktī aizgūst idejas skolas pētnieciskajiem darbiem.

“Esam atbraukuši 49 cilvēki un tas liecina par to, ka skolēni paši labprāt interesējas. Ja viņus tas interesē, mums arī tas interesē. Jau spriežam, kur brauksim nākamgad,” papildināja bioloģijas, ģeogrāfijas un dabaszinību Kuldīgas centra vidusskolas skolotāja Iveta Eglīte.

Savukārt pēc pašu iniciatīvas Zinātnieku naktī apmeklēt Dabas māju bija izvēlējušies Rīgas valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolēni Elīza Gulbe un Vilhelms Cinis. Elīzai interesē ķīmija un viņa Latvijas Universitāti uzskata par vienu no iespējām, kur studēt nākotnē. “Man šī ir iespēja uzzināt par tehnoloģijām, reāli uzzināt daudz ko interesantu. Mēs šeit bijām arī pagājušajā gadā un man ļoti patika, tāpēc šogad nolēmu atnākt,” atzina Elīza.

Savukārt Vilhelms ļoti vēlējās apskatīt elektronmikroskopu un bijis patīkami pārsteigts, ka ieraudzījis arī kvantu tunulēšanas mikroskopu.

Zinātnieku nakts šogad jau norisinājās 12. reizi un tā katru gadu notiek septembra pēdējā piektdienā. Šogad Zinātnieku nakts norisinājās vairāk nekā 300 Eiropas pilsētās.