Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Kapsulas iemūrēšana Zinātņu mājas pamatos. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Kapsulas iemūrēšana Zinātņu mājas pamatos. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
Kapsulas iemūrēšana Zinātņu mājas pamatos. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzrunā klātesošos viesus. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks paraksta kapsulā ievietoto vēstījumu nākamajām paaudzēm. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments Kapsulā ievietotās laikmeta liecības nākamajām paaudzēm. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments Kapsulā ievietotais vēstījums nākamajām paaudzēm. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
AKTUĀLI! Uzsākta Latvijas Universitātes Zinātņu mājas būvniecība
Aija Pakalna, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
27.09.2017

Trešdien, 27. septembrī, likts pamatakmens Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājai, kas būs otrā no plānotajām trīs studiju un pētniecības ēkām jaunajā LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā.

Par godu būvniecības uzsākšanai ēkas pamatos iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Svinīgajā notikumā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Eiropas Investīciju bankas Ziemeļeiropas un Baltijas direktore Sandrīne Krozē (Sandrine Croset), Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, ēkas būvnieka LNK Industries Group pārstāvis Davids Lipkins un LU rektors Indriķis Muižnieks.

Solis pretī attīstībai

Zinātņu mājas celtniecību plānots pabeigt 2018. gada rudenī, savukārt trešās ēkas – LU Rakstu mājas – izbūvi plānots īstenot līdz 2020. gada noslēgumam. LU Akadēmiskais centrs būs viena no modernākajām studiju un pētniecības vietām Ziemeļeiropā, un tajā varēs iegūt augstākās kvalitātes starptautiski konkurētspējīgu izglītību.

„LU jau kopš tās dibināšanas turpina nemitīgu attīstību, un šis ir nākamais posms, kas nesīs vēsturiskas pārmaiņas ne tikai augstskolai, bet arī visai Latvijai. Turpmāk varēsim studentiem nodrošināt vēl plašākas iespējas jaunu zināšanu apguvē, kā arī piesaistīt vēl vairāk ārzemju studentus un zinātniekus. Akadēmiskais centrs būs atvērta vide, kur dzimt jaunradei, sadarbībai, zināšanām, zinātnei un nākotnes spožākajiem prātiem,” stāstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādīja, ka LU ar šo pamatakmeni spērusi ļoti platu attīstības soli. “Es ticu, ka šis ir nopietns ieraksts Latvijas, Eiropas un pat visas pasaules zinātnes vēsturē. Tas, ko redzam jau Dabas mājā, ir pasaules zinātnes līmenis un pierāda mūsu konkurētspēju un izaugsmes potenciālu,” uzsvēra K. Šadurskis.

 

Vienuviet pulcēsies gudrākie prāti

Zinātņu mājas būvniecībā un ierīkošanā investēs aptuveni 38 miljonus eiro. No tiem 79% ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, 14% valsts finansējums un aptuveni 7% LU finansējums. Kopumā līdz 2020. gadam LU Akadēmiskā centra izveidē plānots ieguldīt līdz 90 miljoniem eiro. Papildus ES struktūrfondu līdzekļiem ir piesaistīti līdzekļi no Eiropas Investīciju bankas 30 miljonu eiro apmērā, kas tiks ieguldīti trešās ēkas – LU Rakstu mājas – būvniecībā un aprīkošanā.

Svinīgajā pasākumā klātesošos viesus uzrunāja arī Eiropas Investīciju bankas Ziemeļeiropas un Baltijas direktore Sandrīne Krozē, kura akcentēja, ka Zinātņu māja būs kas vairāk par vienkārši būvi un cementu – tā būs svarīga infrastruktūra, kas veicinās mācību un pētniecības vides optimizāciju un pievilinās akadēmiķus un studentus no visas pasaules.

“Šodien mēs esam ļoti lepni – šis ir ļoti jauks projekts, un ar tādiem mēs vēlamies strādāt. Esmu ļoti priecīga par Universitāti un redzu, ka šis projekts Universitāti nesīs uz priekšu un veicinās tās attīstību. Mūsdienās visas Universitātes konkurē savā starpā, tādēļ jāsaprot, ka nepieciešama ne vien ambiocioza, bet arī ļoti skaidra stratēģija, un tāda jums ir. Šis projekts, protams, ir izaicinājums, kas Universitāti nesīs soli pretī starptautiskai videi, piesaistot ārzemju studentus un pētniekus un veicinot pētniecības plašumu un rezultātu. Turklāt redzu, ka Latvijai šajā ziņā ir liels potenciāls – tā atrodas Baltijas jūras krasta pašā centrā, ir Baltijas sirds, un šis projekts palīdzēs vienuviet pulcēt visus gudrākos prātus,” sarunā pēc svinīgā pasākuma uzsvēra S. Krozē.

Viņa piebilda, ka Eiropas Investīciju banka redz LU vadībā enerģiju un vēlmi progresēt, kas ir ļoti svarīgi, lai šāds projekts tiktu veiksmīgi realizēts. "Pirmā ēka tika pabeigta 2015. gadā, iekļaujoties budžetā un darbu grafikā. Tas skaidri pierāda komandas profesionalitāti. Šīs investīcijas ir solis pretī LU stratēģijas īstenošanai, ar kuru esam iepazinušies, kuru esam analizējuši un kurai pilnībā uzticamies."

 

Zinātņu māja - mājvieta divām fakultātēm un sešiem institūtiem

Zinātņu mājā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte, 78 mūsdienīgākās zinātniskās un mācību laboratorijas, piemēram, telpa bez mikrobiem jeb laboratorija ar piesārņojuma kontroli, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā tā varēs uzņemt 2000 studentu, un tajā paredzētas 430 darba vietas zinātniekiem un mācībspēkiem.

Ēkas septiņos stāvos būs izvietots lāzercentrs, medicīnas muzejs, kā arī seši institūti – Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, Fizikas, Atomfizikas un spektroskopijas, Materiālu mehānikas, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas. Zinātņu māja atradīsies blakus 2015. gadā atklātajai Dabas mājai – abas ēkas būs savienotas ar siltinātu pāreju. Kompleksa būvnieks ir LNK Industries Group. 

“Mēs, LNK Industries Group, ceļam dažādus sarežģītus infrastruktūras objektus. Tomēr šodien mums ir īpašs prieks, jo liekam kapsulu nākotnes pamatos,” savā uzrunā uzsvēra LNK Group pārstāvis Davids Lipkins. “Kvalitatīva infrastruktūra un labi aprīkota mācību vide ir neatsverams ieguldījums izglītības attīstībā. Savukārt augstākā izglītība ir pamats gan valsts attīstībai, gan ekonomiskajai izaugsmei un, protams, katra iedzīvotāja ekonomiskās labklājības pieaugumam."

Līdz šim LU 13 fakultātes bija izvietotas deviņās dažādās adresēs Rīgā, taču jau 2021. gadā lielākā daļa Universitātes infrastruktūras būs pārvietota uz Akadēmisko centru Torņakalnā. Tajā atradīsies Dabas māja, kas darbojas kopš 2015. gada, Zinātņu māja, Rakstu māja, Tehnoloģiju centrs, dienesta viesnīcas un apartamenti, kā arī sporta infrastruktūra. Kopējā LU Akadēmiskā centra teritorija plānota 45 448 m2.

LU ierindojas starp prestižākajām pasaules augstskolām. QS World University Ranking sistēmas veidotāji norāda, ka LU atrodas labāko 2,7 % pasaules augstskolu vidū aptuveni 26 000 izglītības iestāžu konkurencē.