Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
I. Grosvalds, izvērtējot Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja eksponātus kopā ar A. Zeltiņu un prof. J. Eiduku 20. gs. 70.-80.gados.
I. Grosvalds, izvērtējot Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja eksponātus kopā ar A. Zeltiņu un prof. J. Eiduku 20. gs. 70.-80.gados.
I. Grosvalds, izvērtējot Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja eksponātus kopā ar A. Zeltiņu un prof. J. Eiduku 20. gs. 70.-80.gados. I. Grosvalds, pārraugot Brāļu kapu pieminekļa restaurācijas gaitu
Silikātķīmiķim un zinātnes vēsturniekam Ilgaram Grosvaldam - 90
Irēna Berga, Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja speciāliste
17.07.2017

Silikātķīmiķis, zinātnes vēsturnieks un Latvijas ķīmijas vēstures muzeja ilggadējs vadītājs Dr.sc.ing. Ilgars Grosvalds šogad pārkāpj 90 gadu slieksni. Nenogurdināmais zinātnieks vēl joprojām veic pētniecisko darbu tehnisko zinātņu vēsturē.

Ilgars Grosvalds dzimis 1927. gada 21. jūlijā Lorensā (ASV) un ir Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja organizētājs un vadītājs no tā dibināšanas 1975. gadā līdz 2009. gadam. I. Grosvalds publicējis vairāk nekā 700 zinātniskus un populārzinātniskus darbus, tajā skaitā arī 26 grāmatas, no kurām 12 veltītas Latvijas ķīmijas vēsturei.

I. Grosvalds strādājis gan ražošanā - būvmateriālu jomā -, gan Rīgas Industriālajā tehnikumā (tagad Rīgas Valsts tehnikums), kur pasniedzis silikātu tehnoloģijas priekšmetus, vadījis laboratorijas darbus, kursa un diploma projektus. 1970. gadā sāka darba gaitas Rīgas Politehniskajā institūta (Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas katedras Rentgenpētījumu laboratorijā vecākā inženiera amatā, lasījis lekcijas „Ievads specialitātē“, vadījis studentu kursa darbus ķīmijas vēsturē un diplomdarbus javu saistvielu tehnoloģijā. Līdztekus darbam tehnikumā un augstskolā strādājis arī Rīgas Raiņa vakara vidusskolā par ķīmijas, fizikas un astronomijas skolotāju.

I. Grosvalds veicis pētījumus javu saistvielu vēsturē sākot no 12. gs. līdz mūsdienām (doktora disertācija „Javu saistvielu ražošanas un pielietošanas attīstība Latvijas PSR teritorijā“, 1975). Seno javu pētījumi cieši savijas ar pētījumiem par Latvijas arhitektūras pieminekļiem, tajā skaitā Brāļu kapu,  Brīvības pieminekļa, Doma baznīcas un tās krustejas akmeņu un būvjavu koroziju, konservāciju un restaurāciju. Nozīmīgi ir I. Grosvalda pētījumi par Latvijas zinātnes vēstures tehnisko ziņātņu nozari, tās attīstības ceļiem un zinātniskiem centriem dažādos laika posmos.

Joprojām I. Grosvalds turpina pētījumus tehnisko zinātņu vēstures jomā. Katru gadu iznāk kāds izdevums, kurā ir publicēti viņa darbi. Neatņemama viņa dzīves sastāvdaļa vienmēr bijusi zinātnes popularizēšana - kopā ar kolēģiem organizēti piemiņas lasījumi, kolokviji un izstādes ievērojamiem ķīmiķiem.

I. Grosvalds 1954. gadā ieguvis Latvijas PSR Ministru Padomes prēmiju, 1994. gadā viņš apbalvots ar P. Valdena prēmiju un medaļu par pētījumu ciklu "Zinātnes un tehnoloģijas attīstība Latvijā un trimdā". 1997. gadā I. Grosvaldam kā vienam no pirmajiem piešķīra Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas Goda locekļa nosaukumu. 1998. gadā viņš kļuva par Latvijas Kultūras ministrijas Restaurācijas vecmeistaru, bet no 2006. gada ir Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks. 

Jāpiemin, ka laikā līdz š.g. 15. septembrim Latvijas Ķīmijas vētures muzejā Rīgā, Kronvalda bulvārī 4, var iepazīties ar I. Grosvalda darbiem. Pieteikšanās iepriekš pa tālruni 27852990.