Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
AKTUĀLI! LU rektors I. Muižnieks: Dabas vērtību apzināšanā liela nozīme ir iedzīvotāju izglītībai
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
14.06.2017

Trešdien, 14. jūnijā, Meža mājā Ķemeros atklāta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatības un kvalitātes apzināšana. Dabas skaitīšanas patrons, Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks pasākumā uzsvēra, ka Latvijas daba ir viena no lielākajām vērtībām, kas ir jāsaudzē, un ka pārliecība par šo vērtību apzināšanas nepieciešamību vistiešākajā veidā ir atkarīga no sabiedrības izglītības.

I. Muižnieks atklāšanas pasākumā sacīja, ka viņam ir gods pārstāvēt Universitāti. Viņš atgādināja, ka arī LU Bioloģijas fakultātes absolvents, Latvijas prezidents Raimonds Vējonis savu diplomdarbu rakstījis par floras aizsardzību, Madonas rajonā.

I. Muižnieks klātesošos iepazīstināja ar sabiedriskās domas aptaujas „Ko latvietim nozīmē daba?” rezultātiem. 81% respondentu atzinis, ka Latvijas daba ir nacionālais lepnums, un 88% respondentu norādījuši, ka valstij ir nepieciešams apzināt Latvijas dabas bagātības, tomēr cilvēkiem ar zemu izglītību šī pārliecība ir salīdzinoši mazāka nekā cilvēkiem ar augstāko izglītību. Tāpēc LU rektors uzsvēra, ka dabas vērtību apzināšanā liela nozīme ir izglītībai.

„Dabas apzināšana ir svarīgs uzdevums, kur mēs nostiprināsim pārliecību, ka Latvijas daba, kas ir viena no lielākajām vērtībām, ir jāsaudzē,” uzsvēra I. Muižnieks.

Lai pēc iespējas labāk izprastu dabas skaitīšanas norisi un aktivitātes, Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi īpašu informatīvo stendu, kas ceļos pa Latvijas pilsētām. Lielos dabas skaitīkļus atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks.

Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019. gada nogalei, un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu pārbaudi gan valsts, gan privātajās zemēs.

Eksperti dosies dabā un piereģistrēs tās teritorijas, kurās atrodams aizsargājams biotops jeb viendabīgas teritorijas, ko apdzīvo kādas konkrētas dzīvnieku vai augu sugas, t.i., zālāji, meži, purvi, jūras piekraste un kāpas, upes, ezeri, iežu atsegumi. Dabas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu un zinātniski pamatotu informāciju par šo dzīvotņu daudzumu, veidiem, izplatību un kvalitāti, kas varētu būt svarīgi pašvaldībām un uzņēmējiem, lai efektīvāk līdzsvarotu dabas aizsardzības un tautsaimniecības attīstību, skaidroja J. Jātnieks.

Viņš arī sacīja, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs var būt dabas pētnieks un izmēģināt roku dabas skaitīšanā. Piemēram, pļavā atrast trejdeviņas Jāņu zāles un iepīt tās vainagā.