Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Latvijas Universitātes rektora biroja vadītāja Baiba Broka
Latvijas Universitātes rektora biroja vadītāja Baiba Broka
Latvijas Universitātes rektora biroja vadītāja Baiba Broka
Praktiskās konferences „Tranzīts un vides aizsardzība" Līvānos kopsavilkums
Andris Nātriņš
12.04.2017

Kopsavilkums par praktisko konferenci „Tranzīts un vides aizsardzība”, kas norisinājās 2017. gada 3. martā, Līvānu novada kultūras centrā.

Ekspertu galveno secinājumu un ieteikumu apkopojums

Līvānu novada domē 2017. gada 3. martā notika praktiskā konference “Tranzīts un vides aizsardzība”, kas turpināja multisektoriālā projekta “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” Latgales kongresa simtgadei veltīto aktivitāšu ciklu. Projekta īstenotāji: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija un partneri - Rēzeknes novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība, Līvānu novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, biedrība „Latvijas Inovatoru apvienība” un biedrība „Biomasas Tehnoloģiju centrs”.

Šajā konferencē eksperti apsprieda tranzīta lomu un ietekmi uz Latvijas nacionālo attīstības centru ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, ņemot vērā tranzīta gan kā izaugsmes, gan kā vidi apdraudoša faktora nozīmi.

Konferencē piedalījās augstākās izglītības un zinātniski pētniecisko institūciju vadītāji, nozaru ministriju pārstāvji, pašvaldību vadītāji, uzņēmēji, finanšu un ekonomikas jomas eksperti, profesionālo un nevalstisko institūciju pārstāvji un studenti. Viņu vidū: Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, 12.Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniece, Latvijas Universitātes rektora biroja vadītāja Baiba Broka, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns, SIA „Grupa 93” direktors Neils Balgalis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Šteinberga, Līvānu novada domes Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Baiba Vucenlazdāne, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Usāne,  Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, SIA "Light Guide Optics International"  valdes priekšsēdētājs Daumants Pfafrods, SIA “Labas mēbeles” valdes loceklis Ēriks Salcevičs, Jēkabpils PMK valdes priekšsēdētājs Māris Dimants, Līvānu novada domes Plānošanas un attīstības daļas vides inženiere Gunita Vaivode, Madonas novada pašvaldības izglītības speciāliste Vivita Vecozola, Latvijas Universitātes studente, Latvijas Studentu apvienības sociālā virziena vadītāja Eiženija Matiļēviča, Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis Andris Nātriņš, projekta „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” koordinatore Andra Mangale. 

Dažas vispārīgas atziņas par ilgtspējas dimensijām apspriesto tēmu kontekstā

Konferencē ekspertu uzmanības centrā bija tranzīta un vides mijiedarbība dažādos reģionālās attīstības un vides aizsardzības problēmu aspektos.

Konferences tēma „Tranzīts un vides aizsardzība” tika paplašināta, diskutējot ne tikai par tranzītu, bet arī par citiem svarīgiem sakārtotas dzīves un darbības vides aspektiem – sasniedzamību un pakalpojumu pieejamību, tostarp interneta pieejamību un kvalitāti, kā arī informācijas sasniedzamību. Tāpat tika aplūkota ne tikai transporta plūsma cauri kādai apdzīvotai vietai, bet arī „dabas tranzīts” (dažādu – arī nevēlamu, invazīvu sugu pārstāvju pārvietošanās līdzi automašīnu, dzelzceļa vai ūdenstransporta plūsmai, līdzi cilvēkiem vai precēm), bet arī ceļu un transportlīdzekļu ietekmi uz cilvēkiem un dabu. 

Konferences dalībniekiem bija atšķirīga izpratne un viedokļi par to, kāda perspektīva būtu jāizvēlas par atskaites punktu plānošanā – ekonomiskie ieguvumi vai dabas vērtību maksimāla saglabāšana, reģionu iedzīvotāju noteiktu dzīves standartu nodrošināšana šobrīd, vai mērķu īstenošana, kuri varētu radīt ieguvumus vidējā vai ilgākā termiņā nākotnē. Vienlaikus visus ekspertus un kopīgais visu ekspertu vienoja atziņa, ka kvalitatīvas izglītības pieejamība ir galvenais un izšķirošais reģionu ilgtspējas faktors. Eksperti arī uzsvēra, ka turīgā sabiedrībā augstāku prioritāti iegūst vides sakārtošanas un dabas aizsardzības jautājumi, tostarp pieaug vides izglītības prestižs un nozīmīgums.

Domājot par reģionālo attīstību nākotnē, ir īpaši svarīgi apzināties, ka konkurētspējīgas ir tās vietas, kurām ir kvalitatīva dzīves vide, transporta pieejamība. Tāpat ļoti nozīmīgs aspekts vietas kapitāla kontekstā ir dabas kapitāla (dabas vērtības un to daudzveidība) saglabāšana nākamajām paaudzēm. Tomēr vislielākā vērtība ir cilvēkkapitāls, tostarp nosacījumi, kas to nodrošina – labas izglītības gūšanas iespējas sasniedzamā attālumā.

Zinātne kļūst par arvien svarīgāku nosacījumu, lai valsts kļūtu par ievērības cienīgu starptautiski nozīmīgu procesu dalībnieku. Zinātnes snieguma rādītāji liecina, ka šajā ziņā Latvijas situācija ir problemātiska – mazāk zinātnisku publikāciju un ievērojami vājāka citējamība nekā Baltijas kaimiņvalstīs. Ja īstenojoties kāds no potenciālajiem plāniem par dažādu ātrumu Eiropu, Rīgai pastāv risks zaudēt Baltijas centra statusu, kas, savukārt negatīvu ietekmi uz Latvijas attīstību kopumā.

Līvānu piemērs uzskatāmi liecina par to, ka augstās tehnoloģijas uzņēmumi var sekmīgi darboties arī nelielos attīstības centros.  Turklāt šādu uzņēmumu laboratorijās praktiski ievirzītiem pētniekiem var būt pilnvērtīgas darba iespējas zinātniskajām laboratorijām Rīgā vai lielākajās Latvijas pilsētās.

Latvijā kopumā ir pieejama laba interneta infrastruktūra, tomēr ir jāatzīst, ka lielai sabiedrības daļai ir vājas digitālās prasmes (zems digitālo prasmju indekss). Mūsdienu mainīgās pasaules apstākļos biznesa, publiskās pārvaldības un arī izglītības vidē, ir svarīgi šādu prasmju apgūšanai pievērst daudz lielāku uzmanību. Tas mazinātu fiziskā attāluma šķēršļus biznesā, nodarbinātībā un izglītībā, ja vien uzņēmumi preču un pakalpojumu piedāvātāji spētu veidot jaunus biznesa modeļus, kā arī mainīt attiecības ar darba ņēmējiem (radot attālinātas darba iespējas). Tāpat arī – ja izglītības institūcijas plašāk piedāvās izglītības iespējas e-vidē. 

Konferences gaitā, izmantojot telpas metaforu, tika uzsvērts, ka starp dažādu ekspertu uzskatiem un viedokļiem ir „liels attālums”. Šādas un līdzīgu konferenču un debašu  domu apmaiņas sekmē attāluma samazināšanos starp valsts pārvaldes institūciju pārstāvju un uzņēmēju, pašvaldību vai iedzīvotāju viedokļiem, starp lielpilsētnieku un no lielākajām apdzīvotajām vietām attālāk dzīvojošo laucinieku viedokļiem, starp zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starp uzņēmēju un dabas aizsardzības institūciju pārstāvju viedokļiem.

Multisektoriālā un starpdisciplinārā projekta „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” laika ietvars aptver simt gadus ilgu vēsturi kopš Latvijas valsts izveidošanas un ilgtermiņa nākotnes perspektīvu (nākamos simt gadus). Ilgtspējas kontekstā ir vienlīdz svarīgi izvēlēties divus principus – „vizionārismu” (iztēlojoties un daudzpusīgi modelējot vēlamos scenārijus, ņemot vērā iespējamos to īstenošanas nosacījumus un plašā iesaistīto pušu lokā vienojoties par tālākā nākotnē sasniedzamajiem mērķiem) un atbildību, kas uzliek par pienākumu rīkoties, apzinoties jebkuras šī brīža rīcības sekas attiecībā uz mūsu bērnu un mazbērnu iespējām veidot augstvērtīgu dzīves telpu Latvijā.

Stratēģiskās plānošanas nozīme reģionālajai attīstībai

Lokālās intereses – priekšstati par dzīves un uzņēmējdarbības vidi, kas tām visprecīzāk atbilst, vienmēr vislabāk var pārzināt paši vietējo interešu subjekti, tostarp uzņēmēji un novadu pašvaldības. Tāpēc ir svarīgi, lai valsts līmeņa plānošana būtu savstarpēji saistīta ar reģionu (novadu un pilsētu) plāniem un plānošanas procesu.   

Dažos atsevišķos gadījumos precīzas plānošanas, efektīvu investīciju un citu īpašu, novadam specifisku apstākļu dēļ var veiksmīgi attīstīties procesi, kuri nacionāla mēroga plānos uz šādu parametru attīstības centriem parasti netiek attiecināti. Līvānos tā ir zināšanu intensīva ražošana (speciāla pielietojuma optiskās šķiedras ražotnes), tāpat arī no tās izrietošās iespējas veidot augstskolu filiāli ar pilnvērtīgu studiju procesu (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas filiāle, kurā šogad mācības ir uzsākuši 40 studenti).

Līvānu piemērs ilustrē veiksmīgas (sistemātiskas, sistēmiskas un iesaistošas) plānošanas nozīmi novada līdzsvarotā un ilgtspējīgā attīstībā. Precīzi izveidota un uzturēta plānošanas sistēma ir radījusi iespēju Līvāniem kvalificēties Eiropas Savienības fondu programmu finansējuma saņemšanai lielākos apjomos, nekā lielākajā daļā no Latvijas attīstības centriem (1), savlaicīgi veikt teritoriālā plānojuma izmaiņas, paplašinot industriālo zonu vajadzībām nepieciešamās teritorijas (2), pārdomāti attīstīt transporta infrastruktūru (3), tāpat arī sekmīgi īstenot vēl citus attīstības uzdevumus. Eksperti uzsvēra, ka Līvāni ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem Latvijā, kā no postindustriālas teritorijas izveidot attīstības centru ar augstu izaugsmes potenciālu.

Izmantojot vietas kapitāla pieeju, Stratēģijā Latvija 2030 ir paredzējusi gan saglabāt dabas resursus jeb dabas kapitālu nākamajām paaudzēm, gan sakārtot ceļus. Nacionālie ilgtermiņa plānošanas dokumenti paredz līdz 2020. gadam sakārtot līdz 50% ceļa segumu, attiecīgi – līdz 2030. gadam – 100%.  Finansējuma (ne-) pietiekamība katrā nākamajā īstermiņa un vidēja termiņa plānošanas periodā liek apšaubīt šādu un līdzīgu nozīmīgu mērķu īstenošanas iespējas.  Vienlaikus konferences eksperti bija  pārliecināti par to, ka Latvijas aktuālajā situācijā pat ļoti ierobežota finansējuma nosacījumos ir atrodamas rezerves, kas ir saistāmas ar to, ka kāda daļa no finanšu resursiem varētu un vajadzētu izlietot citiem mērķiem, kuru īstenošanu nedrīkst atlikt. Tas attiecas arī uz pašvaldībām pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

Tranzīts kā vietas kapitāla faktors

Tranzīts var kļūt par nozīmīgu vietas kapitāla faktoru. Vienlaikus arī ir jāatzīst, ka tranzīts var negatīvi ietekmēt citus vietas kapitāla vērtības aspektus – īpaši dabas kapitālu, vides piemērotību kvalitatīvai dzīvošanai.

Jau šobrīd pastāv labi nosacījumi, lai praktiski visā Latvijā būtu iespējams no Rīgas ērti nonākt aptuveni divu stundu laikā, ko būtu lietderīgi noteikt par plānošanas uzdevumu tuvākajiem 5 gadiem. Latgales (Daugavpils un Rēzeknes) virzienā, piemēram, ir izveidots sliežu ceļš, kas pieļauj dzelzceļa kustību līdz pat 160 kilometriem stundā. Tāpēc modernizēti vilcieni (pēc iecerētās līniju elektrifikācijas – elektrovilcieni) varētu droši pārvietoties ar krietni lielāku ātrumu, nekā šobrīd. Attiecīgi, samazinot staciju skaitu, tajās izveidojot dzelzceļa satiksmei pieskaņotu autobusu satiksmi uz tuvējām pilsētām un lielākajām apdzīvotajām vietām, sakārtojot autostāvvietu iespējas vai izmantojot mūsdienīgus dalīto braukšanas pakalpojumu iespējas, var radīt priekšnoteikumus, lai ar esošo infrastruktūru radītu iespējas no Latgales attīstības centriem līdz Rīgai (ar Rail Baltic izbūvi – līdz Rīgas lidostai) un atpakaļ nonākt ātrāk, nekā braucot ar privāto autotransportu. Šo pārvietošanās iespēju sasaisti un norēķināšanos par tām nodrošina lietotnes mobilajās ierīcēs. Pētījumi liecina, ka cilvēki ir par transporta pakalpojumiem gatavi maksāt pat dārgāk par 15%, lai iegūtu laiku.

Latvijas līdzsvarotai, ilgtspējīgai un policentriskai attīstībai būtu svarīgi panākt šādu fiziskas sasniedzamības standartu ar reģioniem. Savukārt no reģioniem, nonākot lidostā, 2 stundu laikā būtu sasniedzami kopumā 400 miljoni klienti.

Latvijai raksturīga ir hroniska investīciju nepietiekamība ceļu infrastruktūras uzturēšanai. Aprēķini liecina, ka, lai pilnībā atjaunotu esošo ceļu tīklu, būtu nepieciešamas investīcijas vismaz 4,5 miljardu eiro apjomā. Pastāvot esošajai investīciju plūsmai, sarežģīti būs tuvākajos gados pasargāt lielu ceļa tīkla daļu no sabrukšanas, bet vēl sarežģītāk – par publiskajiem resursiem uzbūvēt jaunas transporta megabūves (piemēram, tādu objektu, kā jaunu tiltu pār Daugavu Līvānos vai Jēkabpils tuvumā).

Sliktais un pat ļoti sliktais ceļu stāvoklis un esošā sabiedriskā transporta plānošanas sistēma rada būtiskus ierobežojumus reģionālajai attīstībai. Šo faktoru dēļ, piemēram, tiek negatīvi ietekmēta reģionālo augstskolu pieejamība un pievilcīgums, pat, ja augstskolas piedāvā kvalitatīvu un unikālu studiju programmu apguvi. Kaut arī Dagda, piemēram, neatrodas pārāk tālu no Rēzeknes Latgales reģionā, aizkļūt no šīs apdzīvotās vietas līdz Rēzeknei ir sarežģīti. Tāpēc potenciālie studenti izvēlas citas alternatīvas. Tāpēc svarīgi ir apzināties to, ka pastāv liela iespēja, ka, ja jaunietis aizdodas prom no reģiona, un, ka viņš atpakaļ neatgriezīsies. Šobrīd nepieciešamais nokļūšanas laiks no Rēzeknes līdz Rīgai (aptuveni 3,5 stundas) ir būtisks šķērslis arī akadēmiskajai mobilitātei.

Tranzīta ceļi attīstības centriem rada labas iespējas izaugsmei. Svarīgi tās prast izmantot. Konferences eksperti Līvānu novadam ieteica apsvērt attīstīt tranzīta plūsmas apkalpošanas pakalpojumus, piemēram, droša stāvlaukuma iekārtošana kravas autotransportam.  Šobrīd pat degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas Līvānu novada tuvumā, neatbilst 1.kategorijai, kas liecina par to, ka vietas potenciāls un piedāvājuma koncentrācijas iespējas tiek izmantotas nepilnīgi.

Attiecībā uz Latgales novadiem un pilsētām fiziskas sasniedzamības un tranzīta infrastruktūras attīstības aspektā dominēja vienprātīgs viedoklis par to, ka ceļu kvalitāte ir slikta, tāpat arī savienojumu sistēma nav optimāla. Savukārt atšķirīgi bija uzskati par to, vai primāri būtu attīstāmi lielie maģistrālie savienojumi, tostarp dzelzceļš, tā vietā, lai saglabātu iespēju nokļūt arī līdz attālākām apdzīvotām vietām un tādejādi saglabātu tās uz kartes. Eksperti bažījās arī par to, ka, ja transporta sistēmas atskaites punkts ir ērts un ātrs savienojums ar Rīgu, definējot, ka tādu funkciju var pildīt dzelzceļš, tad, kas segs izmaksas, ja kritīsies kravas un pasažieru pārvadājumu apjoms.

Ir jāuzsver Eiropas Savienības atbalsta loma un tā radītās iespējas videi draudzīga transporta sistēmā Latvijā un citviet, ko ir nodrošinājuši un turpina uzturēt Eiropas Savienības fondi un Junkera plāna finanšu instrumenti. Kaut arī Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tomēr tādā jomā kā transports tā nav uzskatāma par līderi zaļo risinājumu ieviešanā. Izmantojot ES fondus un finanšu instrumentus, Latvijai ir konsekventi jāīsteno dzelzceļa elektrifikācija, tramvaju infrastruktūras pilnveidošana lielajās pilsētās, transporta plūsmas atslogošana, izbūvējot apvedceļus, apdzīvotās vietās ar ļoti augstu transporta intensitāti (Ķekavas apvedceļš), kā arī jāveicina elektromobilitāte (izveidojot uzlādes staciju tīklu). Dzelzceļa elektrifikācija uzlabos vides kvalitāti un vienlaikus nodrošinās augstākas intensitātes iespējas dzelzceļa izmantošanai Latgales reģionā. Šādi radīsies labvēlīgāki priekšnoteikumi Ķīnas – Eiropas virzienu tranzītceļu potenciāla izmantošanai, ņemot vērā to, ka viens no lielākajiem loģistikas centriem tiek attīstīts Baltkrievijā, ko, savukārt dzelzceļš savieno ar Latvijas ostām. 

Tranzīts un vides aizsardzība

Vides aizsardzības standartu nodrošināšana, neierobežojot transporta plūsmu, Līvānu gadījumā - tranzītu pa pilsētas galveno ielu, ir saistīta ar lieliem izaicinājumiem. Transports rada 25% no kopējā piesārņojuma. Tās ir ne tikai izplūdes gāzes, bet arī putekļi un cietās daļiņas. Tieši cietās daļiņas var absorbēt veselībai bīstamā kombinācijā smagos metālus, kas nonāk caur elpvadiem cilvēka organismā. Līvānos transporta plūsmai ir tendence palielināties. Tomēr ekonomisku apsvērumu dēļ nav lietderīgi izbūvēt apvedceļu, ņemot vērā, gan izbūves dārdzību (nepieciešams izbūvēt gan tiltu pār Dubnu, gan divus tiltus pāri dzelzceļam), gan to, ka transporta plūsmas apjomi vēl ir tālu no maksimālās iespējamās un pieļaujamās noslodzes.

Radīto piesārņojumu pētīšana Līvānos demonstrē to, ka iespējamā kaitīgā ietekme ir tāda pati, kā citās līdzīgās apdzīvotās vietās. Ir iespēja to būtiski samazināt, tostarp, ierobežojot ātrumu un mainot ielu uzkopšanas praksi.

Arī pilsētvides attīstību būtu nepieciešams vērtēt no dabas perspektīvas, meklējot kompromisus dabas vērtību saglabāšanai plānošanā un lēmumu pieņemšanā, veidojot atbildīgas rīcības kultūru un piesaistot attiecīgās jomas ekspertus.

Ir nepieciešams pētīt un ņemt vērā mācības, kas raksturo kompromisu meklējumus starp ekonomiski izdevīgiem risinājumiem un dabas vērtību saglabāšanu. Konferencē kā piemēri tika minēti gadījumi, kad ērtāku vai drošāku satiksmes plūsmas organizācijas risinājumu dēļ tiek pārstādīti dižkoki (dižtūja Madonā) vai pārvietotas aizsargājamas sugas, tomēr iznākums sniedz iluzoru ieguvumu.  Iespējams, ka ilgtermiņa perspektīvā dabas vērtību saglabāšanai ir piešķirama lielāka ievērība. Īpaši, ņemot vērā to, ka dabas vērtības, prasmīgi zīmolojot, ir pārvēršamas ekonomiskā vērtībā, kas, savukārt vairo kādas vietas vērtību.

Tādi faktori, kā tranzīts, tūrisma industrija un starptautiskā tirdzniecība aktivizē „dabas tranzīta” fenomenu. Tā iznākumā ir pārvietojušās invazīvās sugas, kas var strauji izjaukt līdzsvaru ekosistēmās. Latvijā bez latvāņa kā agresīvas invazīvas sugu izplatīšanās var minēt Amerikas ūdeles un Spānijas kailgliemeža straujo izplatīšanos.

Svarīgs aspekts cilvēku un dabas tranzīta attiecībās ir spēja, zināšanas un vēlme ievērot sugu migrāciju koridoru saglabāšanas nepieciešamību, it īpaši – veidojot ceļus un izbūvējot hidrotehniskās būves uz upēm. Tāpat nozīmīga atziņa cilvēka darbības un dabas attiecībās ir ņemt vērā ekosistēmu īpašības – daudzos gadījumos nevar cerēt, ka dabas vērtības saglabāsies atvēlot tām kādas norobežotas teritorijas jeb anklāvus. Ir jāļauj dzīvot dabai kā veselumam, izvairoties no fragmentācijas un veidojot zaļos koridorus.

Šobrīd visiem transporta veidiem nav vienlīdz stingras un nepārprotamas vides kvalitātes prasības, kas rada gan riskus, gan neērtības (smakas, trokšņus). Ja autotransporta tehniskās prasības ir samērā stingri reglamentētas un kontrolējamas, tad dzelzceļu pārvadājumu jomā tās nav tik strikti noteiktas. Detalizētu prasību trūkuma dēļ Latvijā var iebraukt ar naftas produktiem no ārpuses aplietas, pilošas cisternas, kas var būt viens no smaku cēloņiem.

Pilsētplānošanas un augstas vides apziņas veidošanas kontekstā nozīmīga loma ir velomobilitātes iespēju radīšanai un popularizēšanai. Līvāni ir viena no tām pilsētām, kura ir radījusi attīstītu veloceliņu infrastruktūru, kas rada iespēju mazāk noslogot ielas un maģistrāles samērā intensīvas tranzīta plūsmas nosacījumos un ir priekšnoteikums veselīgam dzīvesveidam.

Rīgas Osta (kā viena 5 vides kvalitātes ziņā labākajām starp 326 lielajām ostām Eiropā)  ir paraugs tam, kā uzņēmumam, kura darbība reāli un potenciāli ietekmē vidi, tostarp var radīt nopietnus apdraudējumus videi, būtu jādarbojas risku mazināšanā. Ostas plāni ir vērsti uz to, lai, izveidojot kompleksu vides kvalitātes uzturēšanas sistēmu,  sekmētu Latvijas kopīgos mērķus oglekļa emisiju samazināšanai un citu piesārņojumu ierobežošanai, spējot līdzsvarot biznesa plānus ar vides kvalitātes uzturēšanu. Šajā kontekstā nozīmīga ir saikne ar zinātni (vides kvalitātes monitorings, biotopu izpēte, ūdensputnu novērošana).

Konferences ekspertu izteiktos galvenos secinājumus un viedokļus apkopoja:

Andris Nātriņš

Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis

Projekts „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.