Akadēmiskais centrs
- Vairākas 13. Saeimā tikušās partijas grasās samazināt pašvaldību skaitu. Pagaidām - bez profesionāla pamatojuma. Vai tā?
- Situācija Latvijā ir krasi izmainījusies. Šajā brīdī izskatās, ka valstī pārtrūkusi pēctecība. Iespaids gan vēlētājiem, gan arī politiķiem ir tāds, ka - vajadzētu kaut ko jaunu. Tomēr - kas ir tas jaunais, par to īstas skaidrības nav nedz tiem, kas partijas ievēlēja, nedz arī šo partiju biedriem... Brīžiem izskatās, ka arī šo partiju vadība nesaprot, ko īsti grib. Šajos apstākļos pašvaldību reformas jautājums ir izvirzīts priekšplānā un Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem iespējamas būtiskas pārmaiņas.
- Definējiet, kas nosaka šo nesaprašanu.
- Cilvēki, kas piedāvā jaunu politiku, nav lasījuši likumus un nezina, kā pašvaldības strādā.
- Tātad - izrīkošanos ar pašvaldībām var noteikt nevis kompetence, bet analfabētiskas varas partiju iegribas.
- Pagaidām partijas vēl nav iepazinušās ar to, kā pašvaldības strādā. Minēšu divus piemērus. Vienas partijas, JKP, līderis Bordāna kungs nesen pauda sašutumu par to, ka ministrs nav atlaidis pašvaldības domes priekšsēdētāju. Pašvaldības vadītāju un pašvaldības domi var likumīgi atlaist ar ekonomisku vai tiesisku pamatojumu... Bet to nevar izdarīt ministrs ar rīkojumu. Pretendējot uz Ministru prezidenta amatu, vajadzētu painteresēties, kāda tad ir Latvijas institucionālā sistēma.
Un - vēl. Nesen, runādams par to, kā īstenot reformas, citas partijas - KPV LV - līderis Kaimiņa kungs sāka stāstīt par reģionālo reformu, bet izrādījās, ka viņš neatšķir valsts iestāžu koncentrāciju reģionu centros no pašvaldību funkciju centralizācijas. Stāstīdams par it kā reģionālo reformu, viņš vēstīja, kā mainīt ministriju pārstāvniecību ārpus Rīgas.
Tas nozīmē, ka pašiem jauno ideju bīdītājiem nav skaidrs, ko viņi grib. Viņi to noskaidros, analizēs, darīs un sapratīs, bet pašlaik vēl ir pārāk daudz neskaidrību.
- Jūs to sakāt ļoti maigi. Ja politikā parādās cilvēki, kuri nav vīžojuši savlaicīgi izzināt to vai citu jomu un profesionāli pamatot savu gribu, tad viņu politiskais stils grasās būt - bardaks.
- Pašvaldību reforma ir bijusi nepopulāra vienmēr. Sākot ar deviņdesmito gadu vidu, līdz šim nav veikta neviena iedzīvotāju aptauja, kurā būtu pozitīvi novērtēta ideja par apvienošanu. Bet šādas aptaujas ir veiktas vismaz kādas piecas sešas reizes.
Tomēr - par apvienošanu runāja bieži. Kad par to runāja? Runāja tad, kad tika gatavota kāda privatizācija. Tad, kad privatizēja Latvijas Kuģniecību, kad privatizēja Brocēnus, kad privatizēja Krājbanku, un daudzos citos gadījumos reforma tika izmantota kā politiskās dienaskārtības pārmaiņas līdzeklis, lai novērstu uzmanību. Cilvēki uztraucās par to, kas notiks ar viņiem vai ar viņu tēvu un māti, kuri palikuši laukos, un tajā brīdī vairs nepievērsa uzmanību privatizācijai.
Viena no versijām ir tāda, ka arī šoreiz runāšana par reformu ir saistīta ar to, ka Latvijā un ārpus tās ir spēki, kas gribētu privatizēt atlikušos valstij piederošos uzņēmumus vai to kapitāldaļas. Sākot ar airBaltic, turpinot ar Latvenergo, turpinot ar Latvijas valsts mežiem... Tad reforma varētu būt labs veids, kā novērst no privatizācijas uzmanību. Bet - reformai var būt arī citi cēloņi. Un reforma var novest pie nopietnām pārmaiņām.
- Vai šīs pārmaiņas ir sistēmiski definētas?
- Tā ir politiskās dienaskārtības problēma. Partijas pirms vēlēšanām savās programmās nevirzīja apspriešanai svarīgus jautājumus un nestāstīja, kā sasniegs iecerētos mērķus.
Šajās Saeimas vēlēšanās, tāpat kā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, dominēja populisms. Proti - tika solītas vēlētājiem patīkamas pārmaiņas, nepaskaidrojot, kā pie tām nonāks. Partijas apzināti izvairījās stāstīt cilvēkiem, kā tās pie solītā nonāks. Bija pamatotas aizdomas - ja sāks sīki stāstīt, ko nodomāts darīt, tad vēlētāji nesapratīs un vēlēšanas tiks zaudētas.
Lai vēlētāji saprastu, vai īstenojamās reformas tuvinās vai - tieši otrādi - attālinās mērķus, vajadzētu skolā mācīt par pašvaldībām un valsti, par iespējām un pilsoņa pienākumu līdzdarboties politikā.
- Kādi ir iespējamo pārmaiņu, reformas galvenie iemesli?
- Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki masveidā pamet Latviju. Galvenais iemesls ir tas, ka nepietiekami strauji pieaug atalgojums. Pie brīvas personu, pakalpojumu un kapitāla kustības cilvēki brauks projām un skatīsies - ja Latvijā pieaugs iespēja saņemt cienīgu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu kā Eiropā, tad viņi varbūt atgriezīsies (alga nav vienīgais kritērijs).
- Manuprāt, tas, ka cilvēki brauc prom, nekādā ziņā nedrīkst degradēt jēdzienu «vietējā vara». Vai «paš!-valdība».
- Jā, bet tagad jautājums ir - kā depopulācijas jautājumu risināt. Ar dzimstības pieaugumu vien maz kas būs līdzēts. Ir divi pamatveidi.
Pirmais veids saistāms ar atteikšanos no attīstības perspektīvas lielākajā daļā valsts teritorijas un aicinot cilvēkus glābties atlikušajos «attīstības centros». Par šādu pieeju lielā mērā ir atbildīgas iepriekšējās valdības. Pārresoru koordinācijas centrs, izsakoties ierēdņu valodā, lieto jēdzienu «viedā saraušanās». Gudrā vai viedā saraušanās - mūsu paliek aizvien mazāk, tāpēc gudri muksim uz centriem. Bet - saraušanās nozīmē depopulācijas veicināšanu. Saņemot šādu signālu no valdības, bankas nekreditē ne mājokļus, ne uzņēmumus lielākajā daļā Latvijas teritorijas…
*Pilnu interviju lasiet šīs dienas Neatkarīgajā
Publicēts "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" mājaslapā 06.11.2018.
, kuras vecākais padomnieks viņš ir, kopējo viedokli.){kind=link}