Akadēmiskais centrs
Konferences pirmās dienas plenārsēde norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas telpās. To pārpildītā auditorijā atklāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa uzsvēra, ka “Kultūras Krustpunktu” veiksmes formula ir atvērtība, sadarbība un domu apmaiņa. Plenārsēde bija veltīta svētku svinēšanas tradicionālajām un inovatīvajām praksēm kultūrā, pavisam konferences dalībnieki un apmeklētāji noklausījās un noskatījās 11 referātus un performances.
Otrajā dienā Latvijas Kultūras akadēnijas teātra mājā “Zirgu pasts” notika darbs astoņās konferences sekcijās, kurās referenti dalījās savos pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos tādās jomās kā folkloristika, etnoloģija, arheoloģija un kultūras antropoloģija, kultūras un mākslas socioloģija, kultūrpolitika, kultūras komunikācija medijos, kultūras mantojums un atmiņu institūcijas.
LU Bibliotēkas ekspertes ar referātiem piedalījās sekcijas “Kultūras mantojums un atmiņu institūcijas” darbā, popularizējot LU devumu un Bibliotēkas ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā. Daina Gavare referātā “Kurzemes literatūras un mākslas biedrības aktivitātes un atstātais mantojums: atmiņas institūciju kopdarba vīzija” runāja par virtuālo izstādi “Kurzemes literatūras un mākslas biedrība: vēstures ainas”. Minēto izstādi LU Bibliotēka veidojusi sadarbībā ar LU Latvijas vēstures institūtu, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju un Latvijas Valsts arhīva eksperta ieteikumiem.
Ilga Mantiniece referātā “Latvijas Universitātes kultūrvēsturiskais mantojums Bibliotēkas versijā” prezentēja LU Bibliotēkas devumu LU zinātniskā, vēsturiskā un kultūras mantojuma popularizēšanā, īpaši pievēršoties izstāžu tematikai, bet uzsverot, ka materiālu pieejamība elektroniskā vidē dod lielākas iespējas ar tiem iepazīties un izmantot, ja tie ir kā digitālie produkti.
Vēsma Klūga referātā “Ievērojamu latviešu personību ieraksti Latvijas Universitātes Bibliotēkas grāmatās – atmiņa, vērtība, mantojums” stāstīja par LU Bibliotēkas īpašumā esošajām grāmatām, kurās ierakstus veikušas nozīmīgas 19. gs. otrās puses un 20. gs. pirmās puses latviešu personības, piemēram, rakstnieki Matīss Kaudzīte, Jēkabs Janševskis, grāmatnieks Jānis Misiņš, grāmatizdevējs Jānis Rapa u.c. Pārfrāzējot angļu filozofa Frānsisa Bēkona atziņu, var teikt, ka “ieraksti grāmatās ir kā domu laivas, kas peld laika viļņos un saudzīgi nes savu dārgo nastu no paaudzes uz paaudzi”.
Referātu kopsavilkumi ir publicēti izdevumā “Zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti 2018”. Konferences tēžu krājums / programma”.
 Bibliotēkas ekspertes piedalījās Latvijas Kultūras akadēmijas organizētajā zinātniskajā konferencē “Kultūras Krustpunkti XII”, kuras mērķis ir attīstīt komunikatīvu platformu Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, LU, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu pētnieku zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai. Šogad konference tika veltīta Latvijas simtgadei.){kind=link}