Akadēmiskais centrs
„Šodienas šaubu brīžos par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un dažādu Satversmes reformu priekšlikumiem autoriem likās būtiski vēlreiz izskaidrot un pārdomāt konstitucionālās pamatvērtības, kā arī demokrātiskas tiesiskas valsts un parlamentāras republikas priekšrocības,” tā autori izdevuma ievadā.
Šis ir pirms desmit gadiem iznākušo „Konstitucionālo tiesību” otrais, papildinātais un pārstrādātais izdevums. Tāpat kā pirmais, tas nācis klajā „Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā. Tajā integrēta aizvadīto desmit gadu Latvijas konstitucionālās iekārtas attīstība un autoru personiskā pieredze:
"Katram šajā grāmatas lietotajam juridiskajam jēdzienam varētu veltīt pat atsevišķu zinātnisku darbu, tomēr tas nav nedz šīs grāmatas mērķis, nedz pretenzija kļūt par grāmatu grāmatu. Tādēļ darbā mēģināts saglabāat izklāsta stilu, kura ietekmē recenzijā grāmata savulaik raksturota kā juridisks traktāts jeb juridisku eseju apkopojums, nevis mācību grāmata, kurā skrupulozi un zinātniski precīzi aaplūkoti visi konstitucionālo tiesību priekšmeta jautājumi. Grāmatas struktūra un aplūkotie jautājumi noteikti var būt noderīgi konstitucionālo tiesību priekšmeta apguvē, lai gūtu priekšstatu un atrastu tālākos ceļus niansētākai tā apguvei."
Šīs grāmatas atvēršana ir ilggaidīts notikums, tādēļ atvēršanas svētki š.g. 25.feburārī LU Mazajā aulā iecerēti kā tematiski izvērsts pasākums.
Pasākumā plānotas Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas, tieslietu ministres Baibas Brokas, LU Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas, Satversmes tiesas tiesneša Gunāra Kusiņa, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča, oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētājas Dainas Ābeles un citu viesu uzrunas.
Par konstitucionālajām tiesībām desmitgades tvērumā referēs bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, LU Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kūtris.
Paši autori uz šo grāmatu raugās vairāk kā uz „Konstitucionālo tiesību” otro daļu, nevis kā uz darbu, kas pilnībā aizvieto pirmo izdevumu. Grāmatas struktūra ir būtiski pārskatīta. Autori radikāli pārstrādājuši lielāko daļu teksta, vairāk uzmanības veltot Latvijas konstitucionālo tiesību praksei un vispārējās valstszinātnes atziņu pienācīgai piemērošanai mūsu konstitucionālajā iekārtā.
„Autoriem izdevies visādā ziņā „noapaļots”, plaši tverts fundamentāls darbs par Latvijas valsts konstitucionālo iekārtu, kas ne vien atklāj tās struktūru un dogmatiku, bet arī uzrāda tās vēsturisko dziļumu un piederību Eiropas kontinentālo tiesību lokam un Rietumu demokrātijām,” tā priekšvārdā izdevumu raksturo Prof., Dr.h.c. Assessor.jur. Dipl.-Pol. Egils Levits, norādot, ka tajā iestrādāts plašs Satversmes judikatūras klāsts un Latvijas valststiesību zinātnes atziņas, tajā skaitā arī Konstitucionālās tiesību komisijas atziņas.
Šis darbs nepieciešams katram praktiķim, kas darbojas šajā jomā, un katram studentam, kas studē Latvijas tiesības, uzskata E.Levits.
Izdevums atspoguļo autoru šābrīža skatījumu uz konstitucionālo tiesību teoriju un praksi. Tādēļ viņi pauž cerību, ka lasītājiem šī grāmatas versija būs interesanta un rosinās jaunas pārdomas par Latvijas valstiskuma pamatiem un konstitucionālo iekārtu.
Pirms desmit gadiem autori nodeva lasītāju vērtējumam pirmo grāmatu „Konstitucionālās tiesības”.
„No šodienas perspektīvas raugoties, šādas grāmatas tapšana un izdošana savā ziņā bija mazliet neparasta. (..) Autori vēl joprojām ir lielu pateicību parādā toreizējam LU Juridiskās fakultātes profesoram Aivaram Endziņam un grāmatas izdevējam – „Latvijas Vēstnesim” un jo īpaši Dainai Ābelei personiski – par gatavību riskēt šajā projektā, sadarbojoties ar tiesību zinātņu studentiem, un atbalstu un padomiem grāmatas tapšanas posmā.
Tādēļ vēl jo vairāk priecējoši, ka lasītāji „Konstitucionālo tiesību” grāmatu sagaidīja, lielākoties pozitīvi noskaņoti, un šajos desmit gados tajā paustās atziņas nemanāmi ir integrējušās Latvijas konstitucionālo tiesību doktrīnā un tiesību praksē. Tāpat šajos desmit gados grāmatas autori ir ieguvuši tiesību zinātnei nepieciešamos akadēmiskos un zinātniskos grādus un profesionālo pieredzi, kļūstot par konstitucionālo tiesību praktiķiem. Prakses skatījumu, par kura iespēju pateicību jāizsaka Saeimas Juridiskā biroja vadītājam Gunāram Kusiņam, ir mēģināts atspoguļot šajā grāmatā arī tādējādi, ka tajā fiksēta institucionālā atmiņa un parašas it īpaši, kas attiecas uz likumdošanas procesu, valdības veidošanu un prezidenta institūcijas darbību.”
