Akadēmiskais centrs
Septembra pēdējā nedēļā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programma Ilgstpējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) sadarbībā ar Kalnciema kvartālu rīkoja zinātniski-praktisku semināru ar mērķi rast praktiskus ieteikumus un rīcībpolitikas priekšlikumus Āgenskalna tirgus ilgtspējīgai attīstībai un radošai revitalizācijai.
Āgenskalna tirgus atjaunošanas process šobrīd ir aktuāls un nebijis precedents Rīgas pilsētā, kura attīstības modelēšanā iesaistījās dažādu jomu speciālisti. No SUSPLACE puses piedalījās 14 jaunie ilgtspējības zinātnieki, 11 profesori un četri neakadēmiskie partneri no sešām dažādām Eiropas universitātēm, vienas nevalstiskās organizācijas un diviem uzņēmumiem Nīderlandē, Beļģijā, Portugālē, Somijā, Velsas Lielbritānijā, Latviju SUSPLACE projektā pārstāv Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes sociologi. Āgenskalna tirgus attīstībā kā ieinteresētie partneri piedalījās Rīgas Dome, RSU starptautiskā biznesa, tiesību un sociālo inovāciju eksperte, Rīgas tūrisma birojs “Live Rīga”, neatkarīgais arhitekts, Kultūras Ministrija, Valsts Kultūras pieminekļu inspekcija, Āgenskalna apkaimes biedrība. Semināru vadīja Emīls Ķīlis, Dr.sc.soc. Baltijas Studiju centra pētnieks.
Seminārā tika meklēti risinājumi trīs lieliem attīstības izaicinājumiem:
· Kā visām iesaistītajām pusēm sadarboties efektīvākajā veidā? Kā attīstīt jaunas privātās publiskās partnerības formas un veidot sadarbību lokālā un nacionāla līmenī?
· Kā veidot Āgenskalna tirgus identitāti, sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību?
· Kādi var būt ilgtspējīgas vietas finansējuma modeļi?
Semināra noslēgumā tika izvirzītas vairākas rekomendācijas Āgenskalna tirgus attīstībai.
Vietas kultūrvēsturiskā nozīmība un lomu apkaimes attīstībā, izvirza nepieciešamību iesaistīt maksimāli plašu un daudzveidīgu ieinteresēto pušu līdzdalību vietas attīstības plānošanā un īstenošanā. Tika izstrādāts sadarbības veidošanas modelis, kuru ieteicams sākt lokālā un nacionālā līmenī, pēc tam paplašinot un iesaistot starptautiskus sadarbības partnerus. Starp iespējamām dalībniekiem tika minētas universitātes, studenti un studentu organizācijas, vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, zemnieki un ražotāji, nevalstiskās organizācijas, mākslinieku organizācijas, muzeji un LIAA. Āgenskalna tirgus vērtībām jābūt veidotām sadarbībā ar apkaimes kopienu, iesaistot iespējami plašu spektru – jauniešus, seniorus, ģimenes u.c.
Tika izcelts Āgenskalna tirgum potenciāls parādīt alternatīvus modeļus veselīgas pārtikas lietojumā un veidot dažādas jaunas saites starp esošajām pārtikas praksēm (piemēram, mazdārziņus vai kopienas dārziņus saistīt ar kopienas virtuvi; ierīkot atkritumu pārstrādes risinājumus, kopstrādes telpas u.c). Tas radītu nepieciešamību arī attīstīt jaunus sociālos uzņēmumus, kas iekļaujas vīzijā un vērtībās.
Darba procesā tika izvirzīti vairāki ilgtspējīgas vietas finansējuma modeļi un aktivitātes, kā, piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošana, nakts tirgus, velosipēdu īre, brīvprātīgo vai studentu piesaiste noteiktu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai, Āgenskalna tirgus kā vieta start-up uzņēmumu attīstīšanai, ideju vai tehnoloģiju inkubatoriem u.c.
Pilna rekomendāciju versija būs pieejama tuvākajā laikā.
Semināra noslēgumā tika izvirzītas vairākas rekomendācijas Āgenskalna tirgus attīstībai.
Vietas kultūrvēsturiskā nozīmība un lomu apkaimes attīstībā, izvirza nepieciešamību iesaistīt maksimāli plašu un daudzveidīgu ieinteresēto pušu līdzdalību vietas attīstības plānošanā un īstenošanā. Tika izstrādāts sadarbības veidošanas modelis, kuru ieteicams sākt lokālā un nacionālā līmenī, pēc tam paplašinot un iesaistot starptautiskus sadarbības partnerus. Starp iespējamām dalībniekiem tika minētas universitātes, studenti un studentu organizācijas, vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, zemnieki un ražotāji, nevalstiskās organizācijas, mākslinieku organizācijas, muzeji un LIAA. Āgenskalna tirgus vērtībām jābūt veidotām sadarbībā ar apkaimes kopienu, iesaistot iespējami plašu spektru – jauniešus, seniorus, ģimenes u.c.
Tika izcelts Āgenskalna tirgum potenciāls parādīt alternatīvus modeļus veselīgas pārtikas lietojumā un veidot dažādas jaunas saites starp esošajām pārtikas praksēm (piemēram, mazdārziņus vai kopienas dārziņus saistīt ar kopienas virtuvi; ierīkot atkritumu pārstrādes risinājumus, kopstrādes telpas u.c). Tas radītu nepieciešamību arī attīstīt jaunus sociālos uzņēmumus, kas iekļaujas vīzijā un vērtībās.
Darba procesā tika izvirzīti vairāki ilgtspējīgas vietas finansējuma modeļi un aktivitātes, kā, piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošana, nakts tirgus, velosipēdu īre, brīvprātīgo vai studentu piesaiste noteiktu uzdevumu veikšanai vai projektu īstenošanai, Āgenskalna tirgus kā vieta start-up uzņēmumu attīstīšanai, ideju vai tehnoloģiju inkubatoriem u.c.
Pilna rekomendāciju versija būs pieejama tuvākajā laikā.
