Akadēmiskais centrs
“Lībieši ir Latvijas pamattauta – bez lībiešiem Latvija būtu pavisam cita: citādu valodu, citādu kultūru un vēsturi, arī citādiem cilvēkiem. Latvijas lībiskās trešdaļas apzināšanās un izpēte jau sen pelnījusi atsevišķu uzmanību un vietu Latvijas apziņā,” tā LU Lībiešu institūta atklāšanā piektdien, 21. septembrī, sacīja LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.
Klātesošos viņš uzrunāja lībiešu valodā, turklāt īpašu noskaņu radīja mākslinieki, kas uzstājās ar lībiešu dziesmām tautas arheoloģiskajos tērpos. "Nekad Latvijas valsts laikā lībiešu situācija nav bijusi tik laba, kā tagad," norādīja V. Ernštreits.
Lībiešu institūta izveide iezīmē lielas pārmaiņas arī pašiem lībiešiem. Šogad lībiešu kultūrtelpa sākusi ceļu uz iekļaušanu nacionālajā un tālākā nākotnē – arī UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lībiešu institūta izveide nozīmē stiprāku Lībiešu kultūrtelpu, atbalstu un jaunas iespējas sāktajā ceļā, turklāt institūts arī iecerējis savā turpmākajā darbībā rīkot lībiešu tematikai veltītus izglītojošus pasākumus, augstskolu programmas, mācību palīgmateriālus un daudz cita.
LU rektors Indriķis Muižnieks institūta atklāšanā sacīja, ka jūtas saviļņots, dzirdot lībiešu valodu un dziesmas Universitātē, turklāt LU MIC ar Lībiešu institūtu strādās sinerģijā.
“Domājot par kultūru kā par materializētu informācijas formu, kas padara mūsu identitāti un tautu redzamu un saprotamu citām tautām, tad tā ir brīnišķīga sinerģija, kurā varēsim būvēt un attīstīt lieliskos darbus, kurus mūsu kolēģi, lībiešu kultūras, valodas un vēstures entuziasti veikuši iepriekšējos gados,” pārliecināts I. Muižnieks.
Tehnoloģijas ir tās, kas ļaus apjaust, ka lībietis dzīvo katrā no mums – mūsu kultūrā, gēnos un dzīvesveidā, akcentēja rektora vietniece digitālās un sabiedrības jautājumos Signe Bāliņa.
Zīmīgi, ka Lībiešu institūts dibināts Latvijas simtgades gadā, laikā, kad runājam par savu vēsturi, saknēm un to, kas ir tautai svarīgi, savos apsveikumos akcentēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Savukārt par lībiešu ministri nodēvētā kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka izsaka apbrīnu lībiešiem, kuri ar entuziasmu un sīkstumu kopj savu valodu, kultūru, rādot priekšzīmi latviešiem, kuri, dibinot savu valsti, nav bijuši pietiekami izprotoši pret saviem brāļiem lībiešiem.
Institūta dibināšanā īpaša loma ir Lībiešu kultūras centram, kas no pašiem lībiešiem izaudzinājusi pētniekus, kuri kļuvuši par institūta kodolu. Lai arī ceļš līdz institūta dibināšanai nav bijis viegls – ir bijuši vairāki mēģinājumi sakārtot valsts un lībiešu attiecības, taču “nu tas kuģis ir uzbūvēts, gatavs dziļam un tālam peldējumam, par godu visiem lībiešiem, Latvijai un visai pasaulei,” norādīja Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga.
LU Lībiešu institūts kļūs par Latvijā pirmo somugristikas pētījumu centru, saslēdzot LU vienotā somugristikas pētniecības institūciju tīklā ar tādām zinātniskās pētniecības iestādēm kā Tartu, Helsinku, Turku, Upsalas un Getingenes Universitāti un citām. Tādēļ arī institūta atklāšanā bija plašs sveicēju loks no Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Vācijas, Lietuvas un Francijas.
