Akadēmiskais centrs
Kāds ir tavs ceļš līdz svešvalodām un tulkošanai? No kādām valodām tu esi tulkojusi un tulko pašlaik?
Mans ceļš līdz svešvalodām un tulkošanai patiesībā sākās pamatskolas gados, kad es izlēmu, ka gribu kļūt par tulkotāju. Kādā brīdī šī ideja, protams, bija piemirsusies, bet valodas man tāpat bija tuvas, un vidusskolas gadus mācījos Ziemeļvalstu ģimnāzijā, kur nopietni izlēmu, ka jāiet tālāk studēt tulkošana, bet, tā kā tīrā filoloģija man nebija tuva sirdij, tad devos uz RTU Valodu institūtu, kur mācījāmies vairāk tehnisko tulkošanu, kas arī pašlaik aizņem lielāko daļu manas profesionālās dzīves, jo tulkoju galvenokārt tehniska, juridiska un ekonomiska satura materiālus.
Galvenokārt mana ikdiena paiet, tulkojot no angļu un vācu valodas, retāk ir slovēņu un dāņu valoda, ko mācījos vidusskolā, un pavisam retos gadījumos tulkoju no spāņu valodas, kuru zinu pavisam nedaudz.
Kā tu nonāci tieši līdz tomēr tik eksotiskai valodai kā slovēņu? Kāds ir stāvoklis ar iespējām apgūt slovēņu valodu Latvijā? Vai pazīsti vēl kādus cilvēkus, kas Latvijā šo valodu zina un/vai cītīgi apgūst, tulko literatūru?
Manas attiecības ar slovēņu valodu sākās 2005. gadā, kad devos uz Slovēniju piedalīties Eiropas Brīvprātīgā darba projektā, kas ilga gadu. Pēc tam gan paliku tur vēl trīs gadus, pēdējo arī strādājot tajā laikā jaunatvērtajā Latvijas vēstniecībā. Valodu sāku apgūt tāpat ikdienas saziņā, gan klausoties, kā un ko vietējie runā, gan arī lasot avīzes, jo slovēņi, tāpat kā latvieši, lasa tā, kā raksta. Vēlāk man bija arī nedaudz privātstundu, kas ietilpa brīvprātīgā darba projekta programmā, bet tajā laikā es jau pašmācības ceļā biju apguvusi pamata tēmas, tāpēc turpināju apgūt valodu ikdienas dzīves apstākļos. Vēstniecības darbā, protams, iemācījos vēl dažādas valodas nianses, terminoloģiju un papildināju prasmes citādos ikdienas apstākļos.
Cik man zināms, Latvijā slovēņu valodu apgūt oficiāli nav iespējams. Ļoti specifiskos gadījumos es pasniedzu privātstundas tiem, kam valoda būs nepieciešama ikdienas lietošanai, ja cilvēks plāno pārcelties dzīvot uz Slovēniju vai arī ir vēlēšanās darba vajadzībām prast slovēņu valodu sarunvalodas līmenī. Es, protams, saviem studentiem mācu ar sev pieejamajiem mācību materiāliem, bet lielākoties paļaujos uz to, ka viņiem pašiem ir vēlēšanās mācīties valodu, un viņi ir gatavi arī uzdot daudz jautājumu un izstāstīt man, ko visvairāk vēlas iemācīties, – tad es varu sameklēt atbilstošus materiālus un pielāgot lekcijas, izdomāt, manuprāt, labāko rīcības modeli. Mācīšanas process ir ļoti noderīgs arī man, jo es slovēņu valodu, pirmkārt, nezinu dzimtās valodas līmenī un, otrkārt, jāatzīst, ka esmu jau aizmirsusi tās jomas, kas tik bieži neparādās tulkošanā, tāpēc varu pati papildus iegūt un papildināt savas zināšanas.
Latvijā es īsti nezinu vairs nevienu, kurš pārvaldītu un/vai cītīgi apgūtu slovēņu valodu. Protams, ir daži man pazīstami slovēņi, kas šeit dzīvo, bet tas jau ir cits stāsts.
Vai tādā gadījumā sanāk, ka esi vienīgais cilvēks, kas Latvijā spēj tulkot no slovēņu valodas latviešu valodā?
Dažkārt gan šis "monopola" statuss ar tulkošanu no slovēņu valodas ir nedaudz apgrūtinošs, jo, kā jau ar daudzām retāk izmantotajām valodām, tulkojamie projekti nāk viļņiem – var kādu laiku nebūt nekā, bet tad pēkšņi sarodas vairāki apjomīgi darbi, kurus es fiziski nevaru paveikt klientam vēlamajā laikā. Klienti mēdz "ceļot" no vienas tulkošanas aģentūras uz citu, un kādai trešajai es jau saku, lai saka klientam, ka es esmu viens cilvēks, man tikai viena galva un divas rociņas, es vienkārši fiziski nevaru visu paspēt noteiktajā termiņā.
Par literatūras tulkošanu atkal ir cits stāsts, jo slovēņu literatūra lielākoties tiek tulkota jau no angļu vai franču tulkojuma, un vispār, šķiet, ir ļoti maz tulkotu darbu. To es labprāt turpmākajos gados mainītu un vairāk strādātu ar literārajiem tekstiem, bet tas, protams, atkarīgs arī no tā, cik veiksmīgi izdosies izveidot pārējās profesionālās darbības deleģēšanas sistēmu, kas ir ļoti nozīmīga, lai iegūtu laiku literatūras tulkošanai.
Kas ir lielākais izaicinājums, sarežģījums, kad tu tulko no slovēņu valodas? Kādas ir priekšrocības tulkošanai no slovēņu valodas salīdzinājumā ar citām valodām?
Tulkojot no slovēņu valodas, izaicinājumi mēdz rasties tieši ar vārdu nozīmju tulkošanu, kādiem terminoloģiskiem risinājumiem, jo man pieejamās vārdnīcas, kas atrodamas internetā, ir tikai uz angļu vai vācu valodu. Arī slovēņu valodas vārdnīca un skaidrojošā vārdnīca ir pieejamas internetā. Dažkārt gan jāņem vērā arī dialektu atšķirības, jo pie jūras slovēņi runā citādi, nekā tas ir Ziemeļu daļā pie Austrijas robežas. Slovēņu valoda reģionos ir ietekmējusies gan no itāliešu, gan vācu, gan ungāru un, protams, no vēsturiskās serbhorvātu valodas.
Man slovēņu valoda šķiet salīdzinoši vienkārša tieši ar to, ka raksta tāpat kā runā, tāpat kā latviešu valodā, viņiem ir arī mums ierastie č, š, ž, bet ļ veidojas no lj (tā, kā mēs kādreiz rakstījām īsziņās), ņ no nj. Viņiem gan mēdz būt vārdi bez neviena patskaņa, kas sākotnēji šķiet sarežģīti izrunājami, piemēram, Trst (Trieste), Črt (vīrieša personvārds) u. c.
Arī gramatika ir diezgan vienkārša un latviešu valodas pratējam saprotama, jo teikuma kārtība ir loģiska un viegli uztverama, atšķirībā, piemēram, no vācu valodas, kur, it īpaši mutiskajā tulkošanā, ir ļoti jāattīsta intuīcija un attiecīgās jomas specifika, lai jau laikus varētu uzminēt vai izdomāt darbības vārdu, kas atrodas teikuma beigās. Tādā ziņā slovēņiem viss ir vienkārši – teikuma priekšmets, izteicējs, pa vidu vēl kāds apstāklis, un skaidrs, kas tiek pateikts.
Kā tu izvēlējies tulkot bērnu grāmatas?
Šo konkrēto bērnu grāmatu tulkošanas iespēju es varētu saukt par vienu no mazo sapnīšu vai ideju piepildījumiem. Kad atbraucu atpakaļ no Slovēnijas (tieši krīzes sākumā, 2009. gadā, kad tika samazināti vēstniecību resursi), man radās ideja: kādreiz varētu iztulkot kādu bērnu grāmatu no slovēņu valodas. Tās iesākumam man šķita piemērotākas, jo nav tik apjomīgas un pamatīgas kā pieaugušo literatūra, kā arī ar iztēli man viss kārtībā, tāpēc varu izdomāt visādus interesantus brīnumus un izteicienus. Tajā laikā gan tā doma palika karājoties gaisā, jo vajadzēja gan attīstīt pamata darbības lauku, gan arī sāku studēt konferenču tulkošanu, pēc kāda laika arī strādāju bankā par tulkotāju/tulku, tāpēc brīvā laika nebija vairs tik daudz. Laikam šim sapnītim bija jānobriest, tāpat kā ikvienas idejas piepildījumam nepieciešams kāds laiks. Manā gadījumā tas brīdis pienāca pagājušā gada vasarā, kad pavisam nejauši iepazinos ar Andreju [Vīksnu] no izdevniecības "Liels un mazs", un sarunas gaitā runājām par to, ar ko katrs nodarbojamies, līdz viņš uzzināja, ka es tulkoju arī no slovēņu valodas, un sajūsmā izsaucās, ka tieši to viņam arī vajag! Kādu, kurš iztulkotu divas bērnu grāmatas no slovēņu valodas projektā "Mūsu mazā bibliotēka". Tā es arī nonācu līdz savām pirmajām iztulkotajām grāmatām no slovēņu valodas un pirmajiem priekiem par to, ka grāmatas ir izdotas un nopērkamas grāmatnīcās, gluži kā tāda cāļu māte ar saviem pirmajiem cālēniem.
Cik radošs, tavuprāt, drīkst atļauties būt bērnu grāmatu tulkotājs?
Manuprāt, bērnu grāmatu tulkotājam darbā ir iespējas būt gana radošam, lai grāmatas tulkojums atspoguļotu gan autora, gan arī oriģināla valodas īpatnības un arī pielāgotu daļu valodas nianšu mērķa valodā, lai bērniem būtu gan interesanti lasīt, gan arī būtu saprotamas vārdu spēles un kultūras īpatnības. Pasaciņā, piemēram, oriģinālā vecmāmiņa cepa poticu, kas ir slovēņu nacionālais gardums, bet tulkojumā es to pārvērtu par ābolmaizi, kas mūsu mazajiem lasītājiem ir gana tuva un saprotama.
Jautāju kā bērnu grāmatu un grāmatu ilustrāciju nespeciālists. Skatos, ka "Brīnumu gredzenā" ir veikta dizaina adaptācija. Vai ir kādas lietas tulkojumā, kas būtiski maina teksta un attēlu saspēli sastatījumā ar oriģinālu?
"Brīnumu gredzenā" dizaina adaptācija šķita loģisks solis, jo ilustrācijas slovēņu valodā radītu tādu kā nepabeigtības un atšķirtības sajūtu starp tekstu un attēlu, tāpēc es iztulkoju tekstu, un slovēņu ilustrators to iestrādāja savos darbos.
Vai bērnu grāmatu tulkojumos, kas tomēr skaitās ļoti radošs tulkošanas gadījums, darbs ar korektoru, redaktoru stipri ietekmē tavu tulkojumu?
Manā gadījumā korektores un redaktores ieteikumi bija tiešām ļoti iederīgi un atbilstoši, bet tie ļoti nedaudz ietekmēja tulkojumu. Varbūt gadījumos, kad darbs ir apjomīgāks, sarežģītāks, valodnieciski prasīgāks, varētu būt daudz lielāka atšķirība, bet ne šoreiz.
Kāds tev pašai ir vislielākais gandarījums par "Brīnumu gredzenu" un "Uzvāri man pasaciņu!"? Varbūt vari arī atklāt kādas "neveiksmes", ja vien tādas vispār ir?
Kā jau minēju iepriekš, šie ir mani pirmie "cālīši", tāpēc gandarījums un prieks par paveikto varbūt pat šķiet pārlieku liels, saprotot, ka profesionāls literāro darbu tulkotājs ar to gadiem strādā ikdienā, pieslīpējot gan valodu, gan ar katru darbu apgūstot kaut ko jaunu arī par oriģināldarba autora izpausmes veidiem, kultūru, bet redzēt savas tulkotās grāmatas grāmatnīcā ir izcili tīkami! Tāpēc pilnīgi noteikti varu teikt, ka "neveiksmju" šoreiz nebija, un es ļoti ceru: arī lasītājiem šīs grāmatiņas patīk!
Ko tu ieteiktu jauniem cilvēkiem, kas vēlas apgūt slovēņu valodu? Kāds būtu ražīgākais un produktīvākais ceļš? Kādas vēl spējas vai zināšanas noderētu?
Es uzskatu, ka slovēņu valodas apguvē pats svarīgākais ir aizdoties uz Slovēniju pašiem un kādu laiku dzīvot valodas īstajā vidē, tāpēc ka reāli pie mums slovēņu valodu iemācīties kvalitatīvi un pilnā mērā nav iespējams, jo tā nav no populārajām un arī mācību materiāli īsti nav pieejami, kā arī, atšķirībā no angļu, krievu vai vācu valodas, kas visbiežāk ir apgūstamas jau pamatskolā, tā nav ierastā valoda, kas mums ir apkārt gan plašsaziņas līdzekļos, gan internetā, gan TV un radio. Slovēņu valodas gadījumā noder ar kaut nelielas krievu valodas zināšanas, jo arī slovēņu valoda ir slāvu valoda, tāpēc ir savas līdzības. Bet jāņem vērā, ka ļoti labas krievu valodas zināšanas var arī radīt grūtības mācīšanās procesā, jo var sākt traucēt, tādējādi bieži rodas slovēņu valodas izruna ar krievu valodas akcentu, kā arī ir vārdi, kas it kā ir vienādi abās valodās, bet patiesībā nozīmē pavisam ko citu.
Kāda ir tava pasaciņas vārīšanas recepte?
Vislabākās pasaciņas izdodas tad, kad tās vāra savā mīļākajā kastrolī, maisot ar lielo karoti un pievienojot visdažādākās garšvielas. Garšvielas jebkurai pasaciņai piešķir asumiņu un, ik reizi tās pamainot, sniedz dažādības baudījumu, pārsteiguma brīdi iznākumā un iespēju izgaršot jaunas nianses katru dienu!
Kādi ir tavi plāni turpmāk saistībā ar tulkojumiem no slovēņu valodas?
Pašlaik mani plāni tulkojumiem no slovēņu valodas ir ierastie tulkojumi – preču zīmes ES projektiem, kā arī jāturpina tulkot dažādi materiāli un darba burtnīcas projektā "Mana mazā bibliotēka", jo šis projekts vēl turpināsies arī nākamajā mācību gadā.
Labprāt iztulkotu vēl kādu grāmatiņu, bet jāatzīst, ka pašlaik īsti nemeklēju tādas iespējas, jo ir kopumā ļoti daudz darāmā arī ar citām valodām. Ceru gan, ka izdosies vēl šogad atkal paviesoties Slovēnijā un varbūt iepazīt jaunus autorus un darbus, ko labprāt iztulkotu un varbūt piedāvātu arī mūsu lasītājiem.
Paldies par laiku sarunai un mazās bibliotēkas papildinājumiem! Ceram, ka ar tavu gādību izdosies iepazīt vēl kādus slovēniski sarakstītus literārus darbus!
