Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro lielus ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 tūkstošiem cilvēku Latvijā. Nozīmīga nozares sastāvdaļa ir dzelzceļa transports.

Pēdējos gados ir vērojams dzelzceļa kravu pārvadājumu kritums, kam ir tendence kristies arī šogad. Dzelzceļa pārvadājumi pērn samazinājās par 15%, bet četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%. Dzelzceļa pārvadājumi galvenokārt ir atkarīgi no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm, kas izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, kā arī produkcijas importam no Eiropas Savienības. Strauji samazinās kravu apjomi no Krievijas, kas veic ievērojamas investīcijas ostu infrastruktūras attīstībā, lai maksimāli novirzītu kravas uz savām ostām.  Svarīgi ir palielināt kravu apjomus no Baltkrievijas, kurā Ķīna izveidojusi nozīmīgu loģistikas centru savām kravām. Pašreiz daudz veiksmīgāka šo kravu transportēšanā pa dzelzceļu ir Lietuva, kurā kravas uz galamērķiem tiek virzītas caur Klaipēdas ostu. Latvijas iespējas palielināt dzelzceļa pārvadājumu apjomus un uzlabot konkurētspēju būtiski ietekmē augstie kravu pārvadājumu tarifi, kas pašreiz ir vieni no augstākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tie turpina palielināties arī 2018. gadā. Salīdzinājumam -infrastruktūras maksa Lietuvā ir divreiz zemāka nekā Latvijā. Latvijas dzelzceļa (LDz) tarifs 2007. gadā bija 7,8 eiro/km, bet šobrīd tas izaudzis līdz 11,08 eiro/km. Salīdzinot ar 2017. gadu, tas ir pieaudzis par 7%. Augstā infrastruktūras maksa samazina partneru motivāciju izvēlēties Latviju kā sadarbības partneri kravu pārvadājumos, tāpēc ir panākta vienošanās starp nozari un Satiksmes ministriju par dzelzceļa infrastruktūras maksas iesaldēšanu uz pieciem gadiem. Svarīgi ir izveidot vienota tarifa politiku kravu pārvadājumos uz reģionālajām ostām un sliežu maksimālu noslogoša-nu, pārceļot pārvadājumus no sauszemes uz dzelzceļu.  Augstā kravu pārvadājumu maksa un dzelzceļa pārvadājumu apjomu kritums rosina izskatīt jautājumu par valsts iesaistīšanos Latvijas dzelzceļa finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Saskaņā ar LDz aprēķiniem, summa, ko būtu vēlams paredzēt finanšu līdzsvara nodrošināšanai no 2019. gada, varētu būt apmēram 8,2 miljoni eiro. LDz viceprezidents Aivars Strakšas uzskata - lai LDz finanses būtu līdzsvarā, gadā pa dzelzceļa infrastruktūru būtu nepieciešams pārvadāt vairāk nekā 50 miljonus tonnu kravu.  Diskusiju raisa LDz vēlme īstenot līdz šim Latvijā apjomīgāko Eiropas Savienības (ES) fondu projektu, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju 300 kilometru garumā. Projekta Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas būs 441 miljons eiro. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir gandrīz 347 miljoni eiro, bet pārējo izmaksu daļu būs jāsedz LDz.  Nozares eksperti ceļ trauksmi par to, vai projekta izmaksas nepaaugstinās kravu pārvadājumu tarifus vēl vairāk. Vienlaikus projekta īstenošana dos arī pozitīvus rezultātus - ievērojamās investīcijas projekta īstenošanā atstās pozitīvu efektu uz IKP un valsts budžetu, nākotnē samazinās CO2 emisiju dzelzceļa pārvadājumos, uzlabos Latvijas konkurētspēju kravu pārvadājumos un samazinās transporta izmaksas. Pirmajā posmā paredzēts elektrificēt Rēzekne-Krust-pils, Daugavpils-Krustpils un Krustpils-Rīga posmus, tādējādi līdz 2023. gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilcienu. Projektu pozitīvi vērtē Latgales lielāko pašvaldību vadītāji. Pēc viņu domām, mazināsies vides piesārņojums un troksnis, Rīgā no Latgales varēs nokļūt ātrāk, braucot komfortablākos vilcienos. Latgales reģionā strādā aptuveni 38 procenti no visiem LDz koncerna darbiniekiem. Satiksmes ministrs Uldis Augulis ir norādījis, ka projekta īstenošanas gaitā ļoti ievērojama summa - vairāk nekā 300 miljoni eiro - tiks investēti tieši Latgales reģionā. Tas nozīmē, ka būs gan pasūtījumi uzņēmējiem, gan darbs un lielākas algas daudziem reģiona iedzīvotājiem. Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 25.06.2018.

Dalīties