Es "iekāpu" tajās kurpēs, kas bija deviņdesmitajos, ievilku dziļi krūtīs gaisu un devos sen zināmās un iemītās takās. Kādu laiku Rīgas ielās staigāju kā pagātnes rēgs – tieši tik spēcīgu ietekmi uz mani atstāja Baibas Zīles romāns "Melu meistars" ("Zvaigzne ABC", 2017), kurā spilgti iezīmētas vēsturiskās ainas un kuru caurvij trillera cienīgs sižets. Iespējams, daļa lasītāju nebūs dzirdējuši Baibas Zīles vārdu, jo autore iepriekš ir publicējusies ar pseidonīmiem Anna Kravicka un Barbara Sea, tulkojusi stāstus no franču valodas, kā arī savus darbus raksta latviešu un angļu valodā.

Zīles romāns man lika pārdomāt dažādus jautājumus, uz kuriem, iespējams, pareizo atbilžu pat nav, tie tikai liek atklāt "tumšās sirdis" vai vismaz izprast tās. Līdzīgi kā romānā galvenā varone Alise medī un cenšas atklāt šīs tumšās sirdis, saņemot atbildes uz jautājumiem, tā arī es sev uzdevu jautājumus, bet pie skaidras atbildes nenonācu.

Autore gan niansēti neportretē grāmatas varoņus, pat nepiešķir viņiem izteiksmīgu raksturu, šie varoņi drīzāk peld pa grāmatas lappusēm un liek lasītājam pašam ar viņiem identificēties un piešķirt miesu un jūtas. Es nezinu, kas no tā visa nospēlēja lielāko lomu – raitā vārdu spēle, kas kā pavasara straume dzina mani uz priekšu pa grāmatas lappusēm, vai reālistiskie pilsētas apraksti –, bet es pavisam noteikti identificējos ar grāmatas varoņiem.

Romāns sākas ar galveno varoņu agrīno bērnību, kura vienā acumirklī pāraug jaunībā un tad jau pieaugušu cilvēku statusā. Vārdu sakot, romāna sākumā mēs atgriezīsimies PSRS laikā, iziesim cauri nesenajiem deviņdesmitajiem, tad pienāks mūsdienas un mūsu neatkarīgā Latvija. Iedvesmojoši, ka šis romāns tā laika notikumus, pilsētas skatus un iemīļotās vietas ataino no jaunieša skatpunkta. Es pat teiktu, ka ļoti labi varam novērot, kas ir mainījies kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, ja vien iedarbinām savu atmiņu un tā laika pieredzi. Bet nu jau Latvija svin savu simto dzimšanas dienu. Lai arī daļu no aprakstītajiem notikumiem, piemēram, barikādes, man nebija iespējas piedzīvot, pateicoties Baibas Zīles notikumu aprakstam un vizualizācijai, es pilnīgi noteikti tur biju, tikai kā Alise. Lasot grāmatu, es bieži iedomājos par savu vecāku jaunību, un, šķērsojot ielu, prāts centās iztēloties, kā bija tad. Kāda bija Kungu un Audēju iela? Kā bija, kad vēl nepastāvēja "Galerija Centrs" un tā vietā, lai draugiem paziņotu, ka tiekamies GC, dodamies uz Universālveikalu? Iemītais ceļš uz Visvalža ielu jeb ceļš uz Humanitāro zinātņu fakultāti, kur atrodas Alises, iespējams, spēcīgākā mīlestība Pjērs. Vai atceries to reizi, kad sēdēji "Pūcē"? Nākamreiz, kad tur būsi, atceries par Melu meistaru. Vai arī tev šķiet, ka dzelzceļa tilts virs Dzirnavu ielas veido spoku tuneli? Tilts, kas sadala Rīgu divās daļās? Rīga un cita Rīga? Kad būsi Dzirnavu ielas un Krastmalas krustojumā, uzlūko to divstāvu koka māju, iespējams, tieši tur reiz dzīvoja Alise. Šādi, laikmetam cauri ejot, mēs nonākam dažādos sev zināmos punktos, kas liek mūsu iztēlei spēcīgāk darboties, turklāt ne tikai Rīgas ielās: romāna apraksti plešas arī ārpus Latvijas robežām, ar to iepazīstinās grāmatas otrs galvenais varonis – Aleksandrs.

Cauri vēsturei ejot, saglabāsies intriga un neizdibināmi jautājumi, kas atklāsies vien grāmatas beigās. Man šķita pārsteidzoši, cik ilgi autore spēj saglabāt šo lielo jautājumu: kurš tad ir Melu meistars? Kaut arī, lasot romānu, ir pretendenti uz šo statusu, tie ar laiku izsijājas un tikai grāmatas noslēguma daļā atklājas patiesība. Teiksim tā, ja reizēm var kaut vai nojaust turpmāko sižetu, tad šajā romānā to var nojaust vien ar analītisku domāšanu: un arī tad vēl to aizsegs priekškars. Kā jau pats grāmatas nosaukums vēsta – mels mela galā.

Kā jau iepriekš minēju, autore liek pārdomāt dažādus jautājumus vai atziņas. Piemēram: uzmanies no savām vēlmēm, tās mēdz piepildīties. Šī atziņa man asociējās ar Aleksandru, kurš bērnībā ļoti vēlējās būt spiegs. Šī vēlme bija tik milzīga, ka brieduma gados viņš ir savas vēlamās fantāzijas priekšā, un nekas nav tik skaisti kā bērna sapņu pasaulē. Aleksandrs atspoguļo to, cik ļoti cilvēks steidzas kļūt pieaudzis, aizmirstot, ka visam savs laiks. Alise un Aleksandrs ir kā divi pretpoli, no dažādi situētām ģimenēm, dažādām bērnībām, sapņiem, pretējiem raksturiem, bet pat tik dažādus cilvēkus liktenis spēj savienot. Alise jaunību pavada, it kā lidinoties mākoņos, reizi pa reizei uzrodoties kādam negaisa mākonim, bet, tikai pārkāpjot jaunības maksimālisma slieksni, viņa atskurbst un ierauga pasauli citādi.

Lasot romānu, lielākais jautājums ir par to, kas tad ir meli. Vai meli ir slikti? Bet varbūt tieši otrādi: tie pat ir neatliekami nepieciešami? Kā atšķirt labos no sliktiem meliem? Un vai meli vispār var būt labi? Cik bieži mēs, cilvēki, melojam ne vien apkārtējiem, bet arī paši sev? Mēdz sacīt, ka drīkst melot, ja tas ir augstāku mērķu vārdā, bet vai tas ir attaisnojums? Iespējams, cilvēkam vajadzētu iemācīties būt cēlsirdīgākam un nemelot, pat ja tas ir labu nolūku dēļ. Šis jautājums atklāj savu duālismu, jo mēs it kā saprotam, ka melot ir slikti, bet reizēm tomēr sakām, ka ir arī labie meli. Lai kā arī būtu, grāmatas varoņi melos daudz, šie jautājumi vien liks mums pašiem izvērtēt sevi.

Kaut arī paralēli grāmatas sižetam es daudz apdomāju šos jautājumus, turpinot lasīt un atkal identificējot sevi ar Alisi, es pilnībā sapratu viņu. Lai arī Alise daudzviet pārkāpj morāles normas, es viņai ne par ko nepārmetu, un šajā brīdī tas varētu nozīmēt "augstāku mērķu vārdā". To pašu varētu teikt arī par Aleksandru, jo katram no varoņiem ir zināmi iemesli un zināmi meli, kas turpina viņus dzīt uz priekšu un liek turpināt melot. Reizēm gan šķiet, ka viņi paši sev sarežģī dzīvi, meklējot liekas intrigas, bet katram uz pleca ir tas velns, kurš dīda. Nenoliegšu, ka grāmatas noslēgumā es vēlējos vēl turpinājumu, jo daudz kas palika līdz galam neizprasts un tika atstāti vēl daudzi neatbildēti jautājumi par to, kā sižets varētu turpināties. Bet kas tad slēpj visas pasaules patiesību cauri šim melu sabiezējumam?

Pilnīgi noteikti ir vērts šķetināt šos jautājumus, meklēt atbildes aizraujošā un intrigu pilnā virpulī. Bet atceries – melos visi.

Dalīties