Akadēmiskais centrs
Kā uzņēmums Lattelecom sāka savu darbību interneta pakalpojumu sfērā?
2000. gadā sākām attīstīt interneta pakalpojumu sniegšanu privātiem lietotājiem, izmantojot DSL (Digital Subscriber Line, digitālo datu pārraide pa telefona tīkla kabeļiem). 2000. gadā interneta pieslēgums ar ātrumu 0,5 – 1 megabits sekundē (Mbit/s) bija viens no dārgākajiem, tas maksāja aptuveni 100 latus mēnesī, un tā bija adekvāta cena tam laikam. Pirms DSL pastāvēja iezvanpieeja, toreiz pat 0,125 Mbit/s likās ātri. Bet, lai vai kāds būtu ātrums, ir svarīga pakalpojuma sniegšanas stabilitāte, ar to Lattelecom izceļas. Klienti to novērtē.
Septiņus gadus DSL stabili attīstījās, izveidojām dažādus papildu pakalpojumus. Ievērojams klientu skaita kāpums notika, kad sākām piedāvāt internetu komplektā ar interaktīvo televīziju un fiksēto telefonu. Lattelecom piekļuves tīklā investē līdzekļus katru gadu, kopējā summa mērāma vairākos desmitos miljonu latu. Diemžēl tehnoloģijas noveco un ir jāskatās uz jaunām. ADSL pieslēguma versijā interneta ātrums pieauga no 1 līdz 15 Mbit/s, kas arī ir tehniskā robeža šai tehnoloģijai. Pēc septiņu gadu attīstības sapratām, ka tirgus mainās, tehnoloģijas arī, tādēļ izvērtējām vienu no modernākajām piekļuves tīkla tehnoloģijām GPON, ko plaši izmanto Āzijā, un uzsākām vērienīgu optiskā tīkla izbūves projektu. Latvijā ir aptuveni 880 tūkstoši mājsaimniecību, ar Lattelecom starpniecību fiksētais internets ir pieejams 855 tūkstošos no tām. Optiskā interneta attīstības plāni ir sastādīti tā, lai nodrošinātu ar optisko internetu vismaz 50% Latvijas mājsaimniecību.
Kas ir optiskais internets un kādas ir tā priekšrocības?
Optiskais internets ir tehnoloģija, kurā interneta pieslēgumu nodrošina pa optisko kabeli. Optiskais kabelis no vara kabeļa atšķiras ar to, ka dati tajā tiek pārraidīti ar gaismas impulsiem, nevis ar elektriskajiem impulsiem. Vispār pasaulē idejas par optisko šķiedru izmantošanu sakaros izteiktas jau 20. gadsimta sākumā, bet 70. gados tika izveidoti eksperimentāli optisko šķiedru savienojumi. Tipisks optiskais kabelis sastāv no daudzām optiskajām šķiedrām. Gaisma izplatās optiskās šķiedras iekšienē, atstarodamās no tās sieniņām, un gandrīz bez zudumiem nonāk otrā galā.
No lietotāja viedokļa nav svarīgi, kā līdz viņam nonāk datu plūsma. Ir svarīgi, ka optiskais kabelis spēj nodrošināt lielāku interneta ātrumu. Turklāt signāli, kas pienāk dažādiem lietotājiem, nerada savstarpējus traucējumus. Optisko kabeļu uzturēšana ir arī ekonomiski izdevīgāka pakalpojumu sniedzējam. Pasaulē šī tehnoloģija kļūst arvien populārāka, tās lietotāju skaits jau sasniedzis 53 miljonus, galvenokārt Āzijā un ASV. Piemēram, Dienvidkorejā optiskais internets ir pusē māju. Eiropā ir 3 miljoni lietotāju, interesanti, ka optiskais internets strauji ienāk Maskavā un citās Krievijas lielajās pilsētās.
Latvijā pirmajam klientam, kam optiskais kabelis tika izvilkts līdz dzīvoklim, pieslēdzām optisko internetu 2008. gada novembrī. Tas bija optiskās ēras sākums. No 2009. gada maija šo pakalpojumu sākām plaši piedāvāt, un tas guva ārkārtīgi lielu atsaucību tirgū, cilvēki bija un ir gatavi pat mēnešiem gaidīt līdz brīdim, kad līdz viņu mājai tiks izbūvēta šī infrastruktūra. Šobrīd Lattelecom optiskais internets ir pieejams 325 tūkstošos jeb 38% mājsaimniecību, līdz gada beigām plānojam palielināt šo skaitli līdz 400 tūkstošiem. Optiskā tīkla izveidē jau investēts 21 miljons latu, un esam gandarīti, ka klienti izvēlas jauno pakalpojumu. Optiskais internets ir pieejams Rīgā un Rīgas apkaimē, Jūrmalā, Tukumā, Olainē, Jelgavā (un apkaimē), Ventspilī, Liepājā, Ogrē, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē. (Optisko internetu (bet ar citu tehnoloģiju, GPON ir vienīgi Lattelecom) piedāvā arī firmas Baltcom un Balticom, bet tikai Rīgā un tās apkaimē, Baltcom – arī Jelgavā un Jēkabpilī. I. Vilka piezīme).
Cik ātrs ir optiskais internets un kāpēc prasības pēc interneta darbības ātruma nemitīgi aug?
Datu apmaiņa starp datoriem strauji pieaug. Arvien vairāk cilvēku skatās Youtube videoklipus, interneta televīziju un citas t.s. „smagās” aplikācijas, kam nepieciešams liels datu apmaiņas ātrums. Šobrīd piedāvājam pieslēgumus ar ātrumu līdz 20 Mbit/s (Ls 9,98 mēnesī), līdz 100 Mbit/s (Ls 14,98 mēnesī), un līdz 200 Mbit/s (Ls 19,98 mēnesī). Pašlaik populārākais ir vidējais variants. Varam piedāvāt arī ātrumu 500 Mbit/s, tehnoloģiski iespējams pat ātrums 1 Gbit/s. Kad parādīsies lietojumi, kas prasa tik lielu interneta ātrumu, Lattelecom nebūs problēmu to piedāvāt. Japānā un Dienvidkorejā pieejams optiskais internets ar ātrumu viens, divi un pat 10 Gbit/s. Bet tas vajadzīgs tikai „megalietotājiem” - īpaši lielām mājas lapām, kam ir daudz lasītāju, vai, piemēram, interneta videokamerai, kurai vienlaikus pieslēdzas daudzi skatītāji. Failu apmaiņai peer to peer pietiek ar 100 – 200 Mbit/s, pat ar rezervi.
Aplūkosim 3 - 4 cilvēku ģimeni, kas savā dzīvoklī vai mājā aktīvi lieto modernās tehnoloģijas. Pie interneta pieslēgts viens stacionārais dators, ar bezvadu rūtera (tīkla maršrutētāja) palīdzību internetam pieslēgtas vairākas mobilās ierīces, piemēram, portatīvais dators, iPad planšetdators, viedtelefons. Ģimenes locekļi darbojas portālā draugiem.lv, lejupielādē mūziku, skatās videoklipus, augšupielādē ceļojuma fotogrāfijas... Šādā gadījumā optiskais internets ir labākais risinājums – datu pārraides ātrums ir liels, visi var darboties vienlaicīgi, un interneta ātrums un stabilitāte no šādas vienlaicīgas darbošanās necieš.
Un kā tas viss attīstīsies? Mūs gaida e-medicīna, kad cilvēki varēs vērsties pie ārsta, neizejot no mājām; e- izglītība, kad lielākā daļa apmācību un eksaminācija notiks mājās ar interneta starpniecību. Pieņemas spēkā informatīvā izklaide infotainment. Uzliekot virtuālās brilles, varēs „aizbraukt”, piemēram, uz Romu, nepieceļoties no dīvāna. Arvien pieprasītāki kļūst privātās drošības risinājumi caur internetu – mājas apsardzes pieslēgums, videonovērošana. Mākoņdatošana jeb Cloud Computing ļaus personīgo un biznesa informāciju izvietot drošos interneta serveros, kuriem autorizēts lietotājs varēs piekļūt no jebkuras zemeslodes vietas. Jo ātrāks internets, jo ātrāk būs iespējams piekļūt saviem datiem. Te ir nākotne.
Kā turpmāk attīstīsies Lattelecom optiskā interneta tīkls?
Pie 400 tūkstošiem aptverto mājsaimniecību neapstāsimies. Protams, Lattelecom šobrīd izbūvē infrastruktūru tur, kur tam ir ekonomiskais pamatojums, taču mēs esam izvirzījuši principu, ka optisko internetu var iegūt katrs. Mūsu mājas lapā iespējams balsot, lai paātrinātu optisko kabeļu ievilkšanu konkrētā vietā. Var arī pieprasīt individuālu pieslēgumu, tad Lattelecom rēķinās, cik tas ir izdevīgi un kāds ir nepieciešamais līdzfinansējums no lietotāja puses. Starp citu, ēkas, kas aprīkotas ar modernu 21. gadsimta infrastruktūru, tai skaitā optisko internetu, piemēram, Francijā un Itālijā, ir par 5 – 10% vērtīgākas nekā tās, kurās šādas infrastruktūras nav, arī mūsu pašmāju nekustamo īpašumu eksperti to atzīst, tāpēc arī līdzfinansējuma pieprasījumiem ir tendence pieaugt .
Protams, par optiskā interneta pieejamību mazāk apdzīvotās vietās atbildība būtu jāuzņemas valstij, jo komercuzņēmumiem šādās vietās nav iespējams atpelnīt investīcijas. Starp citu, to nosaka arī Eiropas Komisijas nesen pieņemtā Digital agenda 2020, kas paredz, ka līdz 2020. gadam katram eiropietim jānodrošina piekļuve platjoslas internetam. Šāda prasība nav pašmērķīga – ātrs internets ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem gan cilvēku personiskajai, gan uzņēmumu, gan arī valstu konkurētspējai. Eiropa vēlas būs pasaulē konkurētspējīgs reģions, tādēļ arī Latvijai nekavējoties jāsāk domāt, kā šo plānu realizēt.
