Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Svētā Krēsla Valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins  (no kreisās) un Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks lekcijas laikā LU Lielajā aulā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Mediju un mārketinga centrs.
Svētā Krēsla Valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins (no kreisās) un Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks lekcijas laikā LU Lielajā aulā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Mediju un mārketinga centrs.
Svētā Krēsla Valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins  (no kreisās) un Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks lekcijas laikā LU Lielajā aulā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Mediju un mārketinga centrs. Svētā Krēsla Valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins lasa lekciju "Pasaules un cilvēka redzējums enciklikā “Laudato Si"". Foto: Toms Grīnbergs, LU Mediju un mārketinga centrs. Pēc lekcijas Svētā Krēsla Valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins parakstās Latvijas Universitātes Viesu grāmatā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Mediju un mārketinga centrs.
AKTUĀLI! Latvijas vadošie filosofi: kardināls Parolins uzsver nozīmīgākos sabiedrības izaicinājumus
Guntis Rozenbergs, LU Mediju un mārketinga centrs
13.05.2016

Svētā Krēsla Valsts sekretāra Viņa Eminences kardināla Pjetro Parolina Latvijas Universitātē nolasīto lekciju "Pasaules un cilvēka redzējums enciklikā “Laudato Si"" atzinīgi vērtē Latvijas filosofi LU profesori - Maija Kūle un Igors Šuvajevs. Enciklikā uzsvērts šim laikam nozīmīgākais filozofiskais komplekss.

LU Lielajā aulā pāvesta Franciska apkārtraksta “Laudato Si” jeb “Esi slavēts” tulkojuma latviešu valodā atvēršanā kardināls Parolins uzsvēra, ka cilvēce nav zaudējusi spēju veidot kopējās mājas, ka ir jāatjauno visu veidu dabiskais līdzsvars, jātiek pāri vienaldzībai pret dabu un kultūrai pāri nodarīto.

Kardināls akcentēja, ka pāvests savā apkārtrakstā aicina kristiešus, ticīgos, visus pasaules iedzīvotājus uzņemties atbildību par apkārt notiekošo un mainīt savu dzīvesveidu, kas noved pie nabadzības un rada šķēršļus pilnveidei.

Mūs pārņem patēriņa kultūra, radām lietas, kas ātri pārvēršas atkritumos. Enciklikā teikts, ka ekoloģiskās krīzes cēloņi izriet no ētikas, garīgo normu krīzes sabiedrībā. “Tas nebūt nav viegls uzdevums būt par līdzsvara sargātāju,” teica kardināls Pjetro Parolins. “Bet, neieaudzinot ētikas normas, cilvēki var izvēlēties dzīvesveidu ar graujošām sekām.” 9. paragrāfā pāvests citē patriarhu Bartolomeju un aicina pāriet no patērēšanas uz dāsnumu.

Skaidrojot encikliku, kardināls Parolins uzsvēra, ka īpaša uzmanība ir ģimenei, kas iemāca būt iejūtīgam. “Ģimene iemāca lūgt, nevis pieprasīt. Ģimene iemāca valdīt pār dusmām un alkatību”.

Par Latvijas kontekstā visbūtiskāko pāvesta  apkārtrakstā  “Esi slavēts” LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Igors Šuvajevs  uzskata norādi uz nepieciešamību mājot, prast mājot. 

“Ne tikai latviešu valodā, bet arī citās valodās ir tāds brīnišķīgs teiciens  - cilvēkam nav viss kārtībā, ja nav viss mājās…,” spilgts savos izteikumos ir I. Šuvajevs. “Un tāpēc par to mājošanu varbūt vajadzētu padomāt arī tādā nozīmē.”

Filosofe, LU profesore Maija Kūle par svarīgāko pāvesta apkārtrakstā “Esi slavēts” uzskata to, ka viņš uzmodelējis četrus  attiecību veidus – attiecības ar Dievu, attiecības ar kaimiņu, attiecības ar sevi  un pēc tam – attiecības ar dabu. “Kardināls vairāk izstāstīja par ceturto attiecību veidu,” saka M. Kūle. “Ekoloģija filosofiem vienmēr bijusi svarīga lieta. Mēs paši arī kopā ar itāļiem nodarbojamies ar ekofenomenoloģiju – ekoloģija kā sakārtota mājasvieta – ne tikai dabā, bet arī  - savā galvā.”

“Man patīk šis filozofiskais komplekss kopumā, it īpaši attiecības ar kaimiņu,” uzsver filosofe Maija Kūle. “Vārds “kaimiņš” jātver ļoti plašā nozīmē – kaimiņība. Padod roku, bet varbūt tu padod roku teroristam, nelietim, un tu esi ar savu atvērto sirdi iekritis lielā bedrē, jo tavs kaimiņš nav izrādījies tāds, kādu viņu iztēlojies?… Ir jābūt tomēr kaut kādai dziļākai saprašanai, savstarpējam kontaktam, lai novērtētu šīs vērtības un ietu kopā, un turpinātu pārliecināšanu, kas mums ir un nav pieņemams. Par to šodien gan runa nebija…”

“Mēs kā filosofi priecājamies, ka enciklikā  priekšplānā iznāk Svētais Asīzes Francisks, kas ir arī mūsu mīļais filosofs,” pauž M. Kūle. “Man interesē katoļu filozofija. Modernisti. Jo katoļu aprindās ir ļoti daudz augsta ranga universitātes. Katolicisms ir interesants ar racionalitātes modelēšanu. Ar to, kas nāk no Svētā Akvīnas Toma  - ar apziņas intensionalitātēm, ar jēgu meklējumiem.”

Filosofe Maija Kūle nedomā, ka kristīgās baznīcas loma un vieta šodienas pasaulē ir ļoti spēcīga. “Ir postmodernā sabiedrība un patērētāju kults, ko dzirdējām arī kardināla pieminētu. Reliģija ļoti velk uz tādu privātu lietu. Arī Latvijā tas notiek. Tu privāti vari izvēlēties. Protams, tiem, kas ir konfesionāli audzināti no mazotnes vai beiguši katoļu skolas, pamati ir stingrāki. Bet mēs redzam Latviju pilnu ar jauniem reliģiskiem virzieniem, ar sektām, ar lietām, kas ir savītas ar biznesu, pat lien politikā ar’, un protams, arī ar neeiropeiskiem virzieniem… Reliģijā ir plurālisms, kas neved tikai taisnā līnijā uz priekšu – uz kaut ko labu. Ir ļoti liela daudzveidība.”

Vaicāta, vai katolicisms ved uz labu, Maija Kūle teic:Kad lasu lekcijas studentiem, vienmēr pieminu Akvīnas Tomu. Akvīnas Toms no filosofu, no teoloģijas viedokļa ir augstākā kvintesence. Pēc Toma filozofija Eiropā vairāk aiziet pa Dekarta, Kanta ceļu… Bet Akvīnas Tomā ir uzbūvēta milzīga pasaules harmonija. Un tā nav nieka lieta. Tā nav tikai iedziļināšanās cilvēku subjektivitātē, kas modernajai pasaulei tagad liekas forša un vajadzīga lieta, bet pasaules tvērumā – tā ir liela harmonija. Un tas ir ļoti labi!”

Svētā Krēsla Valsts sekretārs Viņa Eminence kardināls Pjetro Parolins vizītes Latvijā laikā 12. maijā viesojās LU ar lekciju "Pasaules un cilvēka redzējums enciklikā Laudato Si"".

Lekcijas LU laikā tika akcentēts, ka Svētā Krēsla misija ir diplomātija un ka pirmais diplomāts ir pāvests. “Vatikāns ceļ tiltus, veido tikšanās vietas, lai cilvēki var sadarboties. Jācenšas veidot plurālisma pasauli. Mūsu misija ir runāt ar visiem.”