Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Starptautisks un starpdisciplinārs simpozijs “Māli un Keramika”
Anna Trubača-Boginska
28.01.2016

Latvijas Universitātes (LU) 74. zinātniskās konferences un Valsts pētījumu programmas (VPP) Nr. 2014.10-4/VPP-6/4 projekta ietvaros pirmo reizi tiek organizēts starptautisks un starpdisciplinārs simpozijs “Māli un Keramika”, kas norisināsies 2016. gada 28. un 29. janvārī LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas ielā 1, Rīgā).

Māli un mālu izmēra daļiņas ir visizplatītākie nogulumi zemes virskārtā, ar tiem saistām gan pirmo dzīvības formu izcelšanos uz zemes, gan sedimentaloģiskos aspektus, iežu dēdēšanu un paleoklimatu, kā arī to plašo pielietojumu senatnē un mūsdienās. Mālu plašais pielietojums: medicīnā, pārtikas rūpniecībā, biomateriālos un nanomateriālos, kā arī plaša veida keramiskajos izstrādājumos u.c., to nozīmīgā loma augsnes auglībā un būvgrunšu stabilitātē, nosaka to plašo pētījumu spektru.

Domājams, ka mālu dažādā daba – struktūru un ķīmiskā sastāva īpatnības, gan to fizikālmehāniskās īpašībās, un to plašais pielietojums ir galvenais iemesls, kādēļ tie tiek plaši pētīti gan fizikā, ķīmijā, medicīnā, bioloģijā, ģeoloģijā, agronomijā, materiālzinātnēs, arheoloģijā, planetārajās zinātnēs un citās saistītās zinātņu nozarēs.

Simpozija mērķis ir pulcēt dažādu zinātnisko jomu pārstāvjus, kas ir saistīti un pēta mālus un/vai māla izmēra daļiņas. Rezultātā veicinot jaunu redzējumu un dažādu sfēru pētnieku mijiedarbību nākotnē un savstarpēju starpdisciplināru pētījumu attīstību mālu un ar tiem saistītos pētījumos, lai to sekmētu simpozija laikā tiks atvēlēts īpašs laiks savstarpējām diskusijām un pētnieku pieredžu apmaiņai.

Visi interesenti ir mīļi aicināti!

Simpozija darba valodas latviešu un angļu. Savu dalību simpozijā var pieteikt sūtot aizpildītu dalībnieka anketu (skat. 1.pielikums) simpozija organizētājiem uz e-pastu: ilze.vircava@gmail.com. Tēžu iesūtīšanas beidzamais datums š.g. 15. decembris. Tēžu noformēšanas noteikumi  (skat. 2. pielikums).

Līdz 2016. gada 15. janvārim ir iespējams iesniegt zinātniskos rakstus par minētajām tēmām simpozijam veltītam rakstu krājumam, kas tiks publicēts Zinātnisko rakstu sējumā (kolektīva monogrāfija).

Rakstu noformēšanas noteikumi (skat. 3. pielikums).

Simpozija programma tiks izsūtīta un publicēta LU mājaslapā janvāra sākumā!

Iepriekšēji pieteiktās simpozija tematiskās sesijas un vadītāji:

S1. Mālu ģeoloģija

Sesijas vadītāji: Dr. geol. Austra Stinkule (LU) un Asoc. Prof. Ģirts Stinkulis (LU)

Māli un mālaini ieži ir visai izplatīti un aizņem nozīmīgu vietu Baltijas reģiona ģeoloģiskajā griezumā. Tie ir tikuši pētīti, tomēr pētījumu apjoms ir gājis mazumā un tā paaugstināšanai būs vajadzīgi daudzi gadi. Tādēļ ir nepieciešama diskusija par mālu ģeoloģijas pētniecības zinātniskām prioritātēm, perspektīvākajiem pētījumu virzieniem. Minētais attiecas uz pētījumu priekšmeta, pētniecības metožu un datu apstrādes tehnoloģijām un diskutējams plašākā kontekstā.

S2. Dēdēšanas procesi

Sesijas vadītāji: Dr. geol. Agnese Kukela (LU) un Dr.sc.ing. Kaspars Bondars (RTU)

Iežu, minerālu, būvkonstrukciju un artefaktu dēdēšana, korozija, fizikālķīmiskās izmaiņas ir plaši noritoši procesi dabā. Šo procesu pētījumi aptver gan pētījumus uz Zemes, gan iesniedzas planetārajās sistēmas. Tiem ir liela fundamentāla un praktiska nozīme. Ar šiem procesiem saistās dažādi ģeoķīmiskie un bioķīmiskie procesi, kā rezultātā veidojas dažādi dēdēšanas produkti, tai skaitā jauni minerāli un to resursi. Šajā sesijā mīļi aicinām piedalīties ikvienu, kas saistīts ar dēdēšanas procesu un to produktu izpēti jebkurā mērogā un izteiksmē.

S3. Māli augsnē un nogulumos

Sesijas vadītājs: Dr. geol. Ilze Vircava

Augsne ir viens no nozīmīgajiem dabas resursiem. Tā ir dinamiski vide, kurā mijiedarbojas zemes virsmā un zeme virskārtā noritošie procesi, tajā norit ūdens un dažādu ķīmisko elementu aprite un tā ir nozīmīga vide daļai dzīvo organismu.  Māliem augsnēs ir principiāla loma ģeoķīmisko un bioķīmisko ciklu norisē, tie aktīvi piedalās fizikālķīmiskajās reakcijās ar mikroelementiem, dažādām barības vielām un organiskajām vielām, gāzēm kā arī ietekmē vides piesārņojuma noturību un transportu. Sesija ir veltīta plašam tematiku klāstam, kas skar vides mineraloģiju, barības vielu apriti, lauksaimniecisko un cita veida piesārņojuma izkliedi un transportu, u.c., t.sk. radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu.

S4. Māli vides tehnoloģijās un vides attīrīšanā

Sesijas vadītājs: Dr. Biol. Olga Mutere (LU) un Dr. geol. Juris Burlakovs (Linneja Universitāte, Zviedrija)

Vides piesārņojums ir pieaugoša problēma visā pasaulē, tādēļ tiek ieguldīti lieli zinātniskie resursi, pētot efektīvas un lētas tehnoloģijas vides attīrīšanā. Māli ir salīdzinoši lēts un plaši izplatīts dabas resurss, kam piemīt augstas sorbcijas un jonu apmaiņas īpašības, tādēļ māli ir ar augstu izmantošanas potenciālu dažādu piesārņojumu lokalizēšanā/likvidēšanā un jaunu vides materiālu radīšanā. Sesija veltītu jaunākajiem pētījumiem mālu/mālu minerālu, slāņaino silikātu, modificētu un nemodificētu mālaino, sīkgraudaino materiālu izstrādei vides tehnoloģijās.

S5. Mālu ģeoloģijas lietišķie aspekti

Sesijas vadītāji: Dr.geol. Daiga Pipira (VVMA) un Mg. geol. Daiga Tirzmale (AS “Lode”)

Māli un mālus saturoši ieži ir visai plaši izplatīti derīgie izrakteņi un būvgruntis. To noderību un vērtību nosaka ne tikai mālu īpašības, bet arī ieguves un pārstrādes izmaksas, tehnoloģijas, kā arī visai mainīgais māla keramikas patēriņa tirgus. Sesijā paredzēts apskatīt šos jautājumus, kā arī netradicionālus mālu izmantošanas veidus un inženierģeoloģiskos aspektus mālaino grunšu pētījumos.

S6. Mālu minerālu un citu slāņainu materiālu struktūru pētījumi

Sesijas vadītāji: Mg.sc.ing. Līva Dzene (Puatjē Universitāte, Francija) un Dr.phys. Anatolijs Mišņevs (OSI)

Dažādu analītisko metožu attīstība tādu kā XRD, TEM, XAS, u.c. ir ļāvusi pilnīgāk un detalizētāk izprast mālu minerālu struktūras. Šajā sekcijā aicinām pieteikt referātus, kas saistīti ar slāņaino materiālu struktūru pētījumiem. Sesija atvērta ne tikai mālu, bet arī citu slāņaino materiālu oksīdu, hidroksīdu u.c. struktūru pētījumu izklāstām. Tie var būt saistīti gan ar kādas konkrētas metodes iespēju izpēti, gan ar dažādu metožu kombināciju noteiktas struktūras jautājumu risināšanai.

S7. Porainā keramika, Biokeramika un Nanostrukturēta keramika

Sesijas vadītāji: Dr.sc.ing. Agnese Stunda-Zujeva (RTU) un Dr.sc.ing. Ruta Švinka (RTU)

Māla keramika ir tikai neliela daļa no keramikas materiālu plašā diapazona, kurā izceļami pētījumi, kas saistīti ar jauno tehnoloģiju un produktu izstrādi, jo īpaši attiecībā uz poraino keramiku, biokeramiku, nanostruktūrēto keramiku – jomas, kurās Latvijas pētniekiem ir panākumi un augstvērtīgi zinātniski rezultāti. Sesijā iecerēts diskutēt par sasniegto, kā arī perspektīviem pētniecības virzieniem nākotnē.

S8. Māli un minerāli farmācijā, medicīnā un kosmētikā

Sesijas vadītāji: Dr.sc.ing. Inga Dušenkova (RTU) un Mg.chem. Anna Trubača-Boginska (LU)

Medicīnā māli lielākoties tiek izmantoti modificēti, arī kā kompozītu materiāli vai izmantojot sorbcijas un citas raksturīgas mālu īpašības. Lai arī pielietojuma spektrs ir visai plašs, tie ir izteikti nišas produkti vai tikai eksperimentālas izstrādnes, kas iezīmē pētījumu lauku. Diskusijas tiek gaidītas par perspektīviem pētniecības virzieniem gan organomālu, farmācijas, kosmētikas u.c. izpētes jomās, kur salīdzinoši īsā laikā ir iespējams sasniegt augstvērtīgus rezultātus un iegūt jaunus produktus.

S9. Keramikas kompozītmateriāli un pārklājumi

Sesijas vadītājs: Dr.Sc.ing. Ingunda Šperberga (RTU)

Kompozītmateriāli tiek radīti, lai iegūtu materiālu ar tam piemītošām unikālām īpašībām, tos izgatavo no diviem vai vairāk materiāliem, parasti viens no tiem ir ar ievērojami atšķirīgām īpašībām. Šajā sesijā aicinām piedalīties pētniekus, kas strādā ne tikai ar keramikas, bet arī metāla un polimēru matrices kompozītiem u.c. kā arī dažāda veida pārklājumiem.

S10. Māli un māla keramika arheoloģijā un vēstures pētījumos

Sesijas vadītāji: Mg. Math. Līga Zariņa (LU) un Mg. hist. Baiba Dumpe (Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs)

Māla keramika ir viens no senākajiem cilvēka veidotajiem materiāliem, un keramikas izstrādājumi jutīgi norāda uz zināšanu un prasmju izmaiņām secīgi apzinot arheoloģiskās kultūras. Arī mālu un dabīgo dzelzs oksīdu izmantošana pigmentu ieguvē ir plaši zināma no cilvēku vēstures pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Ne mazāk informatīvi ir paši māli un mālu minerāli, kas palīdz ieskatīties senatnes klimatiskajos apstākļos. Līdz ar to keramikas artefakti, dabīgie pigmenti un mālu minerāli ir visai informatīvi un izmantojami senvēstures un vēstures pētījumos, tomēr pētniecības metodes joprojām ne vienmēr ir pietiekoši mūsdienīgas un norāda uz visai būtisku "pārrāvumu" starp zināšanām eksaktajās un humanitārās zinātnēs. Sesijā iecerēts diskutēt par keramikas, dabīgo pigmentu un mālu pētniecības analītiskajām metodēm un problēmjautājumiem arheoloģisko atradumu izpētē un restaurācijā.


Uz tikšanos pirmajā starptautiskajā un starpdisciplinārajā simpozijā “Māli un Keramika”!