LU profesore Dr.psych. Malgožata Raščevska

Otrdien, 26.aprīlī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē (PPMF) plkst.16.00 B-6. auditorijā būs tikšanās ar fakultātes dekāna amata pretendenti - profesori Dr.psych. Malgožatu Raščevsku.

Profesores, Dr.psych. MALGOŽATAS RAŠČEVSKAS CV (Curriculum Vitae)

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes darbības novērtējums un attīstība, turpmākās vadības programma 2016.-2020. gadam

Sagatavoja pretendente konkursam uz fakultātes dekāna amatu: prof., Dr.psych. Malgožata Raščevska
Pagrieziens uz nākotni
Vērojot, kā mainās un attīstās Latvijas izglītības sistēma, brīžiem liekas, ka dominē pārliecība – viss ir atkarīgs no materiālās pasaules un pieejamiem resursiem. Mēs gan „treknajos”, gan “nabadzīgos” gados akadēmiskā personāla sēdēs bieži saskārāmies ar vienu globālu „it kā” mūsu darbību limitējošu problēmu – līdzekļu trūkumu. Un arī šodien šo līdzekļu atkal ir mazāk nekā iepriekš. Bet vai tiešām kvalitātes izmaiņu galvenais rosinātājs ir nauda? Pētījumi vadības zinātnēs un organizāciju psiholoģijā gan saka, ka jebkuras pārmaiņas vispirms ir labi izplānots projekts, kur vadītājs, palīdzot īstenot katra darbinieka personiskos akadēmiskās izaugsmes mērķus, spēj līdztekus ieinteresēt un iesaistīt visus darbiniekus kopīgo mērķu definēšanā, apspriešanā, virzībā uz mērķi, pārraudzībā un gandarījuma pārdzīvošanā, kad mērķis ir sasniegts. Un sākotnēji tam visam ir vajadzīga tikai mūsu visu emocionāla un intelektuāla iesaiste – pozitīva sadarbība un kritiska domāšana par to, ko un kā mēs vēlamies darīt. Tātad pagrieziens uz nākotni vispirms nozīmē atgriešanos pie produktīvām akadēmiskām diskusijām, mūsu potenciāla apzināšanos, ka fakultātes starpdisciplināritāte un koordinēta, uz skaidriem mērķiem virzīta sadarbība ļaus veiksmīgi atrisināt fakultātes akadēmiskās izaugsmes izaicinājumus. Lai sekmīgi veicinātu dažāda vecuma cilvēku attīstību Latvijā, ir nepieciešama spēcīga, uz izglītības sistēmas attīstību orientēta akadēmiska institūcija, kas konsolidē prātus no vairākām zinātnēm – pedagoģijas/izglītības, psiholoģijas, valodniecības, dabaszinātnēm, informātikas, komunikāciju un citām zinātnēm, un arī mākslas jomas, piedāvājot visnovatoriskākos risinājumus. Jau šodien Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte (PPMF) vairāk apzinās šo savu unikālo, gadiem veidojošos starpdisciplinaritāti un ar to saistīto misiju un atbildību – būt par fakultāti, kurai jāmēģina citā līmenī integrēt LU iekšējos un ārējos intelektuālos, profesionālos un finansiālos resursus, lai nodrošinātu modernākas un inovatīvākas izstrādes izglītības sistēmā un ārpus tās, veltītus cilvēku attīstībai Latvijā. Kaut no malas var likties, ka fakultāte pēc darbības jomu un programmu sastāva ir diezgan raiba, tomēr tā visvairāk atbilst nākotnes starpdisciplināras institūcijas modelim un daudzās pasaules universitātēs tādas fakultātes ir (saistītas ar cilvēku izpētes un izglītības zinātnēm un arī mākslu). Kritiski vērtējot pašreizējās mūsu fakultātes stiprās un vājās puses, jāatzīst – lai mēs vairotu visas izglītības potenciālu un pašu studentu profesionālo varēšanu, mums pašiem vēlams mainīties un meklēt iekšējus, vispirms intelektuālos, resursus kopīgo mērķu uzstādīšanai un sasniegšanai, t.i., apzinoties, ka katra fakultātes darbinieka fokusēšanās uz individuāliem profesionāliem sasniegumiem ir tikai daļa no akadēmiskās darbības kopīgā scenārija. Pašlaik ir pienācis laiks, kad individuālos attīstības mērķus vēlams samērot ar fakultātes kopīgo misiju, kurai priekšā stāv 4 lieli izaicinājumi. 1) Jaunā skola: IZM plāno skolās ieviest jaunos mācību standartus, balstītus 21. gadsimta kompetencēs un prasmēs.  Kā mēs iesaistīsimies šajā darbā ? Mums noteikti jācenšas panākt, lai jaunievedumi skolā tiktu īstenoti pēc iespējams mūsdienīgākā veidā, lietojot novatoriskākās pieejas, kas atbilst pirmrindas zinātnes atziņām. Tā ir svarīga mūsu ārējā misija. 2) Jauna veida augstākā izglītība LU. Jau pašlaik LU uzsākta sagatavošanās studiju virzienu atkārtotai akreditācijai, kas notiks 2019. gadā un kas paredz pāreju uz programmu rezultātu kartēšanu, to skaidrāku definēšanu. Vai fakultāte spēj piedāvāt efektīvus risinājumus studiju vides uzlabošanai LU? Jā, īpaši, ja turpināsies veidoties ciešāka sadarbība pedagogiem ar psihologiem, lai piedāvātu ne tikai modernākas didaktiskās metodes un vides pārveidojumus, bet arī citādāku izpratni par cilvēka iespējām mainīties, radot viņam psiholoģiski piemērotākus apstākļus. 3) Starptautiski daudz nozīmīgāka pētniecība: Drīz vien sāksies jauns ESF finansētu zinātnisko projektu konkurss 2014.-2020. gadam. Vai mēs spēsim konsolidēt mūsu pētniecību tā, lai īstenotu izglītībai un sabiedrībai nozīmīgus projektus un to rezultāti gūtu plašāku rezonansi starptautiskos zinātniekos izdevumos? Modernizējot mūsu zinātniskās darbības organizāciju, mēs noteikti to paveiksim. 4) Jaunā fakultātes programmu struktūra. Drīz (pēc 4-5 gadiem) PPMF pārcelsies uz jaunām telpām Torņkalnā, kas pavērs jaunas sadarbības iespējas ar humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvjiem.  Centīsimies līdz tam laikam paspēt izveidot racionālāku programmu struktūru, piemērotu ne tikai skolotāju, psihologu, mākslas pārstāvju modernām studijām, bet arī ārvalstu studentiem un vairāk atbilstīgu darba tirgus vajadzībām! Līdztekus zinātniskās pētniecības stiprināšanai, tas ir tikpat svarīgs fakultātes attīstības jautājums. [..]
Kā sasniegt plānotos mērķus:
  • Respektējot fakultātes jebkuras struktūrvienības attīstības redzējumu un, intensīvi strādājot pie nepieciešamo pārmaiņu idejām, sadarbojoties un meklējot mūsu fakultātes nozarēm efektīvākus risinājumus. Starpdisciplinaritātes saglabāšana ir ļoti būtiska. Tikai tā!!! Tāda pieeja un process vairos kolēģu kreativitāti un apmierinātību ar darbu!
  • Jau tūlīt uzsākt radošu darbu pie programmu gatavošanas nākamai virzienu akreditācijai, pārdomāti un nesasteigti optimizējot programmu struktūru (ievērojot Latvijas skolu vajadzības pēc kvalificētiem skolotājiem visdažādākās jomās), uzlabojot kvalitāti un gudri papildinot fakultāti ar jaunām programmām.
  • Aktīvāk sadarboties ar IZM, lobēt modernāku tehnoloģiju un vienlaikus arī jaunāko audzināšanas paņēmienu ieviešanu skolās, tādas nākotnes skolas veidošanu, kas ir ļoti labvēlīga skolēna attīstībai.
  • Veicināt psiholoģijas popularitāti un Latvijā veikto pētījumu rezultātu pielietošanu praksē.
  • Stiprināt fakultātes zinātnieku sasaisti un organizatorisko struktūru, starptautisko sadarbību un arī specializāciju pētījuma un pēc pētījuma etapu realizēšanā, veicināt lielo projektu piesaisti.
  • Uzturēt ciešu saikni ar fakultātes studentiem studiju kvalitātes jomā un izveidot ilglaicīgu sasaisti ar fakultātes absolventiem.
  • Piesaistīt ārvalstu universitātēs studējošos, kas absolvējuši fakultātes attīstībai aktuālas programmas.
  • Vairāk iesaistīt fakultātes docētājus starpdisciplinārās darba grupās, konkrētu fakultātes problēmu risinājumu meklējumiem.
  • Lielāku laiku fakultātes Domē veltīt zinātnisku, stratēģisku un taktisku attīstības jautājumu lemšanai, iepriekš jautājumus izdiskutējot darba grupās, stiprinot sadarbību starp kolēģiem.
  • Aktīvi sadarboties ar LU vadību un citām fakultātēm, veicināt visu kopīgo attīstību. Darbā vairāk balstīties uz mūsdienu organizāciju un vadības psiholoģijas teoriju un praksi.
  • Uzklausīt un koordinēt arī fakultātes neakadēmisko personālu, uzlabojot viņu darba apstākļus un iesaisti viņu pašu radošo ieceru īstenošanā.
Ceru, ka 2020. gadā mēs daudz labāk īstenosim savu misiju un dosimies uz jaunajās LU telpām Torņkalnā ar novatoriskāku saturu un būsim daudz prasmīgāki pārmaiņu ieviešanā, jo pasaule mainās nepārtraukti. Ar visu prof. M.Raščevskas Fakultātes attīstības programmu varat iepazīties ŠEIT (izdrukas versija).

Dalīties