Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Notiks kosmosa pētījumiem veltīts Zinātnes kafejnīcas pasākums
Ligita Liepiņa, LU Akadēmiskais departaments
16.04.2015

Ceturtdien, 16.aprīlī, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes kafejnīcā (Raiņa bulv. 19) notiks kosmosa pētījumiem veltīts Zinātnes kafejnīcas pasākums „Mēness - mūsu līdzgaitnieks”.

Pasākums tiešraidē būs skatāms LU portālā.

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Tā attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu.

Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no tās, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Zinātnes kafejnīcā Dr.Chem. Jāņa Jaunberga tēma būsMēness mūžīgās gaismas virsotnes”  Ilgonis Vilks skaidros  Mēness ietekmi uz Zemi -  ”Mēness un paisumi un bēgumi – plūdmaiņas. Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis  stāstīs par to vai dzīvnieki ir mēnessērdzīgi, bet Bioloģijas fakultātes profesors Ģederts Ieviņš  - par tēmu „Augi un mēness”.

Pasākumu vadīs Dr. Juris Šteinbergs