Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Politologs nenozīmē vien to, ka cilvēkam obligāti ir jābūt deputātam
Aija Rozenšteine, LU SZF Ārējo sakaru koordinatore
08.07.2010

Intervija ar Valteru Frīdenbergu, kurš šogad ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē, aktīvi darbojas lielās politikas laukā, ir pazīstams mūziķis („Putnu Balle”, Eirovīzijas dziesmu festivāls utt.) un vada LTV 7 raidījumu SeMS.

Dzimis 1987. gadā;
2007. gadā beidzis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju;
2007. gadā iestājies LU SZF Politikas zinātnes nodaļā;
2010. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē.

Valter, kad un kādēļ tu saprati, ka vēlies studēt politikas zinātni?
Ja godīgi, tad to sapratu pat ļoti spontāni, jo sākotnēji, reģistrējoties studijām, mana izvēle bija studēt ekonomiku, jo biju beidzis matemātikas skolu ar ekonomikas novirzienu, it kā loģisks turpinājums. Tomēr pēdējā reģistrācijas dienā es sapratu, ka nevēlos būt ekonomists, ka mani interesē valsts pārvalde un ar to saistītās nozares, tādēļ nolēmu pārreģistrēties un kā pirmo izvēli minēju tieši politikas zinātni.

Lūdzu, pastāsti, ja vien atceries, par iestāšanās procesu Latvijas Universitātē.
Iestāšanās process ir gaužām vienkāršs, tikai jāaizpilda pāris dokumenti, labi jānokārto eksāmeni un jau septembrī ir iespēja sēdēt fakultātes solos un klausīties, kā pasniedzēji cenšas jaunajos studentos „ievietot” informāciju un zināšanas.

Jau pirms iestāšanās LU tu biji pazīstams jaunais mūziķis. Kādas bija tavu kursabiedru, pasniedzēju attieksmes pret tevi? Ja bija kāds īpašs vai dīvains gadījums, lūdzu, pastāsti par to.
Ir liela atšķirība tajā kā tu pats sevi pasniedz. Es nekad neesmu izturējies kā zināma persona, kurai deguns mākoņos. Pozicionējot sevi kā vienkāršu jaunieti var sasniegt daudz vairāk, tieši attiecībās ar studiju biedriem un pasniedzējiem. Jābūt vienkārši aktīvam. Pašā sākumā mēs bijām divi zināmi mūziķi mūsu kursā, otrs bija Andris Sējāns no Cosmos, un jau pirmajā dienā mēs ar Andri un vēl trim kursa biedriem izveidojām grupiņu, kas turpmāko laiku arī mācījās, atpūtās kopā.

Tev ir daudz un dažādas intereses un aizraušanās, kā tu spēji savu dinamisko dzīves ritmu savienot ar veiksmīgu studiju procesu? Varbūt tev ir kādi ieteikumi.
Ir daudzi „knifiņi”, kas noder mācību procesā, bet tie lai paliek noslēpumā, citādāk es iegāzīšu vēl kādu studentu, kas izmantos tās pašas metodes, bet varu galvot – nekas pretlikumīgs tur nav. Galvenais ir klausīties lekcijas un piedalīties semināros, respektīvi, apmeklēt nodarbības, tad pārējais kļūst daudz vienkāršāks, daudz mazāk laika jāpavada pie mācībām ārpus skolas. Un – jāplāno savs laiks, kā arī jāizvērtē savas spējas, lai sekmīgi šo laiku varētu saplānot, tad viss izdosies.

Tagad tu esi ieguvis bakalaura grādu. Ko tu domā par politologa profesiju? Kādas ir šādas izglītības ieguvuša cilvēka nākotnes izredzes darba jomā?
Darba joma ir tiešām plaša, jo politologs nenozīmē vien to, ka cilvēkam obligāti ir jābūt deputātam. Ir daudzas valsts un privātās iestādes, kuras labprāt savās rindās redz politologus, jo politoloģija nav tikai mācība par to, ko dara politiķi, bet gan tā ietver sevī spēju vadīt procesus, cilvēkus. Tāpat var darboties gan akadēmiskajā lauciņā gan aktīvajā politikā. Man pašam tuvāka ir aktīvā politika un valsts pārvalde, tāpēc iegūtās zināšanas centīšos novirzīt tieši šajā jomā, bet jau tagad var redzēt , ka vairāki mani kursa biedri nodarbosies tieši ar politikas pētniecību un varbūt arī ar manu darbu un nedarbu analizēšanu. Īsāk sakot – iespējas ir tiešām plašas, tikai jāprot tās izmantot.

Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Daļēji uz šo jautājumu jau atbildēju, bet konkrētāk, protams, ka ar laiku iegūšu arī maģistra grādu, jo uzskatu, ka maģistrs ir īstā Augstākā izglītība. Tuvākajos plānos ietilpst arī iegūto zināšanu realizēšana praksē, proti, valsts pārvaldē, bet tieši kurā jomā, tas vēl jāskatās. Noteikti turpināšu arī savu hobiju – mūziku.