Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Konference „Autobiogrāfiskums Aspazijas un Kurzemes rakstnieču tekstos” Jelgavā
Prof. Ieva Kalniņa
24.03.2015

J. Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs kopā ar Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedru 26. martā rīko konferenci „Autobiogrāfiskums Aspazijas un Kurzemes rakstnieču tekstos”.

Aspazijas un Raiņa personību un daiļrades aktualizēšanas, interpretēšanas un pētīšanas pasākumu lielajā puzurī 26. martā pienākusi kārta J. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, kurā notiks konference, kurā tiks pētīti autobiogrāfiski motīvi, notikumi, personas Aspazijas un citu Kurzemes rakstnieču darbos. Tiks skatīta gan Aspazija pie augstāko mācību iestāžu sliekšņa (G. Grīnuma), gan Aspazijas darbības aspekti Latvijas Satversmes sapulcē (Gints Putiķis), gan Aspazijas un Raiņa vietas Jelgavā (Brigita Ducmane). S. Kušnere stāstīs  par aubiogrāfiskajiem motīviem Aspazijas romānā „Rudens laikstīgala”, bet I. Kalniņa par ēdienu A. Brigaderes un Aspazijas bērnības stāstos. M. Grudule ir pētījusi, kā vācbaltiešu rakstnieces redz savu bērnību Kurzemē, Ieva E. Kalniņa savukārt, kāds uz bērnību ir V. Strēlertes skats, bet E. Birzniece raudzīsies uz M. Zālītes romānu „Pieci pirksti” postkoloniālā skatījumā.

Kāpēc Jelgavā notiek konference? Aspazija (Elza Rozenberga) ir dzimusi 1865. gada 16. martā Zaļenieku pagasta „Daukšās” (tā ir Zemgale). Viņa ir mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā un Trīssavienības sieviešu ģimnāzijā (1874–1884). Pēc „Daukšu” māju izputēšanas un neveiksmīgajām laulībām ar M. Valteru Aspazija kopā ar vecākiem pārcēlās uz Jelgavu, kur no 1887. gada līdz 1891. Gadam strādāja gadījuma darbus. Jelgavā dzīvo viņas tuvinieki, un Aspazija atgriežas tur vairākkārt uz īsāku vai garāku laiku, 1897. gadā arī kopā ar Raini.

Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedrai sadarbība ar J. Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju ir pastāvīga, jo Kurzemes un Zemgales rakstnieki ir  bijuši nozīmīgi latviešu kultūras veidotāji. Ir reizes, kad rīkojam starptautisku konferenču  izbraukuma sesijas Jelgavā (A. Brigaderes un G. F. Stendera gadījumā), ir rakstnieki, kurus regulāri daudzina Jelgavā (J. Alunāns, Ā. Alunāns), un tad  piedalāmies arī mēs.

fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/Autobiografisms_Kurzemes_rakstniecu.docx