Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Pl. 14.30 notiks rakstu krājuma „Literatūra un reliģija” atvēršana
Pl. 14.30 notiks rakstu krājuma „Literatūra un reliģija” atvēršana

Salīdzināmās literatūrzinātnes diena HZF. Sarundarbnīca un grāmatas atvēršana
Prof. Ojārs Lāms
23.02.2015

Latvijas Universitātes 73. konferences norišu ietvaros piektdiena, 2015. gada 27. februāris, būtu saucama par salīdzināmās literatūrzinātnes dienu. Dienas garumā Humanitāro zinātņu fakultātē notiks vairāki pasākumi – sarundarbnīca par seno tekstu latviskošanas jautājumiem un rakstu krājuma „Literatūra un reliģija” atvēršana –, kuros aicināti piedalīties valodas, rakstu, domāšanas un ticības krustpunktu un šķērslīniju izpētē ieinteresēti ļaudis.

Latvijas Universitātes 73. konferences norišu ietvaros piektdiena, 2015. gada 27. februāris, būtu saucama par salīdzināmās literatūrzinātnes dienu. Dienas garumā Humanitāro zinātņu fakultātē notiks vairāki pasākumi – sarundarbnīca par seno tekstu latviskošanas jautājumiem un rakstu krājuma „Literatūra un reliģija” atvēršana –, kuros aicināti piedalīties valodas, rakstu, domāšanas un ticības krustpunktu un šķērslīniju izpētē ieinteresētus ļaudis.

Sarundarbnīca par Platona dialogu „Kratils”  un seno tekstu latviskošanas jautājumiem

402. auditorija, plkst 12.00

Latviešu valodas un sengrieķu valodas attiecībām filozofiska teksta tulkojumā būs veltīta sarundarbnīca „Apzināts latviešu valodas lietojums antīko tekstu tulkojumos: ceļš, bezceļš vai neceļš?” Dažādu humanitāro, filoloģisko jomu pārstāvji dalīsies pārdomās, ko rosina aktuālie, jaunus un skaidrus ceļus meklējošie antīko tekstu tulkojumi, kā arī senāku tekstu tulkojumu mantojums. Vārdi ‘darbnīca’ un ‘saruna’ norises apzīmēšanai ir izvēlēti tāpēc, ka norisei par dzinēju izraudzīts konkrēta teksta tulkojuma parauga aplūkojums, pārrunājot gan ļoti noteiktas lietas, atsevišķu jēdzienu latviskojuma sarežģījumus un to risinājumus, gan konkrēta teksta tulkojumā radušos jautājumus sastatot ar citu tekstu uztveri, aplūkojot un izvērtējot plašāku seno un jauno valodu satikšanos dažāda satura tulkotos tekstos.

Teksts, kurš izvēlēts sarunas raisīšanai un darbnīcas gaisotnes radīšanai un uzturēšanai ir valodniecības un humanitārās domas vēsturē nozīmīgais Platona dialogs „Kratils”, kura tulkojumu veicis Latvistikas un baltistikas nodaļas pasniedzējs Mārtiņš Laizāns.

Tulkojuma fragments pieejams šeit

Sarundarbnīcas dalībniekiem iederīgus sarunas veidošanas rīkus varbūt līdzēs rast arī teorētiskās nostādnes, kurās balstīts tulkojums, un kuras izklāstītas M. Laizāna un O. Lāma rakstā „Aristotelis. Rētorika. 21. gs. Latvija.”, kas izlasāms ir šeit

Sarundarbnīcas norises izklāstu skat. šeit 

Rakstu krājuma „Literatūra un reliģija”(sast. I. Kalniņa) atvēršana

402. auditorija, plkst. 14.30

Pēc spraiga darba sarundarbnīcā, kas lielā mērā būs vērsts uz jaunu veikumu rašanos tekstu tulkojumu jomā nākotnē, salīdzināmās literatūrzinātnes kopēji un draugi mierīgā un relaksētā, bet ne mazāk rosinošā gaisotnē varēs atskatīties uz komparatīvistikas gluži svaigu veikumu nesenā pagātnē, kas apkopots zinātnisku rakstu krājumā „Literatūra un reliģija” un kuru ir sastādījusi šīs komparatīvistikas līnijas nenogurstošā attīstītāja Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Ieva Kalniņa. Profesore šo pētniecības līniju kopj, uztur un attīsta jau kopš 2006. gada, katru gadu rīkojot atbilstošas tematikas konferenci un ik pa pāris gadiem atlasītus konferenču materiālus publicējot krājumos. Krājumā ievietotajos rakstos aplūkots plašs reliģijas un literatūras attiecību loks dažādu tautu kultūrā. Arī autoru pulks ir kupls un daudzveidīgs, pārstāvot dažādas jomas, dažādas tradīcijas un dažādas paaudzes. Krājuma vāka noformējumam izmantots attēls no Kurzemes Dziesmu grāmatas, kura iespējamais autors ir Gothards Frīdrihs Stenders. Lielais zinātņu un rakstu vīrs, kuram pērn svinējām 300. gadadienu, savulaik arī bijis nopietns darbinieks literatūras un reliģijas mijiedarbes laukā, tāpēc rakstu krājums „Literatūra un reliģija” veltīts Gotharda Frīdriha Stendera trīssimtgadei.

Visi laipni aicināti!