Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi 2014. gada zinātniskos sasniegumus Latvijā
LU Preses centrs / Latvijas Zinātņu akadēmija
22.12.2014

Latvijas Zinātņu akadēmija ir nosaukusi 2014. gada nozīmīgākos zinātnes sasniegumus Latvijā. Starp tiem arī vairāki Latvijas Universitātes pētnieku darbi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) izsludinātajā ikgadējā konkursā "Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā" piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju un iesniedza 39 pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzinuši divpadsmit  sasniegumus, kas 2014. gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī praktiskajos pielietojumos.

Teorētiskā zinātne

1. Pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā "kvantu paātrinātājā". LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte.

Eksperiments tika veikts Leibnica Hanoveres Universitātē (Leibniz Universität Hannover), piedaloties kvantu sūkņu speciālistiem no Vācijas federālā metroloģijas institūta (Physikalisch-Technische Bundesanstalt, PTB), savukārt teorētiskos pierādījumus un modelēšanu radīja LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas kvantu nanoelektonikas teorijas grupa asociētā profesora LZA korespondētājlocekļa Vjačeslava Kaščejeva vadībā. Rezultāti publicēti nozares vadošajā žurnālā pasaulēNature Nanotechnology (Nature Nanotechnology, Partitioning of on-demand electron pairs). Latvijas zinātnieku dalība pētījumā ir finansēta no valsts budžeta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo pētījumu projekta "Nelīdzsvara kvantu statistika elektroniskajās nanoierīcēs" ietvaros.

Viens no lielajiem nanotehnoloģiju mērķiem ir iemācīties vadīt atsevišķu daļiņu uzvedību tik precīzi, lai tās saglabātu savas kvantu īpašības. Augstas tīrības pakāpes pusvadītāja kristāla malas kalpo kā viļņvadi elektronu netraucētai kustībai pēc inerces. Kopā ar nesen izstrādāto kvantu sūkņu tehnoloģiju tas ļauj veikt daļiņu paātrinātājiem līdzīgus eksperimentus.

Vācijas un Latvijas zinātnieku veiktais eksperiments ir ne tikai pierādījis, ka elektronus var pēc izvēles nosūtīt katru uz savu pusi, bet arī atnesis pārsteigumu. Eksperimenta datu padziļināta teorētiskā analīze atklājusi, ka pie noteiktajiem uzstādījumiem divi elektroni vienmēr paliek kopā, it kā tos saturētu  kāds pievilkšanās spēks. Noskaidrot šī spēka izcelsmi un pielietošanas iespējas, ko tas paver, ir turpmāko pētījumu izaicinājums.

2. Izstrādāta un pielietota jauna evolucionāro algoritmu metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi. Mg. Jānis Timošenko, Dr. Andris  Anspoks, Dr. Aleksandrs Kalinko, LZA korespondētājloceklis Aleksejs Kuzmins, akadēmiķis Juris Purāns, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Materiālu īpašību nosaka tā ķīmiskais sastāvs un to veidojošo atomu līdzsvara novietojums, kā arī atomu kustības dinamika un to korelācijas. Visa šī informācija ir iekodēta materiāla rentgenstaru absorbcijas spektrā (RAS). Izstrādāta jauna skaitlisko simulāciju metodi, kas ļauj, analizējot RAS, šo bagātīgo informāciju rekonstruēt. Metodes pamatā ir materiāla lokālās struktūras modelēšana, izmantojot evolucionāro algoritmu - pieeju, kas imitē dabiskās atlases procesus dzīvā dabā. Apvienojot pieejamo lieldatoru un modernās RAS teorijas piedāvātās iespējas, metode būtiski paplašina no RAS analīzes iegūstamās informācijas apjomu kompleksiem kristāliskiem un nanokristāliskiem materiāliem.

3. Apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti. „Latvieši un Latvija", Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga, 2013, 528 lpp. Galvenais redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš, atbildīgie redaktori akadēmiķe Ilga Jansone un LZA korespondētājloceklis Andrejs Vasks. Redkolēģija: Dr.habil.chem., Dr.h.c.hist. Jānis Stradiņš, Dr.habil.philol. Viktors Hausmanis, Dr.habil.philol. Ilga Jansone, Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. Tālavs Jundzis, Dr.habil.phil. Maija Kūle, Dr.habil.hist. AndrejsVasks, Dr.hist. Guntis  Zemītis.

Četru sējumu akadēmiskais izdevums „Latvieši un Latvija" tapis valsts nozīmes pētījumu programmas „Letonika: pētījumi par valodu, vēsturi un kultūru" (2005-2009) un tās nākamā posma „Nacionālā identitāte: valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība" (2010-2013) ietvaros. Izdevuma veidošanā iesaistīti vairāk nekā 80 autori.

Enciklopēdiskais krājums turpina P. Šmita, J. Endzelīna, F. Baloža, A. Švābes, P. Kundziņa un citu Latvijas zinātnes klasiķu aizsāktās tradīcijas, sniedzot akadēmisku informāciju par latviešiem un Latviju. Krājums ir lielisks izziņas avots gan studējošajai jaunatnei, gan citiem interesentiem.

4.  Izveidotas un apkopotas baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. „Baltu valodu atlants. Leksika 1. Flora", Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, Vilnius, 2013, 569 lpp. Sastādītāji: D. Mikuleniene, Dr. philol. Anna Stafecka. Recenzenti: Prof.habil. Dr. Z. Zinkevičius, Dr.habil.philol. Ojārs Bušs.

Baltu valodu atlants ir Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Lietuviešu valodas institūta kopīgs projekts, kas sagatavots ar Lietuvas Zinātnes padomes un Latvijas Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte" finansiālu atbalstu.

Izdevuma kartēs un komentāros uzskatāmi atspoguļoti kopīgie un atšķirīgie floras elementu nosaukumi latviešu un lietuviešu valodas dialektos: savvaļas augu  (rudzupuķes, pelašķa, ceļtekas u.c.), ogu (zemenes, avenes, mellenes, kazenes), kultūraugu (labības, kviešu, griķu), dārzeņu un sakņaugu (kartupeļa, kāļa, sīpola, ķiploka), augļu koku (bumbieres, plūmes). Nosaukumu salikumi atsevišķos dzīves gadījumos ir nozīmīgi gan latviešu, gan lietuviešu auditorijai dažādās vecuma grupās.

5.  Pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicēts  akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. "Latvijas mākslas vēsture", IV sējums: "Neoromantiskā modernisma periods: 1890-1915", Rīga, 2014, 640 lpp. Sastādītājs un zinātniskais redaktors prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, teksts: prof. Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, Dr.art. Kristiāna Ābele, asoc.prof. Dr.art. Silvija Grosa, prof. Valdis Villerušs. Izdevēji: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts, Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds.

6. Izpētītas ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnības un to izplatības likumsakarības Latvijas apstākļos, izstrādātas rekomendācijas vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību ierobežošanas sistēmai. Autoru kolektīvs Dr.biol. Birutas Bankinas vadībā, LLU Lauksaimniecības fakultāte un MPS „Vecauce", Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs, Valsts augu aizsardzības dienests.


Praktiskie pielietojumi

1. Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela „belinostats" atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferālās T-limfomas ārstēšanā. Dr. Klāra Dikovska, akadēmiķis Ivars Kalviņš, Dr. Einārs Loža, Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

2. Izstrādātas jaunas augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos. Dzintars Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Dr. Arturs Vīksna, Dr. Vadims Bartkevičs; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „Bior" un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.

Līdz šim pētījumos par apkārtējās vides un pārtikas produktu piesārņojumu pielietotās metodes analītiskās ķīmijas jomā ir bijušas piemērotas tikai iepriekš zināmu vielu noteikšanai. Autoru izstrādātās augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes ļauj vienlaicīgi noteikt vairākus simtus piesārņotāju pat ļoti zemā koncentrācijā. Šo metožu papildus priekšrocība ir iespēja veikt iepriekš nezināmu vielu klātbūtnes novērtēšanu pat vairākus gadus pēc mērījumu veikšanas. Latvijas zinātnieku devums jau ir atzinīgi novērtēts pasaulē.

3. Izstrādāta un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobēta integrēta intelektuāla platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam. Akadēmiķis Jurijs Merkurjevs, Dr. Arnis Lektauers, Dr.habil. Galina Merkurjeva, Dr. Julija Petuhova, Dr. Andrejs Romānovs, Dr. Jānis Zvirgzds, Rīgas Tehniskā universitāte.

4. Enciklopēdiskā monogrāfijā apkopoti pasaules un Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumi. Dr.biol.h.c. Aldonis Vēriņš. "Latvietis un viņa peonijas", LU Akadēmiskais apgāds, 2014, 480 lpp.

Apjomīgajā enciklopēdiskajā monogrāfijā atrodamas visaptverošākās ziņas par izcilākajiem pasaules peoniju audzētājiem un selekcionāriem un viņu sasniegumiem gan agrotehnikas izstrādē, gan arī jaunu, modernu šķirņu izveidē, tai skitā aprakstīta arī paša grāmatas autora Aldoņa Vēriņa 40 gados krātā pieredze, kā arī doti pasaules labāko 1227 peoniju šķirņu apraksti.

5. Izstrādātas tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām. Dr.sc.ing. Solvita Kampuse, Dr.sc.ing. Anita Blija, LZA korespondētājlocekle Dalija Segliņa, M.sc.sal. Anita Olšteine, LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Valsts augļkopības institūts.

6. Augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas paņēmiens ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa (BRV) eliminācijas paņēmiens, pielietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās. Ph.D. Inga Moročko-Bičevska,  Ph.D. Gunārs Lācis, Dr.agr. Līga Lepse, Ph.D. Alina Gospodaryk, M.biol. Irita Kota-Dombrovska, M.biol. Neda Pūpola, Dr.biol. Ineta Samsone, Latvijas Valsts augļkopības institūts, Pūres Dārzkopības pētījumu centrs.