Akadēmiskais centrs
Aleksandrs Vasiļjevs ir modes vēsturnieks, kolekcionārs, dekorators, dizainers, Aleksandra Vasiļjeva fonda dibinātājs un, iespējams, nozīmīgākais industrijas apskatnieks, kurš apkopojis pierādījumus mainīgajam cilvēces stilam ne tikai taustāmos eksemplāros – ar melnu uz balta viņš apņēmīgi un informatīvi pierakstījis savas zināšanas arī citiem jomas interesentiem un modes cienītājiem gandrīz visā pasaulē, apliecinot, ka viņa pētnieciskais darbs ir nevis pārejoša un vieglprātīga aizraušanās, bet nozīmīgs ieguldījums daudzu valstu kultūras pētniecībā. Viņš netur sveci zem pūra, bet ar savu aizraušanos un kaislību nesavtīgi dalās ne tikai savā dzimtenē Krievijā, bet arī Francijā, Anglijā, Turcijā, Islandē, Austrālijā, Honkongā, arī pie mums, Baltijas valstīs, un citviet. Viņš ir gaidīts un mīlēts. Viņš ir sarunu temats un eksperts, kura viedokli gribētu uzklausīt gandrīz ikviens. Viņš ir cilvēks, kas ar vērienu spējis apkopot šo mainīgo un nepastāvīgo industriju, atkal un atkal pierādot, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, ka ārējie apstākļi un aktuālie procesi ietekmē to, kā sevi prezentējam: „(..) frizūra a šinjonu a la girafe raksturīga 1820. gadu nogales modei. Šādas augstas frizūras nāca modē pēc tam, kad Parīzes zoodārzā parādījās pirmā žirafe – neparastais dzīvnieks sabiedrībā izraisīja sensāciju.”
Jau pirms paņemšanas rokās ir zināmas ekspektācijas par to, kas Vasiļjeva grāmatā būs lasāms un apskatāms (šis ir jau trešais latviešu valodā tulkotais autora darbs), tomēr ik reizi tas pārvēršas par nebijušu ceļojumu pa daudzšķautnainajām modes takām, kuras izstaigājušas reāli kungi un dāmas klikatiņās daudzajos gadsimtos un dekādēs pirms mums. Viņa rokraksts ir atpazīstams un zināms, tomēr autora spēja vārdus vērpt kā greznumlietas tērpu izrotāšanai nepieviļ un nenogurdina. Tie, kas ciena šo modes vēsturnieku un viņa darbu, katru viņa grāmatu gaida ar aizturētu elpu un saņem ar ovācijām. Tā ir vērtība, kas spējusi balansēt uz trauslās robežas starp komerciālu produktu un enciklopēdisku krātuvi ar pievienoto vērtību.
Jaunākā grāmata, kas veidota kā apģērbu katalogs, ir izzinošs materiāls par Eiropas modi trīs gadsimtu garumā (18., 19., 20. gs.), kad pasaule bija kā iegriezts vilciņš. Notikumi mainījās cits pēc cita, un cilvēks ne mirkli nevarēja būt drošs par pastāvību (Lielā franču revolūcija, Napoleona karagājieni, fotogrāfijas izgudrošana, Pirmais un Otrais pasaules karš ir tikai daži no daudzajiem notikumiem, kuri mainīja vēstures gaitu). Kad modes vēsturnieks tikko bija sācis rakstīt šo grāmatu, viņa privātkolekcijā bija 10 000 dažādu tērpu un aksesuāru. Šobrīd to ir aptuveni 50 000, tāpēc nav noliedzams, ka tuvākā vai tālākā nākotnē sagaidīsim izdevuma turpinājumu, un tas būtu tikai loģisks iznākums, ja Aleksandrs Vasiļjevs vēlas, lai šī būtu mācību grāmata, kas palīdz izzināt reālo modes vēsturi.
Ja iepriekšējos izdevumos dominēja pierakstītas autora enciklopēdiskās zināšanas, ko papildināja tām atbilstošas fotogrāfijas un aksesuāru vai tērpu bildes, šajā vēstures grāmatā teksts papildina un raksturo foto, nevis otrādi. Izmantojot fotogrāfijas no savas ģimenes arhīva, viņš nevis izmanto mazāk zināmus tērpu un aksesuāru apzīmējumus, bet spēlējas ar cilvēka spēju informāciju uztvert un pārstrādāt vizuāli. Korekti, informatīvi un kodolīgi. Un bez šaubām – krāsaini! Lielāko daļu bilžu veido informatīvi foto paraksti, citi papildināti ar paskaidrojošu materiālu par laikmeta kopīgajām modes tendencēm un faktoriem, kas ietekmējuši to veidošanos. Neiztikt arī bez to personību vārdiem, kas uzskatāmi, līdz smalkākajai detaļai ļauj uztvert laikmeta garu.
Lai tuvāk izprastu modes vēsturi un tās mainīgo gaitu, pirms bilžu kataloga ir paša grāmatas autora veidots kopsavilkums. Tas tērpts sarežģītos un jēdzieniskos apzīmējumos un, iespējams, ir vienīgais izdevuma mīnuss, jo nezinātājam tajos apjukt ir tik viegli kā franču partera tipa dārzu labirintos. Apzīmējamie vārdi izmantoti gana blīvi, lai, izlasot vienu teikumu, otra lasīšanas laikā tie būtu aizmirsti. Entuziastiem te vērts radīt pašiem savu skaidrojošo vārdnīcu, lai arī pēc vienreizējas pārlasīšanas atminētos tādus vārdus kā „vertulāri”, „brižas”, „gipīrs”, „žistokori”, „negližē”, „gemmas” un tā tālāk un tā joprojām. Specifiskākos autors apkopojis skaidrojošā vārdnīcā grāmatas noslēgumā, tomēr modes izzināšanas iesācējam ar to pavisam noteikti nebūs gana. Kas zina, varbūt nākamais Aleksandra Vasiļjeva izdevums Latvijā varētu būt apģērbu un aksesuāru skaidrojošā vārdnīca?
Greznā izdevuma pievienotā vērtība ir daudzu Latvijas žurnālu modes redaktores Jūlijas Rumjancevas veidots pielikums "Aleksandrs Vasiļjevs un Baltija", kurā stāstīts par grāmatas autora gaitām un iespaidiem pie mums un kaimiņzemēs. Tiem, kam interesē dzeltena informācija un kuriem patīk ielūkoties populāro cilvēku vannasistabā, šis pielikums šķitīs kā medus maize, bet mazāk tiem, kam neinteresē, ar kādas krāsas audumu apvilktas Vasiļjeva sofas. Tomēr tas nav tikai stāsts par viņa rezidenci, jo tiek tuvāk atklātas kolekcionāra siltās attiecības ar Latviju un Lietuvu.
Grāmatai "Eiropas modes vēsture. 18.–20. gs." jābūt ikviena modes cienītāja un entuziasta grāmatu plauktā. Ar dzelzs tvērienu Vasiļjevs atrāda mežģīņu ņieburus un zīda zeķes, apliecinot, ka skaistums ir tas, ko alkstam, un nav svarīgi, vai tas greznojis sievietes pirms viena gadsimta vai trijiem. Un nemainīgi rodas vēlme jautāt, vai modes vēsture būtu tikpat pilnīga, ja tai nebūtu pieķērusies Aleksandra Vasiļjeva apņēmīgā roka.
