Akadēmiskais centrs
„Karjeras iespēju dienu 2010” ietvaros 18.martā norisinājās diskusija „Latvijas Universitātes un darba devēju partnerība, paplašinot jauno speciālistu perspektīvas darba tirgū”, kuru tiešraidē internetā varēja vērot jebkurš interesents.
Diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs un tā raisījās starp studentiem no Studentu padomes un LU pārstāvjiem Intu Jaunzemi (Studentu servisa direktora vietniece), Juri Borzovu (Datorikas fakultātes dekāns), Juri Krūmiņu (mācību prorektors) un Ojāru Judrupu (Akadēmiskā departamenta direktors) un darba devēju organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem Viesturu Zepu, Ditu Lūku, Nadeždu Naumenko un Aigu Veckalni. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Studentu apvienības prezidents Edgars Bērziņš.
Diskusijā izskanēja dažādi viedokļi par situāciju augstākās izglītības sistēmā un par darba iespējām studiju laikā un pēc studiju beigšanas un diploma iegūšanas.
Kā viena no galvenajām problēmām šajā diskusijā tika apskatīts bezdarbs. Īpaša uzmanība tika pievērsta tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Radās jautājumi, kas pie tā ir vainīgs – pats bijušais students, valsts vai universitāte. Izskanēja minējums, ka, lai novērstu šādu situāciju, jānodrošina budžeta vietas un valsts atbalstu tām izglītības nozarēm, kuras ir nepieciešamas un pieprasītas, bet mazāk pieprasīto nozaru studentiem studijas jānodrošina par viņu personīgajiem līdzekļiem. LU darbinieku atbildes bija, ka universitātes galvenais uzdevums ir iedot izglītību, kas ļauj piemēroties darba apstākļiem daudzu gadu garumā, uzsvars tiek likts uz mūžizglītību.
Jautājumā par prakses trūkumu akadēmiskajā izglītības sistēmā tika uzsvērts, ka šī situācija rodas, jo bieži vien uzņēmumi nevēlas apmācīt topošos, potenciālos darbiniekus, jo tie var aiziet strādāt pie konkurentiem. Tomēr prakse ir izdevīga un svarīga abām pusēm – students tā var iegūt darba pieredzi, bet darba devējs – strādnieku, kas strādā par zemāku samaksu vai pat par brīvu. Diskusijā tika uzsvērts, ka svarīgi ir doties arī praksē pie ārvalstu darba devējiem, jo tā ir iespēja iegūt citu, bagātāku pieredzi.
Studenti no Studentu padomes uzsver, ka, lai mazinātu problēmas izglītības apguvē, svarīgi ir katram studentam saprast, ko viņš īsti vēlas mācīties un kā vēlas veidot karjeru. Liela nozīme ir studentu aktivitātei ne tikai mācību procesā, bet arī pilnveidojot savu personību.
Arī pārstāvji no darba devēju organizāciju un uzņēmumu pārstāvjiem pauda viedokli, ka tas ir ļoti būtisks faktors, izvērtējot, vai darba ņēmēju pieņemt praksē vai darbā, jo aktīvs darbinieks attīsta uzņēmumu. Raisījās domas arī par to, ka jāmaina pašu darba ņēmēju attieksme, ka tie var būt arī darba devēji, svarīga loma ir arī spējai riskēt un noticēt savu ideju iespējamībai. Protams, esot dažādiem cilvēku raksturu tipiem, jāatceras, ka pastāv dažādu darbu jomas, un tā katrs var atrast sev piemērotāko darbu.
Cits jautājums bija par darbaspēka aizplūšanu no Latvijas. Kāds izteicās, ka īstermiņa emigrācija būtu pat pozitīva gan no dažiem ekonomikas skatupunktiem, gan iespējām ārvalstīs iegūt pieredzi, ko izmantot atgriežoties Latvijā. Savukārt cilvēku neatgriešanās Latvijā radītu vien negatīvas sekas, jo darbaspēks netiktu izmantots Latvijā. Radās arī jautājums, vai šādā situācijā tiem bijušajiem studentiem, kas izglītību ieguvuši par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, nebūtu jāatmaksā šī naudas summa?
- <link http: foto.lu.lv arhiivs c_mar index.html _blank>"Karjeras iespēju diena 2010" fotogrāfijās
