Konkurss „Tiešām? Padomā vēlreiz!”. Marta 3. nedēļas jautājums

Jautājums: Kurš ir augstākais zināmais kalns? Atbildes iesūtāmas komentāra veidā vai uz e-pastu terra@lu.lv līdz attiecīgās nedēļas svētdienas pusnaktij. Atbildē jānorāda savs vārds un uzvārds. Nākamajā pirmdienā tiks publicēta jautājuma pareizā atbilde un nākamais jautājums. Lasītājs, kas būs vispilnīgāk un vispareizāk atbildējis uz četriem mēneša jautājumiem, saņems balvu – Terras krūzīti un citas balvas ar Latvijas Universitātes simboliku. Atbilde: Kalnu augstumu pieņemts mērīt no okeāna vidējā ūdenslīmeņa pa vertikāli līdz kalna augstākajam punktam. To sauc par absolūto augstumu. Tad augstākais kalns uz Zemes, protams, ir Everests jeb Džomolungma – 8848 metri. Bet, ja okeāna nebūtu, tad mūs skatienam pilnībā atklātos gigantiskais snaudošā vulkāna konuss Mauna Kea Havaju salās, kura augstums no pakājes (no okeāna dibena) līdz virsotnei ir aptuveni 10 200 metri. Tas ir relatīvais augstums – attālums pa vertikāli no kalna pakājes līdz kalna augstākajam punktam. Everesta relatīvais augstums ir tikai 4,6 km (ziemeļu nogāzē). Taču visiem šiem apsvērumiem ir maza nozīme, jo uz citiem Saules sistēmas debess ķermeņiem atrodami augstāki kalni! Piemēram, uz Jupitera pavadoņa Jo ir līdz 18 km augsti kalni, bet uz Saturna pavadoņa Japeta kalnu augstums sasniedz 20 km. Šos iespaidīgos reljefa veidojumus tomēr aizēno grandiozais nodzisušais vulkāns Olimps uz Marsa. Olimpa augstums no pakājes ir gandrīz 22 km, bet kalna diametrs ir aptuveni 600 km. Ja Olimpa virsotne atrastos Rīgā, tad kalns aizņemtu visas trīs Baltijas valstis un daļu Baltijas jūras piedevām. No Viļņas ceļš virzītos uz augšu līdz 22 km augstumam, un tad līdz Tallinai turpinātos kritums uz leju. Agrāk Olimpa kalna augstums tika vērtēts lielāks, līdz pat 27 km, bet jaunākie zinātniskie dati šo augstumu ir reducējuši līdz 22 km. Un tomēr tas nav augstākais kalns Saules sistēmā. 2011. gadā asteroīdu Vesta tuvumā sāka pētīt NASA kosmiskais aparāts Dawn. Viens no pirmajiem atklājumiem bija milzu krāteris Rejasilvija 460 km diametrā. Jāņem vērā, ka paša asteroīda diametrs ir tikai nedaudz lielāks – 530 km. Šo krāteri senā pagātnē izveidojis liela debess ķermeņa trieciens. Līdzīgi kā daudziem Mēness krāteriem, arī šim krāterim ir centrālais uzkalns. Uzkalna diametrs ir 200 km, bet augstums no pakājes – 23 km! Tādējādi Rejasilvijas krātera kalns par 1 km pārspēj augstumā Olimpa kalnu un ir pats augstākais zināmais kalns. Vārds „zināmais” minēts tādēļ, ka ne visi Saules sistēmas debess ķermeņi ir izpētīti, un principā var atrasties vēl kāds augstāks kalns.

Dalīties