Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Iznācis Sociālo zinātņu fakultātē tapis pētījums par latviešu kapusvētkiem
LU SZF
14.07.2014

Apgāds “Mansards” laidis klajā pētījumu “Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls”, kas tapis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās atmiņas pētniecības centrā. Tā autores - komunikācijas zinātnes doktora grāda pretendente Laura Uzule un Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče. Grāmata vēsta par latviešu kapusvētku Latvijā vēsturi un šodienu, tā veidojot zināšanas par latviešu identitāti.

“Kapusvētki ir savdabīga latviešu kultūrprakse un tradīcija, kas tiek kopta kapsētās, kur atdusas latvieši, neatkarīgi no viņu konfesionālās piederības vai nepiederības. Latviešu kapusvētki savulaik tapa kā īpatns vērtību sakausējums, savijoties pagāniskajai un kristīgajai tradīcijai un rituāliem, lokālajai un nacionālajai identitātei, kā arī modernā laikmeta publiskās telpas, sabiedrisko un kultūras aktivitāšu mijiedarbībā. Tik daudzveidīgs sakņojums sekmēja kapusvētku spēju dzīvot kopā ar laiku, sociālām un politiskām pārvērtībām un reaģēt uz tām. Saglabājot formu, mainīt jēgu, un padomju gados, mainot formu, saglabāt jēgu, kā arī turpināties mūslaikos,” tā latviešu kapusvētkus īsi raksturo Laura Uzule un Vita Zelče.

Grāmatā “Latviešu kapusvētki: Identitātes rituāls” aplūkota kapusvētku tradīcijas ģenēze un vēsture, kas analizēta, sistematizēta un izklāstīta laiksecīgi tematiski strukturēta stāsta veidā. Iztirzāta arī kapusvētku šā laika tradīcija. Pētījums ietver materiālu, kas iegūts trīs gadu laikā, veicot kapusvētku novērojumus, anketējot un intervējot kapusvētku dalībniekus. Pētnieces arī vērtē kapusvētku reprezentāciju medijos un kultūrā, sniedz ieskatu šās tradīcijas mūslaika transformācijās, hibrīdpraksēs un paplašinājumā. Grāmatas vizuālo tēlu veidojusi māksliniece Laura Āboliņa.

Viena no šā pētījuma pirmajām lasītājām Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane norāda, ka “grāmatas vērtību apliecina daudzpusīgais kapu un piemiņas rituālu aplūkojums. Nozīmīgs ir 500 kapusvētku dalībnieku anketu datu apkopojums, kā arī atsevišķu kapusvētku norišu dzīvais vērojums. Pētījumā organiski iekļaujas atsevišķu teātra izrāžu, kino, mediju analīze, kas ļauj spriest par ikgadējā piemiņas rituāla daudzveidīgo un mainīgo semiotizāciju”.

Grāmatas autore Laura Uzule īpaši uzsver, ka grāmatas tapšanas procesā piedalījušies daudzi, jo daudzi atsaucīgi cilvēki, kas, aizpildot sagatavotās aptaujas anketas un piedaloties intervijās, dalījušies savos novērojumos par kapu kultūras un kapusvētku tradīcijas attīstību Latvijā. Monogrāfijas saturu vizuāli bagātīgu dara fotogrāfijas no cilvēku personīgajiem ģimenes albumiem, arhīvu un muzeju krājumiem, kā arī no kapusvētku norises vietām, veicot svētku norises novērojumus dažādās Latvijas kapsētās. Viņa saka: “Vēlamies izteikt sirsnīgu pateicību ikvienam cilvēkam, kas ar savu padomu, konstruktīvu kritiku un līdzdarbošanos ir palīdzējuši monogrāfijas izstrādes laikā.” Arī Vita Zelče atzīst, ka grāmatas tapšanas laiks bijis ļoti interesants, jo daudzās sarunas par kapusvētkiem īstenībā bija vērtīga domu apmaiņa par latviešu identitāti, par to veidojošām un uzturošām spēcīgām tradīcijām un rituāliem un to morālo kodu.

Pētījums par latviešu kapusvētkiem tapis valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. Grāmatas izdošanu atbalstījis arī Valsts Kultūrkapitāla fonds. Tā iznākusi apgāda “Mansards” veidotajā sērijā “imperfectum”, kurā tiek izdoti pētījumi, kas ne tikai bagātina zināšanas bet arī sekmē kritisko domāšanu, analītisko spriestspēju un morālo vērtību skaidrību.