Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Šodien LU Zinātnes kafejnīcā stāstīs par zāļu atklāšanu (tiešraide)
LU Preses centrs
27.03.2014

Ceturtdien, 27.martā, plkst. 18.00 Latvijas Universitātes (LU) kafejnīcā notiks Zinātnes kafejnīcas pasākums, kas šoreiz būs veltīts zāļu atklāšanas procesam, proti tam, vai tā ir laimīga nejaušība vai likumsakarība.

Pirms 150 gadiem franču ķīmiķis Luī Pastērs pierādīja, ka nāvējošo infekciju, kas epidēmiju laikā nogalināja lielāko daļu savu upuru, iemesls nav debesu sods, bet baktērijas un mikroorganismi. Pateicoties šim atklājumam, tika izgudrotas vakcīnas. Kā jau lielāko daļu nozīmīgāko zinātnes atklājumu, arī šo pasaule uzreiz neuzņēma atzinīgi. Filozofs Artūrs Šopenhauers ir teicis: „Jaunas idejas un jaunas patiesības iziet trīs etapus. Sākumā – apsmiešana. Pēc tam – barga kritika, bet visbeidzot – to acīmredzamības atzīšana.” 

Interesanti, ka zinātnes vēsturē zināmi gadījumi, kad, eksperimentējot cerībā atklāt kaut ko vienu, pilnīgi nejauši atklāts kas cits. Latvijā vislielākā pieredze jaunu zāļu atklāšanā ir Latvijas Organiskās sintēzes institūtam (OSI), ar ko sadarbībā tapusi šī LU Zinātnes kafejnīca par tēmu „Zāļu atklāšana – laimīga nejaušība vai likumsakarība”. RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors asociētais profesors Māris Turks iepazīstinās ar  kurioziem zāļu atklāšanas vēsturē. Viļņa Liepiņa, a/s „Olainfarm” Aktīvo farmaceitisko vielu un Ķīmisko produktu ražošanas attīstības departamenta direktora, tēma būs „Viagras stāsts”. Jānis Jaunbergs, a/s „Grindeks” Aktīvo farmaceitisko vielu izstrādes laboratorijas vadītājs skaidros, ko nozīmē lētās un dārgās zāles. OSI vadošais pētnieks Ronalds Zemrībo stāstīs par zināmu zāļu jauniem pielietojumiem, bet OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova, pastāstīs par nejaušību lomu Latvijā radītā Mildronāta pētījumos. Šī Zinātnes kafejnīca notiek ar OSI koordinētā Eiropas Savienības 7.Ietvara programmas projekta „InnovaBalt” atbalstu.

Pasākumu vadīs mikrobiologs Juris Šteinbergs. Zinātnes kafejnīcu kā ierasts varēs vērot arī tiešraidē LU portālā un vēlāk – videoarhīvā.

Zinātnes kafejnīcas mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu, noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu. Šoreiz, par to, kā zinātnieki rada zāles. Visas kafejnīcas sākas uzreiz pēc plkst. 18.00. Pirmajiem 50 dalībniekiem sulas glāze bez maksas.

Pirms Zinātnes kafejnīcas pasākuma, 25. martā, plkst.18.00 ieskatu izvēlētajā tēmā sniegs LU Radio NABA (www.naba.lv) raidījums „Zinātnes vārdā”. Raidījuma vadītāja Aija Fedorova. Savukārt 28. martā savu versiju par sintētiku un sintēzi piedāvās arī LU Radio NABA mūzikas klubs Nabaklab, kurā no plkst. 21.00 viesosies elektroniskās mūzikas pārstāvji no Zviedrijas Ida Matsdotter un Lego.

Zinātnes kafejnīca, koncerts un radio NABA raidījums „Zinātnes vārdā” ietilpst LU un projekta „RīgaPunkts” atbalstītajā pasākumu ciklā, kura mērķis ir popularizēt zinātni caur daudzveidīgām kultūras aktivitātēm, tostarp lektorijiem, koncertiem, izstādēm un radio raidījumiem. 2014. gadā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, Zinātnes kafejnīca norisināsies programmas Rīga 2014 tematiskās līnijas „Izdzīvošanas komplekts” ietvaros.  

Arhīvs