12. un 13. maijā Latvijas Universitātē viesojās Eiropas Universitāšu asociācijas Institucionālās izvērtēšanas programmas ekspertu delegācija, kas veica Universitātes darbības novērtējumu. 13.maijā delegācijas pārstāvji Universitātes vadību, kā arī pārējos, kas bija izrādījuši interesi un ieradušies, iepazīstināja ar novērtējuma sākotnējiem rezultātiem.

Novērtējuma veikšanai Latvijas Universitāte bija pieteikusies pagājušā gada pavasarī. Viens no nosacījumiem tā izstrādei bija prasība, lai LU sagatavo pašnovērtējumu. Tas tika izdarīts aizvadītā gada nogalē – novembrī, decembrī. Ekspertu delegācijas pirmā vizīte LU notika š.g. 8. – 10. februārī. Tās laikā programmas locekļi viesojās trijās fakultātēs, un tikās ar dažādu studiju līmeņu studentiem, pasniedzējiem, vadību, darbiniekiem u.c. 12.maijā eksperti ieradās savā otrajā vizītē, kuras laikā arī notika vairākas tikšanās un diskusijas par dažādām tēmām – stratēģiju, studijām, pētniecību u.c. 13.maijā tika prezentēti sākotnējie novērtējuma rezultāti, savukārt tā gala versija gaidāma jūnija beigās vai jūlija sākumā. 

Novērtējumu prezentēja Griefsvaldes Univeristātes (University of Greifswald) bijušais rektors prof. Jurgens Kolers (Jürgen Kohler), Vācijas Akreditācijas padomes vadītājs, Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) Institucionālās izvērtēšanas programmas eksperts un Plānošanas komitejas loceklis, Eiropas Padomes augstākās izglītības un pētniecības komitejas Vācijas pārstāvis. Pārējie delegācijas pārstāvji, EUA Institucionālās izvērtēšanas programmas eksperti: Anglia Polytechnic University, emeritētais profesors John Davies, Univiersity of Minho goda rektors Sergio Machado dos Santos, Copenhagen Business School vice prezidente Bente Kristienen, bet studentus pārstāvēja Jon Olafur Valdimarsson, bijušais (2007.g.) Islandes Studentu apvienības vadītājs. 

Sākumā profesors izklāstīja novērtējuma metodoloģiju un mērķus. Tā mērķis nav izvērtēt kādas konkrētas studiju programmas vai specifiskus pētniecības projektus, bet gan veikt Universitātes darbības analīzi institucionālā perspektīvā. Tā koncentrējas uz dažiem, bet būtiskiem pamatjautājumiem, tādiem kā Universitātes vīzija jeb kas un kā jautājums, kādi līdzekļi tiek lietoti, lai sasniegtu mērķus, kā tiek pārraudzīta virzība uz mērķa sasniegšanu utml. 

J. Kolers atzina, ka viņam ir bijis patīkami sastrādāties ar Universitātes cilvēkiem, jo ikviens, ar ko viņš runājis ar savu attieksmi demonstrējis, ka viņam rūp, kas notiek Universitātē. Viņš arī atzina, ka novērtējuma autoriem ir bijis maz laika dažādas informācijas ievākšanai, un pētījumā izmantotie iegūtie dati lielā mērā ir „tāds savstarpējas uzticības rādītājs”. 

Novērtējuma autors izteicas gan arī kritiku, gan vairākus konkrētus priekšlikumus, kā mainīt vairākas lietas. Latvijas Universitāte savā attīstībā šobrīd atrodas krustcelēs, par to liecina, ka tuvākajā nākotnē mūs sagaida vairāki ļoti nopietni izaicinājumi, ar kuriem jārēķinās. Lielākais no tiem ir demogrāfiskā situācija, citi - sociāli ekonomiskais klimats, krīzes radītās izmaiņas (gan Universitātē, gan mūsu sadarbības partneru darbībā), likumdošanas nepilnības utml. 

Profesors uzsvēra, ka Universitātei ir jābūt stingrām pozīcijām un nostājai, kā arī skaidram redzējumam. Mums ir jāuzņemas un jānes atbildība sabiedrības priekšā, jo tā ir mūsu, kā lielākās universitātes un valsts zinātnes centra dabiska loma. LU vajadzīgs nākotnes scenārijs: jau šobrīd aktīvi jāstrādā pie to izstrādes, tie ir jāizdiskutē un jāattīsta, LU jāspēj saprast kādi būs tās jaunie izaicinājumi pēc 5 vai 10 gadiem. 

J. Kolers aprādīja, ka LU ir pārlieku fragmentēta apakšstruktūra. Kā viens no pozitīviem izņēmumiem uz šī fona ir piemēri par dažu jomu finansēšanas kārtību, piemēram, centralizēts pētniecības finansējums vai principa „nauda seko studentam” ievērošana. Mūsu pārvaldībai nevajadzētu būt smagnējai, bet mums vajadzētu spēt būt mobiliem, elastīgiem, efektīviem un ātriem. 

Profesora teiktais liek secināt, ka LU nopietni jāstrādā stratēģijas un darbības scenāriju izstrādāšanā. Mums ir jāformulē un jāizvirza prioritātes, jāformulē darbības uzdevumi kā pētniecības universitātei, jāveido spēcīgas partnerības. Par prioritāti jākļūst internacionalizācijai, un tā ir jāiekļauj pilnīgi visās dienas kārtības. 

Novērtējuma autors izvirzīja arī vairākus konkrētus priekšlikumus. Piemēram, Inovāciju centru vajadzētu integrēt citā struktūrvienībā vai organizācijā, kas ļautu efektīvāk attīstīt pētniecības rezultātu komercializāciju. 

Prezentācijas noslēgumā LU rektors pateicās J. Koleram par labajiem, bet ko īpaši – par kritiskajiem vārdiem. Viņš atzina, ka no mutiskās prezentācijas viss vēl nekļuva skaidrs, tādēļ ļoti tiks gaidīta novērtējuma rakstiskā gala versija. Tā noteikti varēs palīdzēt Universitātes tālākā attīstībā.

Fotogrāfijas