Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Vēsturiskajā Daugavpils cietoksnī. Foto: Kaspars Zellis
Vēsturiskajā Daugavpils cietoksnī. Foto: Kaspars Zellis
Vēsturiskajā Daugavpils cietoksnī. Foto: Kaspars Zellis Raiņa mājās Berķenelē. Foto: Kaspars Zellis Raiņa mājās Berķenelē. Foto: Kaspars Zellis Memoriāls. Foto: Kaspars Zellis Vakars noslēdzās Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrā. Foto: Kaspars Zellis
Atmiņu ceļojums un ceļojums atmiņās: zinātniskā ekspedīcija uz Daugavpili
Laura Ardava, LU doktorante
07.10.2013

Pagājušās nedēļas beigās Latvijas Universitātes (LU) pētnieki devās divu dienu zinātniskajā ekspedīcija uz Daugavpili. Tās ietvaros apmeklētas vairākas Daugavpils novadā esošas ar Otro pasaules karu saistītas piemiņas vietas, prezentēta LU pētnieku veidotā karavīru atmiņu grāmata krievu valodā un noklausīti arī jauni atmiņu stāsti.

Piektdienas pēcpusdienā grāmatas „(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās” izdevuma krievu valodā prezentācija Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā pulcēja daudz interesentu, un pasākuma saturs un atzinības pilnie vārdi grāmatas veidotājiem apliecināja grāmatas sociālo nozīmību. Vēsturnieks, Daugavpils Universitātes docētājs Dmitrijs Oļehnovičs īpaši akcentēja grāmatas radīto pavērsienu Latvijas zinātnē: „Esmu gandarīts, ka arī pie mums beidzot ir situācija, ka vēsture un vēstures zinātne ir interesanta. Es pateikšu ļoti skaļi, bet tas ir apvērsums Latvijas historiogrāfijā un tas ir ļoti, ļoti svarīgi!”

Aplūkojuši Marka Rotko centru un vēsturisko Daugavpils cietoksni, LU pētnieki devās D.Oļehnoviča vadītā ekskursijā uz nacisma upuru un holokausta piemiņas vietu, vācu karavīru memoriālu un padomju karavīru kapiem. Vakars noslēdzās Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrā, kur viesmīlības pilnā atmosfērā tika iepazīstināti ar centra darbu un paveikto. Centra vadītāja, DU profesore Irēna Saleniece atklāja, ka šobrīd centrā apkopotas ap 1050 audioformāta mutvārdu vēstures liecībām, kuru noklausīšanās aizņemtu aptuveni divus mēnešus laika bez atpūtas brīžiem un miegam atvēlētajām stundām. Runājot par mutvārdu vēstures liecību nozīmību, I.Saleniece sevišķi akcentēja to vērtību apvienojumā ar dokumentāriem avotiem. Viņa uzsvēra, ka dokumenti, it īpaši totalitāro režīmu, mēdz būt falsificēti, tāpēc pētniecības procesā tie kombinējami ar mutvārdu vēstures liecībām. „Dokumentos ir, kā bija jābūt, bet kā bija?” retoriski jautāja Mutvārdu vēstures centra vadītāja.

5. oktobra rītā pēc Daugavpils pilsētas apskates, saules staru lutināti, pētnieki devās pie Daugavpils novadnieces, literātes Anitas Liepas. Rakstniece stāstīja pētniekiem par savu dzīvi, par Otrā pasaules kara pieredzi un nokļūšanu Vācijā tā laikā, par pieredzētajām grūtībām un izvēlēm, par radošo darbu. A.Liepa ir daudzu romānu autore, tostarp ļoti nozīmīgā darba „Ekshumācija” autore. Dokumentālais romāns „Ekshumācija” izdots 1990. gadā un drosmīgi stāsta par padomju laiku un tā sarežģītību vienas dzimtas cilvēku likteņos, turklāt tas pieder pie apvērsuma grāmatām Latvijā, kas tolaik rosināja cilvēkus citādāk raudzīties uz notikumiem. Vaicāta par savu drosmi un uzdrīkstēšanos, radot šo darbu, kas tika laists klajā gadu pirms Padomju Savienības sabrukuma, rakstniece sākotnēji atbildēja: „Es neesmu drosmīga!”, taču sarunas gaitā par bailēm viņa atklāja: „Jūs jautājāt par bailēm! Jā, šeit [pēckara Latvijā] cilvēki drebēja un trīcēja, bet mēs tur ārzemēs gājām, pie kā gribējām, runājām, ko gribējām un neviens par to pa galvu nesita un nenievāja. Mēs bijām pieraduši brīvi izturēties!” Sarunas noslēgumā A.Liepa atklāja, ka patlaban publicēšanai tiek gatavots viņas darbs – pētījums par Latvijas Trešās atmodas posmu, pamatā orientējoties tieši uz Daugavpils notikumiem.

Ekspedīcijas otrās dienas pēcpusdienā pētnieki aplūkoja kultūrvēsturiskās Raiņa mājas Berķenelē, kur dzejnieks dzīvojis deviņus gadus, uzsācis skolas gaitas un gleznainās vietas ietekmē veidojies viņa pasaules uzskats. Raiņa mājas direktore Inese Bērziņa atklāja, ka arī patlaban Raiņa māja ir iecienīta vieta radošam darbam − māksliniekiem plenēru rīkošanai. Profesore Vita Zelče pēc apmeklējuma atzina, ka Berķenele ir labs paraugs tam, kā „Rainis var turpināties šodienā un būt klāt kultūrā, svētkos un ikdienā”. Māja ne tikai glabā piemiņu un sniedz zināšanas, bet ar kultūras programmu un atpūtas iespējas ikvienam. Piemēram, priecāties par dabas skaistumu, svinēt godus, doties braucienā ar velosipēdiem, rīkot plenērus, darbnīcas un apspriedes, aplūkot izstādes, mainīties ar grāmatām.

LU pētniece Gita Siliņa dalījās savās sajūtas par ekspedīcijas laikā gūto: „Sievišķība, sīkstums un gudrība. Par šīm īpašībām bija jādomā, sēžot rakstnieces Anitas Liepas mājās un uzklausot viņas stāstu par garajā mūžā pieredzēto. Viņas piedāvājums cilvēkiem, rakstot grāmatas (dokumentālu prozu), stāstīt par pagātni, visnotaļ sasaucās ar mūsu vēlmi, nepieciešamību un mēģinājumu − paraudzīties uz šodien aktuālo, ņemot vērā pagātni. Un šādās sajūtās pavadīju visu Daugavpils ekspedīcijas laiku − lai kur dotos, meklētu, skatītos, domātu − sastaptais nebija aplūkojams, neņemot vērā daudzus gadus atpakaļ notikušo. Jau atkal pārliecinājos, cik ļoti sevišķa nozīme ir atmiņām, kā tās iekārto, piemēram, vērtībizpratni mūsu ikdienas dzīvē.”

Daugavpils ekspedīcija notika valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. Profesores Vitas Zelčes vadībā tajā piedalījās LU pētnieki Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Klinta Ločmele, Kristiāna Kirša, Uldis Neiburgs, Aija Rozenšteine, Gita Siliņa, Laura Uzule, Kaspars Zellis, Paula Gulbinska un Marita Zitmane. Iepriekš (2010., 2011., 2012 gadā) pētnieku grupa devās zinātniskās ekspedīcijās uz Vidzemi, Latgali, Berlīni, Kurzemi un Sēliju.