17.maija rītā Rīga pārtapa par maratona pilsētu. Nordea Rīgas maratonā jau otro gadu pēc kārtas piedalījās arī Latvijas Universitātes bijušais rektors, LU Fonda valdes priekšsēdētājs profesors Ivars Lācis, veiksmīgi veicot pusmaratona distanci 21 kilometra garumā.

Maratona gudrības un pulss

„Jāatzīst, ka maratona skriešana būtībā vispirms jau ir sacensības pašam ar sevi, bet tikai pēc tam ar citiem un ar laiku,” tā atzīst profesors Ivars Lācis nākamajā rītā pēc distances veikšanas. „Skrēju viens, nevis grupā. Taču jāsaka, ka bija sajūta, ka tie ir svētki, par kuriem priecājās ne tikai dalībnieki, bet arī skatītāji. Tas ir skaists akcents Rīgas pilsētai.”

Startējot ar 867. numuru Teikas kalna komandā, pusmaratona distance 21 kilometra garumā tika pieveikta 2 stundās, 12 minūtēs un 25 sekundēs, un I. Lācis finišēja kā 625. skrējējs.

Pats profesors stāsta, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu tā pati distance noskrieta divas minūtes ātrāk, kā arī vidējais pulss ir palēninājies par aptuveni septiņiem līdz astoņiem sitieniem minūtē.

„Manuprāt, tas tomēr ir ļoti nopietns pasākums kungiem manos gados,” piebilst I. Lācis, kas trenējies maratona skriešanai. „Ja to dara bez īpaša treniņa, tad distanci nevar pieveikt. Tāpat kā visas citas lietas nepadodas bez trenēšanās.”

Skrienot maratonā, var apgūt veselu virkni dažādu gudrību. Piemēram, nav vērts ļauties sajūtai, ka visi skrien un aulekšo lieliem soļiem garām, bet pašam šķiet, ka tipini. Ir jāatrod savs temps un vienā ritmā jāturpina kustība uz priekšu, nevis jāskatās, ko dara citi.

Par Rīgas maratonu

Pirmais Rīgas domes organizētais Rīgas maratons notika pirms 18 gadiem 1991. gadā. Tieši šis maratons pulcēja lielāko dalībnieku skaitu, un maratona distanci beidza 707 dalībnieki. Laika gaitā būtiski mainījusies maratona trase, tāpēc katrai trasei ir bijis savs rekords. Labākie rezultāti, kas sasniegti Rīgas maratonu laikā, vīriešiem ir 2.16:42 (S.K.Rotičs 2008. gadā) un sievietēm 2.43:53 (A. Dudajeva 1991. gadā). 2007. gadā trase tika oficiāli sertificēta un atzīta saskaņā ar Starptautiskās maratonu asociācijas (AIMS) standartiem.

2005. - 2007. gadā Rīgas maratons, pusmaratons un minimaratons katru gadu pulcēja aptuveni 1000 dalībnieku no 13 valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Itālijas, Japānas, Krievijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas un citām). 2008. gads uzskatāms par nozīmīgu pavērsiena gadu, jo Nordea Rīgas maratonā piedalījās jau vairāk nekā 5 300 dalībnieku. 2008. gadā visās distancēs kopā finišēja 4 555 dalībnieki no 35 valstīm, no tiem 444 maratona, 1 036 pusmaratona un 3 075 mini maratona distancēs. Līdzīgi kā līdz šim, arī 2008. gadā vislielāko dalībnieku skaitu pulcēja tieši īsākā 5km distance.