Akadēmiskais centrs
Pēc nefinanšu investīciju apjoma uz vienu iedzīvotāju Zemgale ieņem trešo vietu, apsteidzot gan Kurzemes, gan Latgales reģionus, savukārt pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu summas uz 1000 iedzīvotājiem tā 2016. gadā pēc Uzņēmumu reģistra datiem ierindojas otrajā vietā aiz Rīgas reģiona. Jelgava pēc investīciju vides pievilcības indeksa ir atzīta par piekto pievilcīgāko Latvijas pašvaldību, tāpat Jēkabpils un Aizkraukles novads atrodas divdesmit pievilcīgāko pašvaldību topā. Zemgalē atrodas arī auglīgākās zemes Latvijā, un tas radījis pamatu reģiona specializācijai lauksaimniecības produkcijas ražošanā un pārstrādē, kas pamatā koncentrējas reģiona rietumu daļā ap Jelgavu, Dobeli un Bausku, savukārt reģiona austrumos ap Jēkabpili un Aizkraukli ir izveidojušies labvēlīgi apstākļi mežsaimniecības attīstībai.
Zemgalē raksturīgs arī augsts iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis un zems bezdarbs, tomēr dažādās reģiona pašvaldībās situācija ir atšķirīga. Viszemākais bezdarba līmenis 2017. gadā pēc NVA datiem bija Iecavas novadā un Jelgavā, bet Auces un Neretas novadā tas bija gandrīz trīsreiz lielāks, ko pamatā nosaka to attālais izvietojums gan no Rīgas, gan reģiona lielajām pilsētām.
Jāatzīmē, ka Zemgales iedzīvotāji ir plaši iesaistīti Rīgas reģiona darbaspēka tirgū, tāpat tie aktīvi izmanto galvaspilsētas piedāvātos pakalpojumus. Kā reģiona pievilcības faktors jāatzīmē tas, ka Jelgavā atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas dod pamatu cilvēkresursu attīstībai un veido reģiona intelektuālo potenciālu, paverot iespējas attīstīt zināšanu ietilpīgas tehnoloģijas, kā arī inovatīvus risinājumus jaunu produktu izstrādē. Turklāt Ozolniekos atrodas lielākais un plašākais lauku konsultāciju sniedzējs -Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, kas veicina lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas. Reģionā ir labi nosacījumi tūrisma attīstībai, te atrodas gan Baltijā lielākās un greznākās pilis, gan citi nozīmīgi kultūrvēsturiski pieminekļi un tūrisma objekti.
Reģionā ir laba transporta infrastruktūra, kas nodrošina iespējas gan pasažieru un kravu pārvadājumu, gan loģistikas attīstībai. Šeit krustojas nozīmīgas starptautisko pasažieru un preču transporta plūsmas, ko nodrošina autoceļi un dzelzceļš. Attīstītā autoceļu infrastruktūra veicina arī pārrobežu sadarbību un rada iespējas vietējiem uzņēmējiem atrast sadarbības partnerus Lietuvas pierobežas rajonos.
Nākotnē Zemgali šķērsos Rail Baltica dzelzceļa līnija, kas ļaus pilnvērtīgāk izmantot reģiona potenciālu kravu pārvadājumu, loģistikas un transportēšanas jomā. Reģionā ir labvēlīgi nosacījumi uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju piesaistei, jo ir pieejama atbilstoša infrastruktūra, darbaspēks, kā arī labas produkcijas realizācijas iespējas, jo lielākā daļa reģiona teritorijas atrodas aptuveni 100 km attālumā no galvaspilsētas Rīgas.
Tāpat Zemgale ir vienīgais Latvijas reģions, kas robežojas ar visiem pārējiem Latvijas reģioniem - Rīgas, Latgales, Vidzemes un Kurzemes -, un ir saistīts ar visiem reģioniem gan telpiski, gan funkcionāli. Vājā puse ir reģiona sadrumstalotība, jo pašreizējās Zemgales reģiona robežas neatbilst starpkaru periodā izveidotā Zemgales kultūrvēsturiskā apgabala robežām. Līdz ar to reģiona centrālās un rietumu daļas vietējiem centriem ir raksturīga daudz ciešāka mijiedarbība ar Rīgu nekā, piemēram, Jelgavu, kas ir viena no reģiona lielākajām pilsētām. Savukārt Zemgales reģiona austrumu daļā - Aizkraukles un Jēkabpils pašvaldībās -lielāka mijiedarbība ir ar Rīgu un Daugavpili nekā ar Jelgavu un Bausku.
Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 22.03.2018.
