Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Saules aptumsuma vērošana uz LU jumta 2011. gadā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs
Saules aptumsuma vērošana uz LU jumta 2011. gadā. Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Ko sola 2013. gada debesis?
Māris Krastiņš, LAB valdes priekšsēdētājs
28.12.2012

Debesis 2013. gadā ikvienu novērotāju priecēs gan ar tradicionāli novērojamiem objektiem un parādībām, gan arī, iespējams, ar kādu spožāku komētu. Latvijā diemžēl nebūs iespējams novērot nevienu no diviem Saules aptumsumiem, bet būs novērojami divi visai nenozīmīgi Mēness aptumsumi. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2013. gada pavasarī un gada nogalē varētu būt novērojamas divas spožākas komētas, taču precīzāk par to novērošanas iespējām varēs spriest tikai neilgi pirms to pietuvošanās Saulei.

Aktīvākās meteoru plūsmas, kuru maksimumos būs iespējams novērot līdz pat vairākiem desmitiem krītošo zvaigžņu stundā, kā ierasts, būs novērojamas janvāra sākumā, augusta pirmajā pusē un decembra vidū.

2013. gads būs visai labvēlīgs Saules sistēmas spožāko planētu novērojumiem. Visspožākā planēta Venēra būs novērojama vakaros no maija līdz pat decembrim. Marsa redzamība sāksies jūlijā, un līdz gada nogalei tas būs novērojams no rītiem un nakts otrajā pusē. Jupiters līdz maijam būs novērojams nakts pirmajā pusē un vakaros, no augusta līdz oktobrim tas būs redzams no rītiem un nakts otrajā pusē, bet gada nogalē – no vakara stundām līdz pat rītausmai. Saturns gada sākumā būs novērojams rīta stundās un nakts otrajā pusē, pavasarī to varēs saskatīt visu nakti, bet rudenī – vakaros un nakts pirmajā pusē. 2013. gads būs visai labvēlīgs arī Merkura novērojumiem, jo Saules sistēmas mazākā planēta būs labi redzama vakaros februārī un maijā, bet no rītiem to varēs novērot augustā un novembrī. Maija nogalē uzreiz pēc saulrieta jāpievērš uzmanība Venērai, Jupiteram un Merkuram, jo šajā laikā planētas atradīsies nelielā attālumā cita no citas.

Latvijā 25. aprīļa vakarā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, taču šim aptumsumam būs niecīga maksimālā fāze (0,02), tādēļ tikai ar grūtībām varēs pamanīt, ka Mēness vienā malā būs nedaudz satumsis tā disks. 19. oktobra naktī Latvijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. Jāatzīmē, ka 3. novembrī Atlantijas okeānā un Āfrikas centrālajā daļā būs novērojams ļoti retais hibrīdais Saules aptumsums, kura laikā atsevišķos reģionos būs novērojams pilns Saules aptumsums, bet citos – gredzenveida Saules aptumsums.

Jau pašā 2013. gada sākumā būs novērojama Kvadrantīdu meteoru plūsma, kas ir viena no trijām visaktīvākajām plūsmām un kuras maksimumā (2013. gada 3. janvārī) varētu būt novērojami līdz pat 50 meteoriem stundā. Pazīstamās Perseīdu meteoru plūsmas maksimums ir gaidāms 2013. gada 12. augustā, kad varētu būt novērojami līdz pat 60 meteoriem stundā. Savukārt 2013. gada izskaņā 14. decembrī būs Geminīdu meteoru plūsmas maksimums, kura laikā varētu ieraudzīt līdz pat 90 krītošajām zvaigznēm stundā.

Jau 2012. gadā parādījās ziņas par to, ka 2013. gadā varēs redzēt vienu vai pat divas spožas komētas. Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem komētu iespējamais maksimālais spožums gan atpaliek no sākotnējām prognozēm. 

Skaidri ir zināms, ka Pan-STARRS (C/2011 L4) komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013. gada martā, bet ISON (C/2012 S1) komēta Saulei maksimāli pietuvosies 2013. gada novembrī. Līdz ar to precīzāki dati par abu komētu redzamību būs zināmi attiecīgi 2013. gada pavasarī un gada nogalē.

Atgādinām, ka no oktobra sākuma līdz marta beigām skaidros trešdienu vakaros  (izņemot svētku dienas) iespējams doties uz LU Astronomisko torni Rīgā, Raiņa bulv. 19, kur notiek debess spīdekļu - Mēness, planētu, zvaigžņu - demonstrējumi ar 20 cm teleskopu no plkst. 19:30 līdz 21:30. Ieeja bez maksas, bez iepriekšējas pieteikšanās. Informācija http://www.lu.lv/viesiem/klatiene/objekti/tornis/.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājas lapā www.lab.lv

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus, kā arī izplata teleskopus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.